Zobārste Rūta Rastiņa, D.D.S., Dr.Sc.Med.

Jautājums: Labdien. Man bieži iesāpas zobs vai zobi, it kā reaģējot uz aukstu un karstu, bet dažreiz tas notiek pat tad, kad neko aukstu mutē neesmu paņēmusi. Tas sākās pirms diviem mēnešiem, un joprojām turpinās. Es biju domājusi, ka man tas ir kaļķa trūkuma dēļ, tādēļ sāku dzert maltas olu čaumalas, cerēdama, ka tas pats no sevis pāries, taču tas nepārgāja.

Mēģināju mainīt zobu pastas - arī tas nelīdzēja. Varbūt tas ir tādēļ, ka es dzeru daudz zaļo tēju - vairākus litrus dienā? Mans tēvs saka, ka tēja izskalojot visu kaļķi, tāpēc tas zobos man vairs neesot palicis. Es šad un tad ēdu saldumus, bet tos es esmu ēdusi visu mūžu, un nekādas zobu lēkmes es agrāk nebiju novērojusi.

Atbild zobārste Rūta Rastiņa:

Labdien!

A) Tā kā Jūs rakstāt "zobi", tas liek domāt, ka visi Jūsu zobi šad tad kļūst jutīgāki uz dažādiem kairinātājiem. Zobārsti to sauc par HIPERESTĒZIJU - pastiprinātu zobu jutību.

Atsegušies zobu kakliņi (parasti pastiprinātas, nepareizas tīrīšanas rezultāts; arī apzobes audu patoloģijas sākums) ir viens no biežākajiem hiperestēzijas cēloņiem. Šajā gadījumā atsedzas audi (cements, dentīns), kuri ļoti labi vada kairinājumu uz zoba pulpu ("nervu").  Līdz ar to auksts un karsts, kas parasti neradīja sāpes, izraisa tās sakarā ar atsegtajiem zobu audiem , kas "nav paredzēti" kontaktam ar mutes dobuma vidi.

Jautājumi Jums: Vai varat saredzēt ar smaganām neapsegtu zoba kakliņu, kam pieliekot ledus gabaliņu, rodas Jums jau pazīstamās sāpes? Vai ievelkot mutē aukstu gaisu, zobi ir jutīgi? Vai paskalojot karstu tēju, VISI zobi ir jutīgi?

Nodiluši zobi, kuriem emaljas virskārta noberzta sakarā ar parafunkciju (zobu griešanu - bruksismu, spēcīgu sakošanu - parasti naktīs), arī mēdz būt īpaši jutīgi un ne tikai pret aukstu, karstu, bet arī sāļu, skābu. Jutībai progresējot, sāpes kļūst izteiktas, arī mehāniski aiztiekot zobus (piem., tīrot, ēdot).

Jautājumi Jums: Vai Jūsu trešie zobi ("ilkņi") ir ar nodilušu pauguriņu? Vai citu sānu zobu pauguri ir plakani? Vai priekšzobi ir ar plaisiņām un noberztu kožamo šķautni? Varbūt Jūs zināt, ka griežat zobus naktī?

Hiperestēzija var būt saistīta arī ar citu patoloģiju - EROZIJU. Tā sākumā skar zobu emalju, pēc tam arī dziļākus zobu audus - dentīnu un klīniski izskatās kā "nierveida" padziļinājums. Šos zobu audu defektus izraisa skābes (skābi ēdieni, dzērienu, augļi - īpaši, citrusaugļi, sulas, sporta dzērieni, atspirdzinoši dzērieni kā kola u.c., skābju tvaiki, peldbaseinu ūdens u.c.) vai kuņģa skābe, nokļūstot mutes dobumā (atgrūšana - reflukss, vemšana).

Jautājumi Jums: Vai Jūsu priekšzobi izskatās kā "nopulēti" - gludi, spoži? Vai varat saskatīt plakanus defektiņus uz zoba /-u priekšējās (lūpu) virsmas?

Jūs dzerat daudz zaļās tējas. Tas labi un veselīgi! Zaļajā tējā, bez citiem labumiem, ir savs labums arī zobiem - fluors , kurš, kā zināms, stiprina zobu audus.

Jautājumi Jums: Vai esat mainījusi savus dzeršanas paradumus pēdējā laikā? Vai nesākāt tējai pievienot citronu? Varbūt pavasarī ēdāt daudz citrusaugļu?

Cik zinu, melnā tēja ir skāba (ph=4,2), malkojot to ik pa brīdim, var paskābināt mutes dobuma vidi un ar laiku izraisīt erozijas un Jūsu minētās sūdzības. Man nav datu par zaļo tēju, ticamāk, ka jāmeklē kāds no citiem manis nosauktajiem iemesliem, lai noskaidrotu, kāpēc Jums radušās sāpes zobos.

Nomieriniet savu tēti - kalcijs no zobiem neizšķīdīs pavisam! Pamatīgs kalcija zudums no kaulaudiem sagaidāms tikai menopauzes laikā sievietēm, kā arī kosmonautiem. Pat grūtniecība nesamazina kalcija daudzumu zobu audos sievietēm, kaut šis mīts pastāv jau kopš vecvecmāmiņu laikiem.

Kalcijs no zobiem nepazūd neatgriezeniski, kalcijs un citi minerālelementi izšķīst (zobi demineralizējas) un pēc tam atkal atgriežas zobā no siekalām (zobi remineralizējas). Siekalas ir dabīgs minerālvielu avots zobu audiem. Bez siekalām zobi patiesi izšķīstu pavisam un diezgan ātri.

Visu mūsu zobu mūžu noritošie demineralizācijas un remineralizācijas procesi nodrošina zoba pastāvēšanu tik agresīvā vidē, kāda ir mutes dobumā. Kamēr šķīšana un remineralizācija ir līdzsvarā, viss kārtībā. Tiklīdz šķīšana ir pārsvarā, tā zobi sāk zaudēt minerālvielas un sākas patoloģijas - kariess, erozijas u.c.  

Ko darīt?
1. "Noskaidrot" pašai savu iespējamo diagnozi un doties apstiprināt vai noliegt to pie zobārsta.
2. Pārdomāt, kādas pārmaiņas notikušas Jūsu ēdienkartē laikā, kas sakrīt ar sūdzību rašanos par zobu jutību. Nelietot uzturā skābus ēdienus un dzērienus, pēc to lietošanas skalot muti ar ūdeni, zobus tīrīt ne ātrāk kā pēc 30 min.
3. Lietot zobu pastas, kuras domātas HIPERESTĒZIJAS novēršanai - Sensodyne, Pronamel, Elmex Sensitive u.c.
4. Lietot MĪKSTU zobu birsti un apgūt pareizu tīrīšanas metodi - rotējošas, komatveida kustības virzienā no smaganas pāri zobam. Vislabāk to apgūsiet pie higiēnista!

B)

Ja Jūs pieļaujat, ka sāpošais ir tikai kāds viens zobs, tad aprakstītās sūdzības liek domāt par bojājumu (kariesu) zobā. Bojājums var būt Jums neredzams (starp zobiem, zem plombas, fisūras - zoba rieviņas dziļumā). To varēs atklāt tikai ārsts ar rentgena palīdzību. Pirmās sūdzības parasti ir no SALDA, tad no AUKSTA, kam seko sāpes no KARSTA. Sākumā tās ir kā atbilde uz kādu kairinājumu, bet vēlāk, procesam ejot dziļumā, sāpes var uznākt pašas no sevis. Ja sāpes ir arī naktī, tad jādomā, ka bojājums ir tuvu pulpai (zoba nervam) un ir sācies pulpas iekaisums. Visos šajos gadījumos Jūs nevarat iztikt bez ārsta palīdzības. Uztaisot rentgenu, iztaujājot Jūs un izmeklējot, ārsts noteiks diagnozi un, visticamāk, ieliks plombi.

Ar cieņu,

Dr. Rūta Rastiņa.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu ārsta e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabā vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!