Rindas nežēlīgas un trūkst speciālistu – lūdz steidzami risināt bērnu mentālās veselības jautājumus  (3)

Kā norādīts vēstulē, patlaban Latvijā ir novērojamas divas negatīvas tendences bērnu mentālās veselības jomā, turklāt starp tām ir cieša korelācija. Pirmkārt, oficiālie pētījumi apliecina, ka pēdējos gados bērnu un jauniešu mentālā veselība ir ievērojami pasliktinājusies. Īpaši satraucošs ir fakts, ka mentālās veselības traucējumu pazīmes bērniem bieži tiek novērotas jau agrīnā bērnībā (līdz piecu gadu vecumam) un pamatskolas vecumā (līdz 12 gadu vecumam). Vienlaikus rindā pie speciālistiem (bērnu psihiatriem, neirologiem u.c.), kā arī diagnostikas un rehabilitācijas pakalpojumiem ir jāgaida vairāki mēneši.

Viens no iemesliem, kam pēc iespējas ātrāk jārod risinājums, ir tas, ka Latvijā ir būtisks speciālistu trūkums bērnu mentālās veselības jomā, kas ierobežo savlaicīgu un kvalitatīvu bērnu veselības aprūpi. Jaunākie dati liecina, ka Latvijā pagājušajā gadā bija tikai 57 bērnu psihiatri, no kuriem 75 procenti strādā Rīgā. Tas nozīmē, ka šo speciālistu pieejamība reģionos ir vērtējama kā katastrofāla, uzsver LBAF projektu vadītāja Baiba Stankēviča.

Speciālistu trūkuma dēļ rindas, piemēram, pie bērnu psihiatriem, ir mēnešiem, bet, gaidot rindā, problēmas nepazūd un var pat saasināties, radot papildu izmaksas visā turpmākajā ārstēšanas vai sociālās rehabilitācijas procesā. Īpaši smaga situācija ir reģionos, kur daļa pakalpojumu vispār nav pieejama, tādēļ vecākiem ir jāmēro vairāki desmiti un atsevišķos gadījumos pat simti kilometru, lai saņemtu bērnam nepieciešamo pakalpojumu.

"Nenoliedzami, labākā situācijā ir tie bērni, kuru vecāki var atļauties samaksāt par pakalpojumu, nevis gaidīt rindā uz valsts apmaksāto pakalpojumu vairākus mēnešus. Mūsu ieskatā, šāda situācija diskriminē tās ģimenes, kurām nav iespēju samaksāt. Otra problēma ir tā, ka vecākiem ir jābūt labiem menedžeriem un ļoti neatlaidīgiem, lai šajos veselības aprūpes "džungļos" tiešām spētu noorientēties un vēl panākt, ka bērns pakalpojumu saņem. Esošajos apstākļos, kad demogrāfijas rādītāji mūsu valstī ir kritiski zemi, lēmumu pieņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu visiem Latvijas bērniem vienlīdz labi pieejamu mentālās veselības aprūpi, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai vecāku ienākumiem," uzskata LBAF vadītājs Kaspars Markševics.

Vēl viena būtiska problēma ir tā, ka vecākiem bieži trūkst informācijas un zināšanu par mentālās veselības problēmām, un to, kur meklēt palīdzību šādos gadījumos.

Tā kā bērnu un jauniešu mentālās veselības uzlabošana ir valstiski svarīgs jautājums arī ilgtermiņā, LBAF aicina valdības vadītāju, Saeimas deputātus, Veselības ministriju un citas iesaistītās institūcijas rīkoties nekavējoties, lai situāciju uzlabotu.

LBAF ieskatā, situācijas uzlabošanai ir vismaz trīs primāri veicamie darbi. Pirmkārt, ir jāizstrādā informatīvi materiāli par bērnu un jauniešu mentālās veselības problēmu atpazīšanu un atbalsta iespējām, un tie ir jāizplata vecākiem, pedagogiem un ģimenes ārstiem. Otrkārt, ir jāveic ģimenes ārstu un pediatru sistemātiska izglītošana par bērnu un jauniešu mentālās veselības problēmām. Treškārt, normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka bērnam vai jaunietim, kuram ir mentālās veselības traucējumi vai aizdomas par tiem, rindā pie speciālista (psihiatra, psihoterapeita, psihologa u.c.) nav jāgaida ilgāk par trim mēnešiem, tādējādi veicinot agrīnas mentālo traucējumu diagnostikas nodrošināšanu.

"Mēs bieži dzirdam politiķus sakām, ka bērni ir viņu prioritāte. Tad nu šī ir lieliska iespēja ar reāliem darbiem pierādīt, ka šie izteikumi nav tikai populistikas runas ar mērķi vairot savu politisko kapitālu," norāda Markševics.

LBAF oficiālo vēstuli ir nosūtījis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības, kā arī Sociālo un darba lietu komisijām, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Lielo pilsētu asociācijai.