Ir divu veidu galvassāpes. Vienu izraisa dažādas slimības, piemēram, saaukstēšanās, traumas, infekcijas, bet ir situācijas, kad viss cilvēkam ir vesels, tomēr sāp galva. Galvassāpes bez citu slimību simptomiem sauc par primārām. Pie tām pieder arī migrēna, kur lēkmes atkārtojas vidēji reizi mēnesī. Statistikas dati liecina, ka no šīs neiroloģiskās slimības dzīves laikā cieš 10-15% pasaules iedzīvotāju. Lai gan procentuāli migrēna plašāk izplatīta sieviešu vidū, tā tikpat smagi skar arī vīriešus.
Migrēnas galvenais cēlonis ir iedzimtas pārmaiņas atsevišķos nervu regulācijas centros un asinsvadu sieniņās, kas atšķirīgi reaģē uz ikdienas dzīves ritma pārmaiņām. Ja kāds no tuvākajiem radiniekiem slimo ar šo slimību, tad ļoti iespējams, ka arī tev var parādīties simptomi. Vairumā gadījumu tā parādās bērnībā, pusaudžu vecumā vai līdz 25 gadiem, bet nav izslēgti arī citi varianti.
Migrēnai raksturīgi priekšvēstneši, ko sauc par auru. Tuvojoties lēkmei, vispirms sašaurinās asinsvadi, kas izpaužas kā spazmas. Tai mirklī var novērot savādas sajūtas sejā, acu priekšā var rādīties gaismas apļi, punkti, ņirboņa, tirpt roka vai kāja. Šis process ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai. Daļai migrēnas slimnieku šie priekšvēstneši izpaliek. Pēc tam smadzenēs izdalās dažādas ķīmiskas vielas un asinsvadi atslābst. Asinsvadu sieniņa iespiežas un sākas pulsējošas galvassāpes, kas ilgst no četrām līdz pat 72 stundām. Parasti tās ir vienpusējas (skar vienu galvas daļu), bet gadās arī izņēmumi. Var būt slikta dūša un vemšana, jo tiek kairināti arī nervu vemšanas centri.
Kas izraisa migrēnas lēkmes
Kā noskaidrot, vai ir migrēna
Ja bieži sāp galva, svarīgi ir neuzsākt pašārstēšanos, bet noskaidrot to patieso iemeslu, varbūt ir, piemēram, saspringuma galvassāpes. Migrēnai ir atšķirīga ārstēšanas taktika, veidi un zāles, tā ka parastie medikamenti var nepalīdzēt.
Galvassāpes ir problēma, kur bieži, nepareizi rīkojoties, var rasties komplikācijas. Viena no tām – nespecifisko medikamentu (piemēram, paraceptamola vai ibuprofēna) izraisītas galvassāpes. Citu sāpju gadījumā šādu fenomenu nenovēro. Ja ļoti bieži, tas ir, vismaz trīs reizes nedēļā, lieto pretsāpju zāles, tās kļūst par sāpju izraisītājām. Tad galva sāp tikai tāpēc, ka nav iedzerta kārtējā medikamenta deva. Migrēnas pacientam tas nozīmē ne vien lēkmes, bet arī pastāvīgas galvassāpes to starplaikos. Bieži vien, kad šo pieradumu izārstē, sāpes vairs nerodas, un izrādās – cilvēkam nemaz nav bijusi migrēna. Tāpēc labāk, pirms sevi ārstē pati, dodies pie speciālista.
Par migrēnu var runāt, kad ir bijušas divas tai raksturīgas lēkmes ar to konkrētajām pazīmēm. Ja ieslēdzies tumšā, klusā istabā, tevi tracina ikkatrs mazākais troksnis vai spoža gaisma, guli ar slapju dvieli uz galvas, pirms tam esi novērojusi priekšvēstnešus jeb auru, tad tev ir migrēna. Ja cilvēks saka, ka sirgst ar šo slimību, bet tikai mazliet samazina darbošanos vai mirklīti paguļ un pēc brīža ceļas un ir gatavs darbam, tad tas liek domāt, ka tā vis nav un pie vainas ir kāds cits galvassāpju veids. Migrēna tiešām simtprocentīgi atrauj no normālas ikdienas dzīves, jo jebkuras fiziskas aktivitātes pastiprina sāpes, bet par garīgu darbu vispār nevar būt ne runas.
Ko darīt?
Vispirms vari apmeklēt ģimenes ārstu. Ja ir klasiski simptomi, tad skaidrs – tā ir migrēna. Ja nav pārliecības par diagnozi, Latvijā pieejami arī sāpju terapeiti jeb algologi, kuri pamatīgi izmeklēs, noteiks diagnozi un piemēros attiecīgi tev vajadzīgu ārstēšanu. Šī nozare ir sertificēta, un gandrīz katrā rajonā atrodas pa vienam speciālistam. Vari meklēt palīdzību arī pie neirologa. Gan kāds no viņiem tev noteikti spēs palīdzēt!
Ārstēšana
Kad diagnoze ir noteikta, jāsāk ārstēties. Ar migrēnu jāmācās sadzīvot, jo no tās pilnībā nevar atbrīvoties. Galvenais uzdevums – panākt, lai lēkmes atkārtojas pēc iespējas retāk un nav tik spēcīgas. Ļoti retas tās būtu tad, ja, piemēram, atkārtojas divas reizes gadā.
Ārstēšanās noris tā: