Vai bumbulis krūtī vienmēr būs ļaundabīgs? Smalkā robeža, kas var maksāt dzīvības

Viena no astoņām sievietēm Latvijā savas dzīves laikā var saskarties ar krūts vēzi. Krūts vēzis ir biežākais nāves iemesls sievietēm Eiropas Savienībā, un šī problēma ir aktuāla arī Latvijā. 2023. gadā no krūts vēža priekšlaicīgi mirušas 411 sievietes. Un, lai arī šie skaitļi un fakti ir satraucoši, sievietes bieži tiek mierinātas, sakot – ja krūtī kaut ko satausti, nevajag uzreiz krist panikā. Tā ir smalka robeža no labdabīga veidojuma līdz kam ļaundabīgam, ko vari noskaidrot, tikai un vienīgi vēršoties pie ārsta.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste mamoloģijā, radioloģe diagnoste Ilze Eņģele stāsta, ka krūtīs visbiežāk sastopamie labdabīgie veidojumi ir cistas, fibroadenomas, liposomas. "Ir labdabīgi veidojumi, un ir arī tādi, kas ir ar potenciālu malignizācijas risku. Tādi, kas šajā brīdī ir labdabīgi, bet kuriem ir risks pārvērsties. Tos sauc par B3 veidojumiem, un tiem ir daudz dažādu apakštipu," stāsta Eņģele. Viņa skaidro, ka agrāk bija tendence šos paaugstināta riska veidojumus operēt, taču šobrīd vadlīnijas daudzos gadījumos nosaka, ka tos ir iespējams atstāt uz novērošanu vai veikt vakuuma biopsiju, neveikt operāciju un radikālu ārstēšanas kursu.

B3 veidojumi ir heterogēna veidojumu grupa, kas biežāk tiek nejauši atklāta, veicot profilaktiskus krūšu izmeklējumus. Tie ir, piemēram, papilāri veidojumi, radiālas rētas, plakanā epitēlija atipija, atipiska duktāla hiperplāzija. "Tie ir ar paaugstinātu malignitātes potenciālu. Pie katra no šiem veidojumiem ir aprakstīts konkrēts malignizācijas procentuālais risks," skaidro Eņģele.