Aptaukošanās: Kļūdainie ķermeņa masas mērījumi un īstās pazīmes

Pēc Latvijas Veselības ministrijas 2024. gada datiem, Latvijā liekā svara un aptaukošanās līmenis pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju (Latvijā 59,4 procenti, ES 53 procenti), un pēdējo gadu laikā tas ir pieaudzis. Tā ir aktuāla sabiedrības veselības krīze, kas cilvēkus padara neaizsargātus pret sirds slimībām, 2. tipa diabētu, insultu un dažiem vēža veidiem.

Tagad 56 pasaules medicīnas ekspertu komisija ierosina pārskatīt aptaukošanās definīciju un diagnosticēšanu. Nav izslēgts, ka aptaukošanos vairs nenoteiks tikai pēc ķermeņa masas indeksa jeb ĶMI. Piedāvātajās jaunajās vadlīnijās tiek ņemts vērā, kā liekais tauku daudzums ir sadalīts pa ķermeni un kā tas ietekmē orgānu funkcijas un cilvēka ikdienas dzīvi, paverot ceļu divām jaunām aptaukošanās kategorijām. "Mūsu pārskatītajās vadlīnijās ir ņemtas vērā aptaukošanās realitātes nianses, un tās ļauj nodrošināt personalizētu aprūpi," teica komisijas priekšsēdētājs, ārsts Frančesko Rubino no Londonas Karaliskās koledžas.

Komisijas ieteikumi otrdien, 14. janvārī, publicēti zinātniskajā žurnālā "Lancet Diabetes & Endocrinology".

ĶMI ir cilvēka svars kilogramos, kas dalīts ar viņa augumu metros, kāpinātu kvadrātā. Ja ĶMI ir 30 vai lielāks, uzskata, ka cilvēkam ir aptaukošanās, bet ja ĶMI ir 40 vai lielāks, uzskata, ka cilvēkam ir smaga aptaukošanās. Šo formulu 1830. gados izstrādāja kāds beļģu matemātiķis (vairāk lasi šajā rakstā), taču pagāja aptuveni 150 gadi, līdz pagājušā gadsimta 80. gados aprēķins kļuva par starptautisku standartu aptaukošanās noteikšanai.

Pēdējā laikā kritiķi uzskata, ka ĶMI ir neuzticams veselības rādītājs. "Uz ĶMI balstīti aptaukošanās mērījumi var gan nepietiekami, gan pārāk augstu novērtēt [organismā uzkrāto tauku daudzumu] un sniegt nepietiekamu informāciju par veselību individuālā līmenī, kas apdraud medicīniski pamatotu pieeju veselības aprūpei un politikai," raksta komisija.

Komisija iesaka izmantot kādu no šīm metodēm. Pirmā metode kombinē ķermeņa aprišu mērījumus (vidukļa apkārtmērs, vidukļa un gurnu attiecība vai vidukļa un auguma attiecība), ar ĶMI. Otra metode – ķermeņa izmēra mērījumi neatkarīgi no ĶMI; ķermeņa tauku mērījums ar kaulu blīvuma skenēšanu neatkarīgi no ĶMI; pieņēmums par lieko ķermeņa tauku daudzumu, ja ĶMI ir lielāks par 40.

"Paļauties tikai uz ĶMI, lai diagnosticētu aptaukošanos, ir problemātiski," teica komisijas loceklis, fizioloģijas un biofizikas profesors no Kolorādo Universitātes "Anschutz Medical Campus", Roberts Ekels, "jo dažiem cilvēkiem ir tendence uzkrāt lieko tauku daudzumu viduklī vai orgānos un ap tiem, piemēram, ap aknām, sirdi vai muskuļiem, un tas ir saistīts ar lielāku risku veselībai, salīdzinot ar gadījumiem, kad liekais tauku daudzums uzkrājas tieši zem ādas rokās, kājās vai citās ķermeņa zonās. Cilvēkiem ar lieko ķermeņa tauku daudzumu ķermeņa masas indekss ne vienmēr norāda uz aptaukošanos, un tas nozīmē, ka viņu veselības problēmas var palikt nepamanītas."

"Turklāt dažiem cilvēkiem ir augsts ķermeņa masas indekss un augsts ķermeņa tauku saturs, bet viņiem ir normālas orgānu un ķermeņa funkcijas, un nav nekādu pazīmju vai simptomu, kas liecinātu par slimību," Ekels piebilda.

Komisija iesaka divas jaunas aptaukošanās kategorijas: klīniskā un preklīniskā aptaukošanās.

Klīniskā aptaukošanās ir hroniska slimība, kas ietekmē orgānu funkcijas vai ikdienas gaitas. Pacientiem var būt grūti ēst, mazgāties vai ģērbties ķermeņa tauku masas dēļ.

Komisija izstrādāja 18 klīniskās aptaukošanās diagnostikas kritērijus pieaugušajiem un 13 kritērijus bērniem un pusaudžiem, kas ietver šādus faktorus:

Preklīniskajai aptaukošanai raksturīga normāla orgānu darbība, bet paaugstināts klīniskās aptaukošanās, 2. tipa diabēta, sirds slimību, dažu vēža veidu un garīgo slimību risks.

Komisija ir uzsākusi vispasaules publicitātes kampaņu cerot, ka tās rezultātā tiks izstrādātas labākas stratēģijas aptaukošanās profilaksei un ārstēšanai. "Komisijas ziņojums ir liels solis uz priekšu, lai atzītu, ka aptaukošanās ir slimība, nevis tikai riska faktors. Tas arī palīdz ārstiem noteikt personas, kurām nepieciešama ārstēšana," teica komisijas loceklis Roberts Kušners, Ziemeļrietumu universitātes Feinberga Medicīnas skolas medicīnas profesors un ārsts.