Ik gadu gripu pārslimo vidēji 10 procenti no visiem iedzīvotājiem. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, norāda Slimības profilakses un kontroles centrs (SPKC). Apkopojām ieteikumus profilaksei, lai gripa ietu secen, un arī iespējamās komplikācijas, ja nu gripa tomēr skārusi.
Profilakses pasākumi
Lai no nešpetnās slimības izvairītos, jāievēro šādi profilakses pasākumi:
roku higiēna (regulāri mazgā un/vai dezinficē rokas), nepieskaries ar netīrām rokām sejai;
bieži vēdini telpas (vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai telpā pēc iespējas vairāk cirkulētu svaigs gaiss);
izmanto atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, lai īpaši rūpīgi attīrītu un dezinficētu visus priekšmetus un virsmas, kurām bieži pieskaras cilvēki (durvju rokturi, krāni, galda virsmas, krēslu atzveltnes u.c.);
nedodies uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru);
ģērbies piemēroti laika apstākļiem.
Simptomi
Kā vispār atpazīt, ka sliktajā pašsajūtā vainojama tieši gripa? Gripai raksturīga pēkšņa simptomu parādīšanās, tāpēc, lūk, izteiktākie no tiem:
drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 grādiem pēc Celsija;
stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos ("kaulu laušana");
sauss klepus un rīkles iekaisums;
sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;
izteikts bezspēks, apetītes zudums.
Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusi, galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv šādos gadījumos:
atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz vienam metram);
cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;
pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam pieskāries slimais cilvēks. Īpaši bieži tas notiek sabiedriskās vietās, piemēram, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, kā arī durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, un arī ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48–72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.
Saslimšanas gadījumā
Ja parādās gripas simptomi, paliec mājās – neapmeklē darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējies ar ārstu.
Gripas gadījumā slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.
Slimnieku vēlams nodrošināt ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem.
Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus simptomu mazināšanai un dabīgos produktus imunitātes stiprināšanai.
Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija. Pievienojoties bakteriālai infekcijai var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemērām, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.
Citas iespējamās komplikācijas
Kā norāda SPKC, gripa atšķiras no citām saaukstēšanās slimībām ar izraisīto komplikāciju smagumu. Iespējamās gripas komplikācijas ir šādas:
• plaušu iekaisums, t.sk. bakteriālas pneimonijas;
• deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisums;
• hronisku slimību, piemēram, hroniskas sirds mazspējas, bronhiālās astmas vai cukura diabēta paasinājums;
• maziem bērniem augsta temperatūra un caureja var izraisīt organisma atūdeņošanos un krampjus.
Vakcinācija pret gripu ir efektīvākais aizsardzības veids pret smagu slimības gaitu. Noteiktām iedzīvotāju grupām valsts apmaksā vakcināciju pret gripu (vairāk meklē šeit). Lai veiktu vakcināciju, iedzīvotājam ir jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
