Viss tolaik aizsākās ar benzodiazepīna lietošanu, kas bija paredzēta, lai mazinātu sociālo trauksmi. Andrim bija iznākusi jauna grāmata, bija uzstāšanās... Taču laika gaitā šī nevainīgā tabletīte viņu noveda līdz smagai atkarībai. Ir pagājis gads kopš dzejnieka Andra Ogriņa nāves. Šajā intervijā viņa bijusī sieva Anda dalās pieredzē par vīra atkarību. Andris bijis "netipisks narkomāns", tomēr, lai glābtu sevi un savu meitu, viņa bijusi spiesta pieņemt sāpīgu lēmumu – aiziet no laulības. Neskatoties uz šķiršanos, tāpat turpinājusi rūpēties par viņu – līdz pat pēdējai dzīves dienai. Un tieši Anda bija tā, kas atrada viņu mirušu...
Viņas stāsts ir ne tikai par narkotiku atkarību, bet arī par līdzatkarību. Anda uzskata, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir atpazīt brīdi, kad jādomā par sevi, pat ja tas ir sāpīgi. Viņa atzīst, ka "palikt šādās attiecībās nozīmē tikai posta radīšanu pašam sev" un ka tikai tad, kad cilvēks sāk domāt par savu fizisko un emocionālo labbūtību, viņš var patiesi palīdzēt arī citiem.
Šis raksts ir daļa no "Delfi" rakstu sērijas par narkomāniju Latvijā, kurā mēģināsim saprast problēmas apmērus un ietekmi uz cilvēku dzīvi. Lai to izdarītu, runāsim ne tikai ar atkarību ekspertiem, bet arī pašiem lietotājiem, bijušajiem lietotājiem un viņu tuviniekiem.
Anda, ir pagājis gads, kopš Andris aizgāja. Kā jūs jūtaties šajā laikā, un kā ir mainījusies jūsu dzīve? Kā tas ir ietekmējis jūs, ņemot vērā, ka jūs bijāt tā, kas cēla trauksmi par viņa pazušanu…
Ir tā, ka šī gada laikā esmu izgājusi cauri visām sērošanas fāzēm. Tas bija ļoti smagi. Droši vien arī tāpēc, ka nācās stāties aci pret aci ar šo traģisko realitāti – atrast Andri un redzēt, kā tas viss galu galā izskatās. Protams, šajā laikā ir bijušas grūtības, jo jautājums, kāpēc tieši cilvēki, kas ir tik talantīgi, spēcīgi, gudri, spēka gados, aiziet no mums tik agri, nevis likumsakarīgā dzīves noslēgumā, ir palicis ļoti aktuāls. Ir bijis grūti...
Pastāstiet, kā aizsākās Andra atkarība.
Andris nebūt nebija "tipiskais" narkomāns. Viss sākās ar benzodiazepīna lietošanu, kas sākotnēji bija domāta, lai mazinātu sociālo trauksmi. Viņam iznāca pirmā grāmata, bija dažādas uzstāšanās, dzejas lasījumi. Viņš vēlējās piedalīties šajās uzstāšanās, bet tas viņam radīja lielu stresu. Ģimenes ārsts viņam izrakstīja daudz, daudz, daudz benzodiazepīnu saturošu medikamentu recepšu. Uzstāšanos laikā un arī ārpus tām viņš sāka eksperimentēt ar tablešu daudzumu un to kombinēšanu ar alkoholu. Atkārtošos – viņam bija lieli krājumi. Viņš ātri vien saprata, ka šīs sajūtas ir ļoti labas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!