Pārēšanās neizbēgama? Triki, lai svinības neatnestu sāpes un milzu kuņģi

"Protams, pārēšanās ir kaitīga, jo gremošanas sistēmai ir pārslodze, tādējādi var rasties tādi nepatīkami simptomi kā gāzes, grēmas. Sāpes var būt, tāpat nelabums, slikta dūša. Tas, ko pārēšanās var izdarīt, – izraisīt glikozes līmeņa paaugstināšanos. Attiecīgi vairāk un straujāk izdalās insulīns, un pēc tam glikozes līmenis samazinās. Būs gan izsalkums, gan nogurums," Šmite skaidro un atgādina, ka regulāra pārēšanās var traucēt cilvēka spēju vispār just sāta sajūtu. "Prasās tā lielā kuņģa iestiepuma. Tikai tad, kad ir pilnuma sajūta, jūties paēdis, bet patiesībā tas jau ir par daudz. Nevis pietiekami, bet par daudz!"

Viņa apstiprina – tas nav nekāds mīts, ka kuņģis var tikt izstaipīts: "Jā, varētu teikt, ka kuņģi uztrenējam, pieradinām pie tā, ka tur pietiek vietas vairāk ēdienam. Un tad, ja ilgstoši ēdam mazāk un pēc tam atkal ieēdam vairāk, ātrāk tiks izjusts pārēšanās diskomforts." Pārmērīgs rasola daudzums divu trīs dienu garumā kuņģim vairāk nekā nepatīkamo diskomfortu nesagādās, runa ir par regularitāti vairāku mēnešu garumā.

Pārēšanās attaisnošana: "Ziemassvētkos kalorijas "neskaitās"." Uzskats, ka svētku laiks ir brīvbiļete uz neierobežotu ēšanu, ka ir pieņemami apēst vairāk, nekā vajadzētu, jo "Ziemassvētki taču ir tikai reizi gadā".

Jā, ja tā būtu viena diena, kad mēs ēdam to visu, – nu, Dievs ar viņu! Ir diskomforts – pārdzīvošu, nav jau tā, ka visi vemj un ir caurejas. Nedaudz sāp vēders, nekas tāds liels. Bet problēma it tajā, ka tie Ziemassvētki parasti "ievelkas", jo mums ir diezgan daudz brīvo dienu un latvieši tradicionāli ēdienu sataisa vairāk, nekā var apēst. Un svētku svinēšana ievelkas uz vairākām dienām. Tur ir tā problēma, ka Ziemassvētki ir nevis viens vakars vai viena ēdienreize, bet tās ir kādas četras piecas dienas, kad ēdam rasolus, cepešus un vēl visu ko. Pēc tam seko Vecgada vakars, un pa šīm dienām var izveidoties arī pieradums pie sātīga ēdiena.