Karsta duša var būt patīkams veids, kā sasildīties un atpūsties ziemas mēnešos. Tā labvēlīgi iedarbojas arī uz muskuļu atslābināšanu, stresa mazināšanu un labāku asinsriti. Taču, lai gan daudziem cilvēkiem patīk sajūta, ka siltais ūdens tek pa muguru, viņi var aizmirst par galveno mērķi, kādēļ vispār ieiet dušā, – lai nomazgātu ķermeni, īpaši tās ķermeņa daļas, kurām tas ir visvairāk nepieciešams.
Nahed Ali, ārsts no "Vera Clinic" (Turcijā) daudzus gadus ir pētījis, kā vides pārmaiņas ietekmē organismu, un izdevumā "The Sun" viņš skaidro, ka aukstākajos gada mēnešos nepieciešams veikt dažas korekcijas mazgāšanās rutīnā. Ārsts paziņo, ka cilvēki ziemas laikā pietiekami nedomā par divām ķermeņa daļām – kājām un seju.
Ja par tām pienācīgi nerūpējaties, var rasties virkne veselības problēmu. "Slēgti apavi un biezas zeķes var aizturēt sviedrus, radot ideālu vidi sēnīšu infekcijām," skaidroja Ali. "Gadu gaitā esmu redzējis, ka cilvēki to ignorē, līdz tas kļūst par problēmu. Ja higiēnas prasības netiek ievērotas, attīstās "atlēta pēda". Pēdu mazgāšana un rūpīga žāvēšana ir obligāts ieradums, kas var pasargāt jūs no lielām neērtībām vēlāk."
Runājot par seju, Ali saka: "Aukstais āra gaiss apvienojumā ar sausumu iekštelpās, ko rada apkures sistēmas, var atņemt ādai tās dabiskās eļļas. Esmu izpētījis šo vides faktoru ietekmi uz ādu, un ir skaidrs, ka maigs attīrošs līdzeklis kopā ar mitrinošu krēmu ir galvenais. Ja to ignorēsiet, ir lielāka iespēja, ka saskarsieties ar kairinājumu, apsārtumu vai lobīšanos, un, ja jums jau ir tādas slimības kā ekzēma, tās var saasināties."
Viena no ķermeņa zonām, ko cilvēki ir pieraduši biežāk mazgāt tieši gada aukstākajos mēnešos, ir rokas. Dermatoloģe Sofija Momena saka, ka rokas jāmazgā bieži, jo mikrobi izplatās ātrāk, jo vairāk laika tiek pavadīts telpās un izplatās saaukstēšanās un gripa.
"Pareiza roku higiēna samazina risku inficēties vai izplatīt slimības," viņa piebilst un arī brīdina, ka karstajai dušai patiesībā nevajadzētu būt karstai. "Ziemas dušu laikā ir svarīgi izmantot nevis karstu, bet gan remdenu ūdeni," viņa ieteica. "Karsta duša var radīt nomierinošu sajūtu, taču tā var atņemt ādai tās dabiskās eļļas, izraisot sausumu un kairinājumu. Svarīgi ir arī ierobežot dušas laiku, jo ilgstoša ūdens iedarbība var saasināt sausas ādas problēmas."
"Mitrināšana ar losjonu uzreiz pēc dušas, kamēr āda vēl ir mitra, palīdz saglabāt mitrumu un novērst ādas saspringumu un lobīšanos. Ieteicams veikt arī maigu pīlingu, lai noņemtu atmirušās ādas šūnas un uzturētu gludu, veselīgu ādu, jo, to neievērojot, āda var kļūt blāvāka un tekstūra nevienmērīga," iesaka dermatoloģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
