Daudz tiek runāts par marihuānas nekaitīgumu, tās labajām īpašībām un vajadzību legalizēt. Tādēļ raidījumā "Par to pašu" jaunākajā epizodē vadītāja Anita bijušajiem atkarīgajiem, kuri paši marihuānas ietekmi piedzīvojuši uz savas ādas, un narkologam uzdeva jautājumu – ko viņi domā par marihuānas dekriminalizāciju?
Konstantīns Ivanovs, atslēdznieks tramvaju depo, bija atkarīgs 12 savus dzīves gadus. Viņš kļuva atkarīgs no alkohola jau pusaudža vecumā, taču nākamais, ko viņš sev atklāja, bija marihuāna, kura, atšķirībā no alkohola, nesmirdēja un nākamajā dienā neradīja paģiras. Par marihuānas legalizēšanu viņš saka, ka viņa gadījumā tā ir narkotika un pats to lietot nedrīkstētu.
Pretējā gadījumā jaunieši gan vienkārši atrastu citus veidus, kā apreibināties. Konstantīns stāsta, ka no mūsu pašu kaņepēm varot uztaisīt briesmīgu padzērienu, kas izmaina apziņu. "Es arī neesmu pret, ja mēs par marihuānu runājam, piemēram, vēža slimniekiem – viņiem paliek vieglāk, nav tās sāpes. Kāpēc ne? Bet man, piemēram, nedrīkst," viņš piebilst.
Mūziķis Jēkabs Ludvigs Kalmanis, kurš plašākai publikai pazīstams kā "The Ludvig", marihuānu bija uzskatījis par kaut ko tādu, ko rāda tikai filmās. Taču, pārceļoties uz dzīvi Rīgā, viņš ātri vien sapratis, ka tā ir realitāte. Arī viņš sāka lietot marihuānu un pēcāk jau MDMA, lai aizbēgtu no vides sev apkārt. Lai arī sevi par atkarīgo nesauca, Ludvigs uzskata, ka līdzīga pieredze kā viņam bijusi arī daudziem citiem viņa vienaudžiem – marihuānas lietošanai kļūstot par ikdienu.
Ludvigs par marihuānas legalizēšanu saka: "Ja tas palīdzētu kaut kādā veidā nokontrolēt situāciju, nokontrolēt to, ka bērni neuzpīpē kaut ko tādu, no kā viņi nomirst, tad noteikti tas ir labi. Tāpat tā marihuāna būs – legāla vai nelegāla, viņa būs, un labāk ir zināt, ka tas tev nedos galu."
Nacionālā psihiskās veselības centra narkologs Nikolajs Verhovskis stāsta, ka, skatoties no ārstu un veselības sistēmas viedokļa kopumā, ir pierādīts – lietojot marihuānu, paaugstinās psihozes riski, un to var pārdozēt. "Ja jūsu priekšā sēdētu toksikologs, viņš pateiktu, ka katra viela ir inde – jautājums ir vienkārši devā," saka narkologs.
Verhovskis stāsta, ka šobrīd pieejamas visas sintētiskās vielas: "Melnais tirgus nesnauž, tur arī ir gudri cilvēki, kuri ir izglītoti un saprot, kā dabūt efektu, kā to pastiprināt un kā izraisīt abstinenci gan no marihuānas, gan no visa pārējā."
Narkologs uzsver, ka atkarības mūsdienās veidojas daudz ātrāk, daudz nopietnāk un ar lielākām sekām. Tādēļ, ja saproti, ka kaut kas nav kārtībā, obligāti un pēc iespējas ātrāk jāvēršas pēc palīdzības.
Jaunākajā "Par to pašu" epizodē runājam par izbēgšanu no realitātes ar narkotiku palīdzību ar bijušajiem narkotiku lietotājiem – atslēdznieku Konstantīnu Ivanovu un mūziķi Jēkabu Ludvigu Kalmani. Zagšana no mājām, mantu nešana uz lombardu un naudas ņemšana no mazās māsas krājkasītes bijis Konstantīna zemākais punkts atkarībā. Taču Ludvigs sapratis, ka kaut kas jāmaina vien tad, ka viņu izmeta no skolas un viņam bija kauns no tuviniekiem gan tādēļ, ka lietoja, gan tādēļ, ka vairs nemācījās.
Narkologs Verhovskis savukārt iezīmē narkomānijas situāciju Latvijā, sakot, ka cilvēki tomēr kļūst izglītotāki šajā jautājumā. Slimība, pēc daktera teiktā, var būt tikai divos stāvokļos – "melns" un "balts", kad cilvēks lieto un kad ir skaidrā. Visa ārstēšana ir vērsta uz to, lai pagarinātu skaidrības periodu.
Raidījumā "Par to pašu" pievēršamies kutelīgiem, tomēr ne banāliem tematiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādi varētu rasties jebkura cilvēka galvā. No nopietniem un sabiedrībā aktuāliem tematiem, līdz neformālām sarunām brīvā gaisotnē par to, kas interesē visus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
