Dr. E. Adijāne - ģimenes ārste, Veselības centrs 4
Nav tā, ka atnākot pie ģimenes ārsta, momentā un nešaubīgi tiek uzstādīta migrēnas diagnoze. Diferenciāldiagnostikas nolūkos ir jāveic virkne izmeklējumu, kas aizņem laiku, bet, kad galva vairs nesāp, tad arī vēlme noskaidrot savu ciešanu cēloņus vairs nav tik liela.
Migrēnas diagnozi būtu jāuzstāda tikai tad, kad ir izslēgtas visas pārējās slimības, kas izraisa līdzīgas galvassāpes.
Interesanti, ka
Migrēnas ārstēšana ietver sevī 2-3 mēnešus ilgu profilaktisko ārstēšanu un migrēnas lēkmes ārstēšanu. Ja migrēnas lēkme ir ļoti spēcīga, tad, protams, nevar būt runa par lēkmes kupēšanas uzsākšanu ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Šādā gadījumā ārstēšana jāsāk ar triptāniem, kuri ir dārgāki, taču nereti ir vienīgie, kuri var pārtraukt mokošās sāpes.
Jārunā arī par ārstu autoritāti un prestižu pacienta acīs, kas Latvijā tomēr visumā ir zems, tāpēc pacients nereti izvēlas lietot (dažreiz pat bezjēdzīgi) uztura bagātinātājus pēc radinieku un paziņu ieteikuma, nevis doties pie ārsta pēc pasaulē atzītiem migrēnas ārstēšanai un profilaksei lietojamiem medikamentiem.
Profilakses nolūkos daudzi pacienti izmanto arī B grupas vitamīnus, magnija preparātus, zeltpīpenes ekstraktu, koenzīmu Q 10. Ja pacientam tie palīdz, šos preparātus var lietot, turklāt tie nav recepšu medikamenti. Ļoti būtu jāuzmanās lietot populārā Ginko biloba preparātus, jo tiem piemīt asinsvadus paplašinošas īpašības un migrēnas gadījumā tie var radīt pilnīgi pretēju efektu gaidāmajam.
Ideāla migrēnas terapija
Raksta autores: Dr. A. Bērziņa – neiroloģe, Jelgavas slimnīca, Dr. T. Timofejeva – neiroloģe, ARS, Dr. G. Baltgaile - neiroloģe, ARS. DOCTUS. 2006. gada marts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!