Negaršo dārzeņi? Lūk, veidi, kā tos tomēr iekļaut ēdienkartē
Foto: Shutterstock

Ja svaigs tomāts gluži nav tas, ko gardu muti sapņo apēst pusdienās, tik un tā der atcerēties, ka dārzeņi, piemēram, spināti, kāposti un sīpoli, var ne tikai ārkārtīgi labi garšot, bet tie arī atbalsta sirds veselību. Tāpēc šādus labumus vajadzētu tomēr ēdienkartē iekļaut, raksta "Healthline".

Dārzeņiem ir galvenā loma sirds veselības atbalstīšanā. Tāpēc "American Heart Association" iesaka uz šķīvja likt kādu dārzeni katru dienu, vēlams apmēram 300 gramus. Tomēr var būt grūti sasniegt šo ieteicamo devu, ja neesi pieradis ēst daudz dārzeņu un varbūt tos pat smādē.

Kādus dārzeņus sirds veselībai vajadzētu ēst jo īpaši? Patiesībā visi dārzeņi var stiprināt sirds veselību kaut kādā ziņā, tomēr daži ir vērtīgāki par citiem. Arī 2018. gada pētījums to atklāja, tāpēc ikdienā vēlams ēst:

  • sīpolus;

  • ķiplokus;

  • krustziežu dzimtas dārzeņus (galviņkāposti, ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti, kāļi, redīsi, rutki, rāceņi u.c.). Daudzi krustziežu dārzeņi ir bagāti ar tādām uzturvielām kā K vitamīns un folijskābe;

  • zaļumus. Tie ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām. Piemēram, spināti, biešu lapas u.c.

Konservēti un saldēti dārzeņi

Nav peļama ideja ēst arī konservētus vai saldētus dārzeņus – arī šādā izpildījumā tie tik un tā veselībai nāks par labu, turklāt tos ir ērti pagatavot un uzglabāt ilgu laiku. Jāpatur gan prātā kāds mīnuss – dažiem konservētiem dārzeņiem var būt pievienots cukurs vai nātrijs, lai palīdzētu tos ilgāk saglabāt. Tāpēc pirms lietošanas tos var noskalot ūdenī, tādējādi noņemot lieko cukuru un sāli. Tāpat vari pievērst uzmanību uzturvērtības marķējumam uz konservētiem dārzeņiem, lai izvēlētos tādus, kam viszemākais nātrija un pievienotā cukura saturs.

Citi "knifiņi"

Ir vēl daži "knifiņi", kā iemānīt ēdienkartē kādu dārzeni, ja nu roka gluži pēc tā labprātīgi nestiepjas.

Vari izstrādāt plānu. Ja saplāno ēdienreizes iepriekš, tas var līdzēt ar dārzeņu uzņemšanu, jo jau būsi ieplānojis, ka katrā ēdienreizē būs vismaz salātu bļodiņa. Un, arī dodoties uz veikalu, ja konkrēts plāns jau kabatā, zināsi, ko no plaukta izvēlēties. Visticamāk, recepte tomēr pieprasīs kādu konkrētu dārzeni, tāpēc kārdinājums tā vietā groziņā ielikt cepumus, būs mazāks. Cerams. Vēl – ja roka stiepjas pēc kādas uzkodas, vari čipsu vietā sagriezt burkānus, gurķus vai papriku, ko baudīt ar kādu mērcīti starp kārtīgām ēdienreizēm.

Padari dārzeņus redzamus

Ja bieži atklāj, ka ledusskapja zemākajā plauktā iegrūstais kāposts, maigi sakot, vairs nav ēdams, varbūt mēģini dārzeņus sakārtot tā, ka tie ir labi redzami, teiksim, acu augstumā. Biežāk tos redzot, biežāk par tiem arī domāsim – vienkārša dzīves gudrība.

Sāc ar mazumiņu

Ja neesi pieradis ēst daudz dārzeņu, bet sirds veselībai un kopējai labsajūtai gribi tos ēdienkartē iekļaut, sāc ar mazumiņu. Sākumā izvēlies tos, kas tev garšo, un mēģini pagatavot tādā veidā, kas neuzdzen skudriņas pār kauliem. Ir tik daudz recepšu! Kāda noteikti derēs arī tev. Un tad ar laiku jau manīsi, ka roka nestiepsies vis pēc čipsiem, bet gan pēc ceptiem pikantiem burkāniem. Cerams...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!