Vides piesārņojums, trokšņi un citi ikdienas kairinātāji ietekmē dzirdes kvalitāti. Būtisku kaitējumu dzirdei var nodarīt arī akūti trokšņi, piemēram, skaļa mūzika, uguņošana vai pat spalgs kliedziens ausī. Kā parūpēties par savu dzirdi svētku un ikdienas reizēs, skaidro SIA "LNS Surdotehniskās palīdzības centrs" otolaringologs Inna Šinkēviča.

Arī dzīvesveidam ir nozīme

Vairums centra pacientu ar diagnosticētu vājdzirdību vai dzirdes zudumu ir vecāka gada gājuma cilvēki. Arī pasaules klīniskie dati rāda – dzirdei ir tendence ar laiku pasliktināties. Protams, nevar izslēgt ģenētisko mantojumu, kas nav maināms, tomēr otra būtiska dzirdes "algoritma" komponente ir dzīvesveids, skaidro Šinkēviča.

Kāpēc tā? Galvenie dzirdes riska faktori pieaugušam cilvēkam saistīti ar sirds asinsvadu slimībām, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, kas var neatgriezeniski sabojāt smalkos dzirdes mehānismus auss iekšienē. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar cukura diabētu un smēķētāji. Savukārt veselīgs dzīvesveids, ar sabalansētu uzturu un sportu, palīdz ilgāk saglabāt dzirdes kvalitāti. Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asins cirkulāciju un pozitīvi ietekmē gan ķermeņa, gan ausu veselību. Būtiski arī uzņemt nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus – kāliju, cinku, magniju, A, C, D, E un B grupas vitamīnus. Praksē ievērota likumsakarība – jo labāks cilvēka vispārējs veselības stāvoklis, jo lielāka iespējamība saglabāt labu dzirdi pat sirmā vecumā.

Visu ar mēru!

Cilvēka auss fizioloģija ir izveidojusies pirms daudziem miljoniem gadu, taču vides apstākļi kopš tā laika ir krasi mainījušies. Dienas ritms ir saspringtāks, bet skaņas avotu ir daudz vairāk.

Jāiegaumē, ka dzirdes pakļaušana skaņas viļņiem jau vismaz 85 decibelu apmērā var tai nopietni kaitēt. Tas ir līdzvērtīgi mašīnu taurēm vai zāles pļaujamās mašīnas rūkoņai. Rekomendēts šādā troksnī atrasties ne vairāk kā divas stundas. Pārbaudīta metode trokšņainā vidē ir dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošana, kā auss aizbāžņi un skaņu slāpējošas austiņas. Salīdzinājumam uguņošana notiek apmērām 150 - 175 dB intervālā, un ir kategoriski aizliegts atrasties tās tuvumā, lai pasargātu sevi no akūtas vājdzirdības vai trokšņa ausīs. Tāpēc ieteicams maksimāli attālināties no skaņas avota (arī no bezvadu skaļruņa) un ierobežot skaņas ietekmes laiku. Ievērojot šos preventīvos soļus svētku laikā, tostarp baudot Jaungada sagaidīšanas priekšnesumus, ir iespējams mazināt skaļas skaņas ietekmi uz ausīm.

Kā zināt, ka ir par skaļu? Ja nepieciešams pacelt balsi, ir grūti sadzirdēt blakus esošos runātāju aptuveni viena metra attālumā, tad tas liecina par skaļumu virs normas. Pēc atrašanās skaļā vidē ausīm ir jāļauj atpūsties klusumā.

Pareiza auss aprūpe un kopšana

Visbiežākā auss higiēnas kļūda ir nepareiza vates kociņu izmantošana. Ausī sakrājušos sēru ar tiem var aizstumt dziļāk, kā rezultātā dzirde pasliktinās. Tāpat var netīšām traumēt bungādiņu un ausu ejas. Pareizi ir ausis tīrīt no ārpuses ar dvieli vai mīkstu salveti. Ausu sēra korķu šķīdināšanai un sēra profilaktiskai tīrīšanai var izmantot aptiekās pieejamos speciālos aerosolus un pilienus, to lietošanu vienmēr saskaņojot ar ārstu vai farmaceitu. Savukārt sēra korķu evakuāciju nepieciešams veikt tikai medicīnas iestādēs.

Lai laikus atpazītu ausu un dzirdes pataloģiju, nepieciešams veikt regulāras dzirdes pārbaudes kādā no medicīnas iestādēm vai dzirdes centriem, uzsver otolaringoloģe.

Nē, tas nav ausī ieskrējis ods. Džinkst galvā gandrīz katram piektajam

Katrīna Geka, "Delfi" žurnāliste

Ilgstoši atrodoties trokšņainā vidē, daudziem rodas tik pamatīgs diskomforts, ka lielākā vēlme ir pēc iespējas ātrāk nonākt mierā un klusumā. Šādās reizēs pietiek ar pagriešanos uz papēža un došanos prom, taču daudzi no ausī "dzīvojošā" trokšņa aizbēgt nevar. Tas ir klātesošs, lai arī kurp dotos. Reizēm ausī dzirdamā džinkstēšana ir tik uzmācīga, ka traucē ne tikai dzirdēt pašam savas domas, bet arī apkārtējos. Un tad, lai nesajuktu prātā, jāmeklē visefektīvākie risinājumi trokšņa slāpēšanai.

RSU Otorinolaringoloģijas katedras docētājs Kristaps Dambergs skaidro, ka medicīnā vairāk tiek runāts nevis par "troksni galvā", bet gan "troksni ausīs". Un tā ir klasificēta diagnoze – tinīts.

Ar stipru troksni ausīs ikdienā lielākoties sadzīvo gados vecāki cilvēki, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, uzsver "Veselības centra 4" neiroloģe Nora Jurjāne. Jo īpaši, ja iemesls ir neiroloģisks. "Populācijā vidēji troksnis ausīs ir aptuveni 20 procentiem cilvēku, tātad – katram piektajam. Taču tikai 10 procenti vēršas pie ārsta, jo lielākoties šāds troksnis cilvēkam netraucē," teic Jurjāne. "Vecāka gadagājuma cilvēkiem samazinās funkcionējošo nervu šūnu skaits dzirdes nervā. Vienkārši sakot, tā ir novecošanās pazīme. Parādās dzirdes pasliktināšanās, arī troksnis, paralēli vēl redzes pasliktināšanās, tāpēc vecums ir viens no kritērijiem." Kā norāda neiroloģe, biežāk troksnis galvā ir vīriešiem, kā arī regulāriem smēķētājiem, alkohola lietotājiem un ar daudzām blakusslimībām sirgstošajiem.

Iemeslu, kāpēc troksnis radies un uz kādām veselības likstām var norādīt, ir ārkārtīgi daudz. Un tie ir grūti diferencējami.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!