Kas tas tāds – hepatīts?  (5)

Hepatīts ir jebkura ierosinātāja izraisīts aknu iekaisums. A, B, C, D, E, G un T T hepatītus sauc par vīrushepatītiem, jo tos ierosina vīruss. Agrāk par tādu uzskatīja arī F hepatītu, bet laika gaitā atklājās, ka tas ir B vīrushepatīta mutācija.

Hepatītu var izraisīt vīrusi, kā arī alkohols, medikamenti, citas infekciju un vielmaiņas slimības. Šī slimība iedalās tādās, ar ko var inficēties ar asinsstarpniecību un fekāli orālā ceļā.

Vīrushepatīts A

Vīrushepatītu A un E var iegūt fekāli orālā ceļā jeb ar inficētu ūdeni un pārtiku vai nemazgātām rokām. A hepatīts agrāk bija zināms kā Botkina slimība, turpretī E hepatīts ir ne tik viegli iegūstams Latvijā – to vairāk var sastapt eksotiskos ceļojumos. Tas ir izplatīts siltākās zemēs, piemēram, Āzijas reģionā.

No inficēšanās brīža līdz pirmajām slimības pazīmēm parasti paiet septiņas līdz 50 dienu. Slimības sākumā mēdz būt paaugstināta temperatūra un var būt pazīmes, kas līdzīgas gripai, kā arī ēstgribas trūkums un slikta dūša. Vīrushepatīta A izpausmes var būt dažādas, taču viena no svarīgākajām pazīmēm ir dzelte. Lai diagnosticētu šo slimību, jāveic asinsanalīzes.

Inficēšanās ar šo vīrusu galvenokārt notiek tad, ja neievēro personīgo higiēnu un ir nepilnības ūdensapgādes sistēmā. Ar to var izskaidrot šā vīrusa plašo izplatību mazattīstītās valstīs un tur, kur ir zems sanitārās kultūras līmenis. Tādēļ eksotiskos ceļojumus vajadzētu īpaši domāt par higiēnu, lai nesabojātu atmiņas par tur ēstajām delikatesēm. Ceļojumos ūdens jādzer tikai no pudelēm, kas pirktas veikalā, un nevajadzētu lietot ēdinu, par kura pagatavošanas veidu jāšaubās. Lieka piesardzība par ļaunu nenāks.

Profilakse

Izvairīties no vīrushepatīta A var vakcinējoties. Vakcīna satur neaktīvus un nedzīvus A vīrusus, un gandrīz visiem tad veidojas imunitāte pret šo infekciju. Tas nozīmē, ka pēc vakcinēšanās nav ar to iespējams saslimt. Šī vakcīna Latvijā darbojas kā ceļotāju aizsardzība, to veic tad, kad brauc uz eksotiskām zemēm, jo higiēnas apstākļi pie mums ir samērā labi un ar A vīrushepatītu te slimo reti.

Šī vakcinēšanās iespēja nav iekļauta vairākuma valstu obligātajā vakcinācijas kalendārā, jo uzskata, ka vīrushepatīts A ir viegla infekcija, kurai nav nopietnu sarežģījumu. Tomēr to darīt vēlams cilvēkiem, kuriem jau ir kāda aknu slimība, piemēram, hronisks C hepatīts.

Īslaicīgu aizsardzību pret hepatīta A infekciju sniedz imūnglobulīns. Tas satur gatavas pretvielas pret A vīrusu, kas organismā to saista un padara neaktīvu, šādā veidā pasargājot cilvēku no šīs slimības. Imūnglobulīns jāievada vismaz divu nedēļu laikā pēc saskares ar vīrusa nēsātāju vai slimu cilvēku. Tas ieteicams visiem hepatīta A slimnieka mājiniekiem pirmo divu nedēļu laikā pēc kāda ģimenes locekļa saslimšanas, bet to var ievadīt arī vēl mēneša laikā pēc saskares ar šo vīrusu.

Imūnglobulīna ievadīšana nav nepieciešama ne pacienta darbabiedriem, ne klasesbiedriem. Taču Latvijā šobrīd šīs zāles vairs nav pieejamas.

Lai izvairītos no inficēšanās ar vīrushepatītu A, jāievēro personīgā higiēna – obligāti jāmazgā rokas pēc tualetes un pēc saskares ar slimnieku, viņa veļu un gultasveļu.

Pasargā sevi:

Vīrushepatīts E ir līdzīgs hepatītam A. Slimība sākas pakāpeniski un bīstamāka tā ir sievietēm grūtniecības laikā.

Vīrushepatīti B, C, D, G un TT

Ja vīrushepatīts A un E iegūstams ar netīru ūdeni un nepareizi pagatavotu ēdienu, un nemazgājot rokas, tad vīrushepatītus B, C, D, G un TT iegūst ar asinsstarpniecību. Medicīnas iestādēs un kosmētiskajos kabinetos izmanto gan vienreizlietojamus instrumentus, kas ir absolūti droši, gan vairākas reizes lietojamus instrumentus. Ja tie nav rūpīgi notīrīti un dezinficēti, iespējams inficēties ar hepatītu.

Ja ir dzimumsakari ar vairāk nekā vienu dzimumpartneri, jālieto prezervatīvi un jāvakcinējas pret hepatītu B. Arī orālo seksuālo attiecību laikā ir risks inficēties ar hepatītu C un B, tādēļ mūsdienās neuzskata par nepiedienīgu, ja partnerim pajautā, vai viņš ir vesels.

Ar vīrushepatītu D var inficēties tikai tad, ja esat inficējies ar hepatītu B, jo D vīruss spēj vairoties tikai B vīrusa klātbūtnē. Šādā situācijā slimības gaita un izveseļošanās prognoze ir sliktāka.

Vīrushepatīti G un TT vēl nav pietiekami detalizēti izpētīti.

Arī tie var būt akūtas slimības, tomēr reizēm pēc to pārslimošanas veidojas hroniskas infekcijas formas. Akūts hepatīts sākas pēc noteikta inkubācijas perioda, kas vīrusa B gadījumā var būt pat seši mēneši un izpaužas līdzīgi hepatītam A – ar sliktu dūšu, apetītes trūkumu, temperatūru, sāpēm locītavās un dzelti. Vieglākos gadījumos akūtu hepatītu var ārstēt mājas apstākļos, ievērojot saudzējošu diētu un miera režīmu, smagākās nepieciešama ārstēšanās stacionārā.

Pēc akūtas šīs vainas pārslimošanas var izveidoties hronisks hepatīts, kas nekad nenotiek A un E hepatītu gadījumā.

Arī vīrushepatīti, kas izplatās ar asiņu starpniecību, ir izārstējami. Protams, jāārstējas pēc iespējas ātrāk, tiklīdz uzzināta diagnoze. Tomēr pastāv iespēja kļūt par hronisku vīrushepatīta slimnieku ar visām no tā izrietošām sekām: vīrusa nēsāšana, hroniski noritošs aknu iekaisums un iespēja inficēt citus.

Ar akūtu hepatītu var slimot vieglā, vidējā un smagā formā, iespējams arī letāls iznākums.

Arī hroniski vīrushepatīti ir ārstējami. Taču, ja tie nepakļaujas ārstēšanai vai vienkārši netiek ārstēti, vai arī, ja cilvēks turpina lietot alkoholu vai narkotikas, tad slimība var progresēt, izveidojoties par aknu cirozi, kas ar laiku var pārvērsties aknu šūnu vēzī.

Tādēļ esi uzmanīga, ja dodies veikt:

Jāuzmanās arī pie zobārsta. Tādēļ neesi kautrīga un painteresējies, kā tiek dezinficēti instrumenti. Ja neesi pārliecināta par stāstīto, palūdz to izdarīt tavā klātbūtnē vai izvēlies citu salonu.

Pēc asinspārliešanas vīrushepatītu saķert nevar, jo instrumenti ir vienreizlietojami un asinis pirms pārliešanas pārbauda.

Lielāka iespējamība inficēties ar vīrushepatītiem seksuālo sakaru ceļā ir tad, ja tas notiek menstruāciju laikā, ja ir anālais sekss bez prezervatīva, ja seksa laikā radušās kādas mikrotraumas.

Mazulis vīrushepatītu var iegūt dzemdību vai grūtniecības laikā no mātes, ārsti to sauc par vertikālo transmisiju.

Vai var inficēties ar kādu no ar asinīm iegūstamiem vīrushepatītiem, atkarīgs no tā, cik stipra ir imunitāte un cik nopietni slims ir vīrushepatīta nēsātājs.

Vīrushepatīts B

Inficēties ar vīrushepatītu B var dzimumsakaru laikā, grūtniecības laikā caur placentu, dzemdībās, bieži, lietojot nesterilas šļirces, inficējas intravenozo narkotiku lietotāji.

Visbiežāk slimība sākas ar paaugstinātu temperatūru, nespēku, sāpēm locītavās, nelabu dūšu un vemšanu. Kā visiem hepatītiem, svarīga pazīme ir dzelte, bet var slimot arī bez tās.

Profilakse

No 1997. gada vīrushepatīta B vakcīnu saņem visi jaundzimušie. Ar to organisms iegūst konkrētu imunitāti pret noteiktu ierosinātāju, kā pret gripu un ērču encefalītu. Pārējiem jāvakcinējas par samaksu. Trīs potes, ar kurām pietiek visai dzīvei, maksā aptuveni trīsdesmit latu. Pēc pirmās potes nākamā ir pēc mēneša un noslēdzošā vēl pēc pieciem mēnešiem. Iespējams vakcinēties arī pret A un B hepatītu vienlaikus, tam paredzēta īpaša apvienotā vakcīna. Ja esi vakcinējusies, iespēja inficēties ir minimāla.

Ja māte ir inficēta ar hepatīta B vīrusu, tad pirmajās divpadsmit stundās pēc dzimšanas mazulim jāievada šā vīrusa vakcīna un imūnglobulīns.

Ar B vakcīnu jebkurā laikā var un ir vēlams vakcinēt visus bērnus, pusaudžus un pieaugušos, kuri to vēl nav saņēmuši.

Vīrushepatīts C

Vīrushepatīts C arī ir nopietna slimība. Ar to var inficēties līdzīgi, bet pamatā ar asinsstarpniecību, retāk inficējas dzimumsakaru laikā un mazulis no mātes dzemdību laikā. Inficēšanās asinspārliešanas laikā ir maz ticama, jo Latvijā nepārbaudītas asinis nepārlej.

Visbīstamākā ir vīrushepatīta C hroniskā slimības gaita, kas vienu ceturtdaļu šo slimnieku, ja neārstējas, apmēram 20 līdz 30 gadu laikā noved pie aknu cirozes, bet 3% aknu cirozes pacientu gada laikā attīstās aknu vēzis. Hronisks C vīrushepatīts attīstās 70 līdz 80% gadījumu.

Narkotiku lietošana ir viegls ceļš hepatītu iegūšanai, ja lieto kopēju šļirci vai vienu salmiņu kokaīna šņaukšanai. Ar B hepatītu inficēties seksuālā ceļā ir vienkāršāk nekā ar C. Ja, piemēram, ar C hepatītu inficēta adata ieduras cilvēka ādā, tad iespēja to iegūt līdzinās 3%, savukārt tādā pašā situācijā ar B hepatītu iespējams inficēties jau 30% gadījumu.

Diemžēl vakcīna vīrushepatīta C infekcijas profilaksei joprojām nav radīta.

No inficēšanās ar vīrushepatītiem C un B pasargā piesardzības ievērošana noteiktās dzīves situācijās:

Konsultēja Latvijas Infektoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja infektoloģe un hepatoloģe Agita Jēruma.