Bišu inde
To lieto kardioloģijā (miokardīts, koronārā sirds slimība, augsts asinsspiediens, aritmijas u.c.), dermatoloģijā (ekzēmas, mikozes, kārpas, psoriāze u.c.), pie endokrīnām slimībām (hipertireoze, hipoglikēmija, menstruālie traucējumi u.c.), pie imunoloģiskiem traucējumiem, neiroloģijā (hronisks sāpju sindroms, multiplā skleroze, cerebrāla tromboze, dažādas etioloģijas muguras sāpju sindromi, neirīti u.c.), pie artrītiem, Herpes zoster, AIDS, vīrusu etioloģijas iekaisumiem, oftalmoloģijā, otorinolaringoloģijā, onkoloģijā.
Ziedputekšņi
Augu ziedputekšņi atšķiras gan pēc krāsas, gan formas. Ķīmiski tie ir pilnvērtīgi olbaltumi, satur vairāk kā 20 aminoskābes (arginīnu, cisteīnu, glutamīnu u.c.) Ziedputekšņu sastāvā ietilpst arī ūdens, ogļhidrāti, vitamīni, minerālvielas, nedaudz taukvielu, fermenti un hormoni. Ziedputekšņus izmanto atveseļošanās periodā pēc smagām slimībām, pie anēmijas, pie nervu un endokrīnām slimībām, prostatīta, aknu, nieru un zarnu saslimšanām.
Bišu maize
Šī produkta forma ir bioloģiski aktīvāka par ziedputekšņiem. Bišu maize veidojas fermentācijas procesos – kukaiņi savāktos ziedputekšņus sapilda šūnās 2/3 no šūnu tilpuma, virsū uzliek medu un aizvāko. Dažu nedēļu laikā mainās ziedputekšņu ķīmiskais sastāvs: proteīni sašķeļas peptīdos un aminoskābēs.
Pielietošana ir līdzīga kā ziedputekšņiem. Ziedputekšņu un bišu maizes sastāvā ietilpstošās aminoskābes uzlabo cilvēka atmiņu, veicina domāšanu, spēju mācīties. Šie produkti ir noderīgi aterosklerozes ārstēšanai, pateicoties spējai saistīt holesterolu, bet sastāvā esošā alfa un beta karotīna dēļ pielietojami redzes uzlabošanai. No uztura viedokļa raugoties, 100 g ziedputekšņu pēc sava proteīna daudzuma ir līdzvērtīgi 500g liellopa gaļas vai 7 olu dzeltenumiem.
Peru pieniņš
Peru pieniņš ir bišu bērnu jeb peru uzturs. Tas sastāv no aminoskābēm, ogļhidrātiem, taukvielām, vitamīniem, minerālvielām un mikroelementiem. Peru pieniņa masa ir krēmveidīga, ar skābenu garšu. Šo masu gatavo bites barotājas: 4–12 dienu vecas bites, kuras to izdala no saviem dziedzeriem.
Peru pieniņš stimulē simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu, labvēlīgi iedarbojas uz imūno sistēmu, regulē lipīdu vielmaiņu, asinsspiedienu, uzlabo audu elpošanu. To lieto, lai uzlabotu atmiņu, domāšanas procesus un miegu. Peru pieniņš pazemina cukura līmeni asinīs, samazina holesterīnu, pastiprina piena sekrēciju mātēm, kuras zīda bērnu (atcerieties reiz populāro preparātu apilaku!). Peru pieniņš iedarbojas arī uz endokrīnajiem dziedzeriem.
Labs efekts no šī produkta lietošanas novērots arī pie sirds patoloģijām un galvas smadzeņu asinsrites nepietiekamības, kā arī pie klimaksa, neauglības un dzimumfunkciju traucējumiem. Peru pieniņu var lietot arī profilaktiski organisma funkciju uzlabošanai, taču ir nepieciešams, lai vajadzīgās devas noteiktu speciālists.
Vasks
Vasks veidojas no darba bišu speciāliem dziedzeriem. Vasks sastāv no ēteriem, taukskābēm, karbonātiem, tā sastāvā ir arī mikroelementi un A vitamīns. Vaskam ir dzeltenīga krāsa un īpatnēja smarža, tas nešķīst ūdenī. Vēl joprojām bišu vasks ir neaizvietojams, jo mākslīgi to nav izdevies izgatavot.
Medicīnā vasku lieto aplikācijām pie perifērās nervu sistēmas slimībām, ginekoloģijā, otolaringoloģijā, dermatoloģijā, traumatoloģijā, ķirurģijā u.c. Vaska košļāšana palīdz pie mutes dobuma slimībām. Vasku nevar lietot pie hematoloģiskām slimībām, grūtniecības, neskaidras izcelsmes augstas temperatūras. Plaši vasku lieto kosmetoloģijā – dažādās maskās, aplikācijām, depilācijai un citur.
Propoliss
Šī bišu produkta sastāvā ietilpst augu sveķi, ēteriskās eļļas – terpenoīdi, ap 5% ziedputekšņu un ap 25% vaska. Bites ar propolisu izziež stropu, balzamē stropā nokļuvušus nevēlamus ciemiņus – peles u.c., izpulē šūnas. Šādā veidā stropa iekšiene tiek sterilizēta. Propolisam piemīt antibakteriāla, pretvīrusu, pretsēnīšu, pretiekaisuma un spazmolītiska darbība.
Propolisu lieto pie brūcēm, arī strutainām, pie erpētiskiem izsitumiem mutes dobumā, tonsilīta faringīta, laringīta, stomatīta ārstēšanā, iekšķīgi – pie gripas; ausu slimībās, gastroenteroloģisko, ginekoloģisko slimību, artrīta ārstēšanā u.c. Propoliss pazemina asins recēšanu, asinsspiedienu un holesterīna daudzumu un darbojas kā antioksidants, tāpēc to ir lietderīgi izmantot pie sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat propolisu lieto pie acu saslimšanām un tuberkulozes. Tiek pētīts iespējamais propolisa pielietojums pie AIDS, pie boreliozes un onkoloģijā.
Propolisa preparātus gatavo ūdens, spirta vai eļļas šķīdumā; var gatavot arī ziedes.
Medus
Medu bites gatavo no ziedu nektāra un lapu izsvīduma, daļu izmantojot savam uzturam, bet pārējo nododot bitei savācējai, kura novieto savākto nektāru šūnās. Tur medus tiek nogatavināts – no nektāra iztvaicē lieko ūdens daudzumu, pārnēsājot topošo medu no vienas šūnas uz otru, pēc tam šūnas tiek aizvākotas.
Nogatavināšanas procesā medus tiek bagātināts ar fermentiem - invertāzi, amilāzi, glikogenāzi. Vēl medus satur fruktozi, glikozi, dekstrīnus, organiskās skābes, olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, aromātiskās vielas, nelielā daudzumā arī ziedputekšņus. Šādu produktu iegūt bez bišu palīdzības nav iespējams. Pēc medus izsviešanas no šūnām tas sacukurojas. Labāks medus ir tas, kas vākts tālāk ziemeļos.
Medus var būt monoflors – nektārs nests vairāk kā 40% no vienas augu sugas, vai poliflors (šāds medus ir sastopams biežāk). Pieminētais izsvīduma medus tiek gatavots no kukaiņu atdalījumiem, kas lielā daudzumā atrodas uz koku lapām karstā laikā. Šis medus satur daudz dekstrīna, olbaltumvielu, minerālvielu, nav tik aromātisks, bet cilvēkiem ir noderīgs, reizēm pat īpaši ārstniecisks. Taču šis medus neder bitēm ziemas barībai.
Dažas monoflorā medus pazīmes, atkarībā no nektārauga, ir šādas:
Poliflorais medus parasti ir no pļavu vai meža ziediem savāktais, dzeltenā krāsā, aromātisks, satur daudz C un B vitamīnus. Labi noder augšējo elpošanas ceļu slimību ārstēšanai.
Ņemot vērā iepriekš teikto, medus medicīnā ir izmantojams ļoti plaši. Protams, jāzina precīza diagnoze, kā arī jāprot atrast piemērotākais medus veids, devas un kombinācija ar citiem bišu produktiem. Kurss ārstēšanai ar medu parasti ir viens mēnesis. Medus ir neaizvietojams aknu slimību terapijā – labi rezultāti ir sasniegti, lietojot tikai medu hepatīta A ārstēšanā.
Nereti ārstēšanā medu lieto atšķaidītā veidā – šķīdinot ūdenī vai tējā. Noteikti jāatceras, ka medu nedrīkst karsēt virs 40 grādiem, jo tad zūd medus vērtīgās īpašības. Medu var lietot arī pie cukura diabēta, īpaši pie 2. tipa, taču tikai vienu tējkaroti dienā. Medu lieto arī ārīgi.
Bišu produkti Latvijas medicīnā
Kā redzam, bišu produkti ir lielisks līdzeklis ārstēšanai un slimību profilaksei, pie tam šie bišu produkti ir lietojami līdztekus vispārlietotajiem medikamentiem. Taču pareizai bišu produktu izvēlei ir nepieciešamas speciālas zināšanas. Cerams, ka tuvākajā nākotnē būs pieejamas apiterapeita konsultācijas Rīgas P. Stradiņa klīniskās slimnīcas poliklīnikā.
Rakstu pilnā apjomā lasiet medicīnas vortālā www.medicine.lv.