C vīrushepatīta ārstēšana un profilakse  (3)

Vispirms jāņem vērā, ka C vīrushepatīts (HCV) izplatās ar asinīm. HCV inficējošās asins/seruma deva ļoti aptuveni (ņemot vērā eksperimentos ar pērtiķiem) varētu būt ap 0,003 – 0,0015 ml asins/seruma. Seksuālas transmisijas risks ar C hepatītu ir relatīvi neliels, jo ar šo slimību inficējas tad, ja dzimumakts ir traumatisks (asiņains) vai tas notiek menstruāciju laikā.

Daudz biežāk dzimumkontakta laikā inficējas ar B hepatīta vīrusu un HIV. C hepatīta vīrusa seksuālas pārneses risku var palielināt liels dzimumpartneru skaits (ar C hepatīta vīrusu ir inficējušies 20-40% prostitūtu); homoseksuālisms un anālais sekss (ar C hepatīta vīrusu ir inficējušies 8-33% geju); vienlaicīga saslimšana ar citām seksuāli transmisīvajām slimībām (ap 10% personu, kas slimo ar kādu seksuāli transmisīvo slimību, ir inficējušās arī ar C hepatīta vīrusu). Arī dzimumorgānu gļotādas un ādas iekaisums, traumas (īpaši čūlas) palielina iespējamību saskarties ar asinīm dzimumakta laikā un inficēties ar C hepatītu. Bet ja partneri dzīvo “tikumīgu” dzīvi, lieto prezervatīvu un izvairās no iepriekš minētajiem riska faktoriem, inficēšanās risks ir 1%, ja arī viens no viņiem slimo ar C hepatīta vīrusu.

Šobrīd par galveno C hepatīta infekcijas izplatīšanās ceļu uzskata intravenozo narkotiku lietošanu, ievadot tās ar nesterilizētu koplietošanas šļirci. Ar C vīrushepatītu inficējas arī kosmētiskajos salonos (tetovējoties, caurdurot ausis, veicot pīrsingu) un ķirurģisku manipulāciju laikā, kas tiek veiktas higiēnas standartiem neatbilstošos apstākļos. Sadzīvē, piemēram, lietojot kopīgus skuvekļus, manikīra piederumus, zobu birsti, ar C hepatīta vīrusu var inficēties ~5% gadījumu.

Kopš 1992. gada, kad pasaulē ieviesa obligātu visu donoru asiņu un tās produktu pārbaudi uz C vīrusa antivielām (anti-HCV), pārlejot asinis vai transplantējot orgānus inficēšanās risks ir ļoti neliels. Tomēr 40% gadījumu vēl arvien inficēšanās ceļš paliek neskaidrs.

Ja tēvam ir C vīrushepatīts, bet topošā māte ir vesela, iznēsājot mazuli, risks, ir 0%. Savukārt ar C hepatītu inficētā māte dzemdību laikā bērnu var inficēt 5-7% gadījumos, neatkarīgi no tā, vai tas dzimst pa dzimumceļiem vai tiks veikta ķeizara operācija, jo mazulim abējādi notiks saskarsme ar lielu daudzumu inficēto asiņu.

Uz C hepatīta vīrusa infekciju ieteicams pārbaudīties jebkurā gadījumā ik pa laikam (it īpaši, ja partneris ir/bijis inficēts ar C hepatīta vīrusu), kā arī visiem cilvēkiem, kuri ārstējušies (veikta asins pārliešana vai orgānu pārstādīšana) medicīnas iestādēs līdz 1992. gadam, kad vēl neveica C vīrushepatīta infekcijas pārbaudes.

Turklāt no šā gada 30. septembra līdz 14. oktobrim Hepatīta biedrība sadarbībā ar Veselības centru 4 organizē akciju “Hepatīts C sagrauj aknas nemanot. Sargi sevi – pārbaudi!”, kuras laikā varēs veikt analīzes C hepatīta vīrusa noteikšanai par 1 latu (“Veselības centrs 4”, Kr. Barona 117, tel. 7312782).

Sekmīgas ārstēšanas stūrakmens ir agrīna, savlaicīga un precīza C vīrushepatīta diagnostika. Tomēr pēc pirmās C hepatīta vīrusa antivielu noteikšanas asinīs, kad analīzes uzrāda pozitīvu rezultātu, vēl nevar spriest par vīrushepatīta C infekcijas esamību. (15- 20% gadījumos, kad notikusi saskare ar vīrusu, organismam ir labas aizsargspējas un C vīrushepatīts neprogresē - nepāriet hroniskā formā.)

Lai pilnībā apstiprinātu C vīrushepatītu, slimības aktivitāti un ārstēšanas nepieciešamību, jāveic vairāki papildus izmeklējumi - asins bioķīmiskās analīzes, aknu, liesas ultrasonogrāfisko izmeklēšanu un aknu biopsiju. C vīrushepatīta diferenciālā diagnostika ir sarežģīta, jo svarīgi atšķirt C vīrushepatītu no citām slimībām.

Turklāt lielākajai daļai pacientu slimības laikā arī laboratoriski noteiktie aknu funkciju rādītāji kā ALAT var būt nedaudz paaugstināti vai normas robežās, un šie pacienti maldīgi tiek uzskatīti par veseliem. Tāpēc jāveic specifiskas vīrusa pārbaudes, piemēram, jānosaka C vīrusa antivielas (anti-HCV), vīrusa klātbūtne asinīs (HCV-RNS). Tas nozīmē, ka C hepatīta pacientiem nepieciešama regulāra diagnozes precizēšana un slimības novērošana un ārstēšanās pie speciālistiem Latvijas Infektoloģijas centrā.

Cilvēkam ziņa par tuvinieku vai paša saslimšanu ar C vīrushepatītu, tāpat kā ar jebkuru citu nopietnu slimību, izraisa stipru satraukumu. Tomēr ierobežojumi inficētai personai vai inficēšanās iespējas no citiem cilvēkiem nav tik lielas kā daudzu citu slimību gadījumā. Jāņem vērā, ka inficēt citus cilvēkus vai inficēties no citiem ar C hepatītu, ja ievēro elementāru piesardzību, praktiski ir neiespējama.

Turklāt C vīrushepatīts ir slimība, kurai jau pieejama dārga, bet efektīva ārstēšana, turklāt nemitīgi notiek zinātniski pētījumi ar mērķi uzlabot un attīstīt ārstēšanas efektivitāti un profilakses iespējas. Beidzot arī Latvijā, kaut nelielai daļai C hepatīta pacientiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātu terapiju, kuras efektivitāte ir līdz 80%. Arī efektīvie medikamenti ar 2006. gadu tiek iekļauti valsts apmaksājamo zāļu programmā. Bet tā kā valsts apmaksās tikai 75% no terapijas izmaksām, pacienta līdzmaksājums būs vismaz 3000 latu.

Jāatzīst, ka C vīrushepatīta ārstēšana ir kompleksa un sarežģīta un ārstēšanas kursa ilgums katram pacientam ir individuāls (24 līdz 48 nedēļas!). Par izārstētiem uzskata pacientus, kuriem terapijas kursa laikā un 6 mēnešus pēc ārstēšanas kursa beigšanas C hepatīta vīrusu RNS asinīs vairs nekonstatē, 99% tas neatkārtojas arī turpmāk. Atsevišķos gadījumos reakcija uz ārstēšanu ir īslaicīga un nenoturīga. Tad kopā ar ārstējošo speciālistu jāmeklē citas preparātu kombinācijas pilnvērtīga ārstēšanas efekta sasniegšanai.

Jāatzīst, ka vakcīna pret C vīrushepatītu līdz šim nav izgudrota, taču pret A un B hepatītu ieteicams vakcinēties tā iemesla dēļ, ka ar A hepatītu var saslimt sadzīves ceļā, savukārt hronisks B hepatīts pilnībā nav izārstējams.

Fakti par C hepatītu:

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu ārsta e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.