Vai žultsakmeņu gadījumā vērts dzert žulti dzenošas tējas?

"Jāpalasa, kas ir to tēju sastāvā. Pamatā tās ir tējas gremošanas darbības uzlabošanai. Un ko tas nozīmē? To, ka tās ir žulti dzenošas. Ja cilvēkam ir akmeņi žultspūslī, tad žulti speciāli dzīt nevajag, tieši otrādi. Dzenot žulti, mēs to risku, ka kaut kas var atgadīties, palielinām," tā paskaidro profesors, ķirurgs Haralds Plaudis. "Tējas ir brīnišķīgas, bet cilvēkiem, kuriem nav žultsakmeņu," viņš norāda. Žulti dzenošas ir rūgtvielas, tātad arī kafija, kakao produkti, piparmētra, pelašķi, kaķpēdiņas, apiņi.

"Žultsakmeņi, kā es parasti saku, ir aisberga redzamā daļa. Tās ir sekas tam, ka kaut kādi procesi mūsu organismā ilgstoši nav notikuši pareizi," stāsta ķirurgs Plaudis. Visbiežāk žultsakmeņus atklāj cilvēkiem ap 50 gadiem, taču, kā norāda profesors, ķirurgi mēdz teikt, ka "žultsakmeņi kļūst arvien jaunāki". Un te vainojams tas, kā jaunieši un bērni pavada savu laiku, – ir mazaktīvi, neveselīgi ēd.

Žultsakmeņus bieži atrod nejauši, veicot ultrasonogrāfiju citu sūdzību dēļ, piemēram, vēdera sāpju, pūšanās dēļ. Mēdz gadīties, ka sievietēm tos konstatē, veicot ultrasonogrāfiju grūtniecības laikā. Tas tādēļ, ka žultsakmeņiem nav specifisku simptomu. Nevar simtprocentīgi apgalvot, ka sāpes labajā paribē, kur ir aknas, ir saistītas tieši ar žultsakmeņiem. Lai to apstiprinātu, jāveic dažādi citi izmeklējumi, lai izslēgtu citas problēmas. Līdzīgas sāpes var radīt muguras sāpes, nieru problēmas (vai pat nierakmeņi), kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, pie vainas var būt arī gastroezofageālā atviļņa slimība.

Ja šīs veselības likstas tiek apstiprinātas un pēc to ārstēšanas simptomi pāriet, tad skaidrs, ka žultsakmeņi nebija vainojami. Šādos gadījumos operācija nav nepieciešama un situācija jānovēro dinamikā. "Šie bezsimptomu akmeņi, manuprāt, nav jāārstē arī ar šķīdināšanas metodi, bet vienkārši jādzīvo un jāgaida. Ir cilvēki, kas visu mūžu nodzīvo ar akmeņiem," "Delfi" iepriekš skaidrojis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) galvenais ārsts, ķirurgs Jānis Vilmanis.

Ja simptomi nepāriet, iespējamība, ka sāpes saistāmas ar žultspūsli, palielinās. Taču visskaidrāk par to, ka nepieciešama operācija, ziņo akūts iekaisums. To pavada ļoti spēcīgas sāpes, temperatūra, ir redzams, ka iekaisuma rādītāji asinsanalīzēs pieaug. Arī ultrasonogrāfijā redzams, ka žultspūslis ir iekaisis. "Lēkmes laikā akmens migrē un nonāk žultspūšļa kaktiņā vai izvadā, un rada kolikveida sāpes, ļoti stipras, ar tām netiek galā ar vienkāršu pretsāpju tableti, un cilvēks tiek nogādāts slimnīcā. Man ir bijuši pacienti, kas teikuši – noteikti grib operēt, jo negrib vairs piedzīvot tādu sāpju lēkmi, kāda ir bijusi. Protams, tā nav visiem. Dažiem iekaisumu pavada tikai diskomforts, slikta dūša un sāpes labajā paribē, kuras var izstarot arī uz plecu," skaidro ķirurgs Vilmanis.

Tiesa gan, ir izņēmumi, kad žultsakmeņi jāoperē arī bez acīmredzamas simptomātikas. Profesors Plaudis skaidro, ka jāoperē ļoti sīki žultsakmeņi – tie ir visbīstamākie. "Liels akmens no žultspūšļa caur mazo izvadkanālu nevar tikt ārā, savukārt mazais akmentiņš var. Tāpēc jauniem cilvēkiem, pamatā jaunām sievietēm, kas plāno grūtniecību un kurām ir atklāti sīki žultsakmeņi, nevajadzētu neko gaidīt, bet gan žultspūsli izoperēt," viņš skaidro. Tāpat simptomus, lai plānotu operāciju, nevajadzētu gaidīt pacientiem, kuriem ir imūnsupresija, piemēram, cukura diabēts.

Kādēļ žultsakmeņi rodas? Vai žultsakmeņus var izšķīdināt ar speciāliem medikamentiem un aptiekās nopērkamām tējām? Kā norit operācija? Vai pēc žultspūšļa izoperēšanas mūža garumā jāievēro īpaša diēta? To ķirurgi skaidro šajā "Delfi" rakstā.