Rīta kafija, iespējams, saistīta ar mazāku priekšlaicīgas nāves risku

Pētījumā tika analizēta saistība starp kafijas dzeršanas laiku un mirstības risku. Tajā tika izmantoti 40 725 cilvēku dati no Nacionālā veselības un uztura pārbaudes apsekojuma (NHANES) 1999.–2018. gadā. Kā arī pētījuma autori iekļāva apakšgrupu, kurā bija 1463 pieaugušie, kas piedalījās "Dzīvesveida apstiprināšanas pētījumā" un bija aizpildījuši vismaz vienu nedēļas ilgas diētas pierakstu.

Pētījumā tika identificēti divi atšķirīgi kafijas dzeršanas laika modeļi: cilvēki, kas kafiju dzer no rītiem (36%), un cilvēki, kas to dzer visas dienas laikā (14%). Vairākus gadus ilgas novērošanas laikā tika konstatētas 4295 nāves: 1268 no sirds un asinsvadu slimībām un 934 nāves gadījumi no vēža.

Pēc dažādām pētījumā ieviestām korekcijām par kofeīna vai bezkofeīna kafijas lietošanu, miega un citiem faktoriem tika secināts, ka kafijas dzeršana no rīta var būt vairāk saistīta ar mazāku mirstības risku nekā kafijas dzeršana vēlākā dienas gaitā.

Kafijas dzeršanas laiks ir saistīts ar mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām un jebkura cita cēloņa neatkarīgi no kafijas lietošanas daudzuma. Šie atklājumi uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā, kurā dienas laikā tiek lietota kafija.

Salīdzinot ar cilvēkiem, kuri kafiju nelietoja, kafijas dzeršana tikai no rīta bija saistīta ar par 16% mazāku priekšlaicīgas nāves risku no jebkura cēloņa un par 31% mazāku nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām. Tiem, kuri parasti dzēra kafiju visu dienu, risks nesamazinājās. Tiem, kuri kafiju dzēra no rītiem, nebija nozīmes, vai viņi dzēra mazāk nekā vienu vai vairāk nekā trīs tasītes kafijas.

Pētījuma raksturs gan nozīmē to, ka tajā konstatēta tikai saistība, nevis cēloņsakarība starp rīta kafijas dzeršanu un priekšlaicīgas nāves risku. Pētījumam ir arī daži citi trūkumi, piemēram, atmiņas par uzturā uzņemto daudzumu ir pakļautas neprecizitātēm vai neobjektivitātei, un tās neņem vērā ilgtermiņa ieradumus, norādīja autori.

Kā arī autori ņēma vērā vairākus traucējošos faktorus, pastāv iespēja, ka bija vēl citi, kurus nevarēja pilnībā izslēgt. Turklāt nebija pieejama arī ģenētiska informācija par pētījuma dalībniekiem, tādēļ autori nevarēja pārbaudīt iespējamo ietekmi, ko varētu radīt ģenētiski noteikts kofeīna metabolisma ātrums.

Viena no iespējām, kā izskaidrojami pētījuma rezultāti, ir, ka kafijas lietošana dienā, pēcpusdienā vai vakarā var izjaukt diennakts ritmu un tādu hormonu kā melatonīna līmeni. Vēl viena iespēja ņem vērā to, ka kafija satur antioksidantus, un dažiem iekaisuma marķieriem asinīs ir savi pulksteņi. Iekaisuma riski parasti ir visaugstākie no rīta, tāpēc kafijas uzņemšana, kas koncentrēta rīta pusē, var radīt labvēlīgāku pretiekaisuma efektu nekā tad, ja kafijas lietošana tiek izmētāta pa visu dienu. Kā arī nevar izslēgt pieņēmumu, ka cilvēki, kuri kafiju dzer tikai no rīta, ir kopumā veselīgāka dzīvesveida piekritēji.