Kad deguns rada problēmas  (1)

"Stress, steiga, neiejūtība vienam pret otru - tas viss rada slimības," viņa saka. Starp divdesmit trīsdesmit pacientiem katrā pieņemšanas reizē ir pa kādam, kas "uzsprāgst" no gaidīšanas rindā vai kārtības, kāda noteikta ārstniecības iestādē. Vienam pacientam paredzētas piecpadsmit minūtes, bet ir gadījumi, piemēram, deguna asiņošana, kas prasa ilgāku laiku atrasties ārsta kabinetā. Aiz durvīm gaidošiem nereti tā šķiet vesela mūžība.

Valerija Jansone, kā vienu no veselības receptēm, iesaka par veselīgu dzīves uztveri domāt jau tad, kad mazuļa dzimšana vēl tikai gaidāma. Vēl viena problēma, ar ko bērni sastopas jau pirmajos dzīves gados, ir apkārtējās vides un pārtikas produktu ķimizācija. Labu gribēdami, nopērkot veikalā, piemēram, upeņu ievārījumu, kam vajadzētu būt veselību stiprinošam, izlasot anotāciju, sākam šaubīties, vai pievienotās vielas ēdājam nāks par labu. Bērniem viens no pirmajiem simptomiem par to, ka organismam kaut kas apkārtējā vidē vai pārtikā nepatīk, ir "ziedoši", apsārtuši vaigi.

Komplikācijas prasa vairāk naudas

Latvijas klimatiskajos apstākļos, kur saulainu dienu maz, laiks bieži vien apmācies un "nekāds", LOR speciālistiem darba netrūkst. Biežākie iemesli, kas rada problēmas degunā un ap to, ir dažādas akūtas vīrusu infekcijas, alerģijas un organisma saaukstēšanās slimības. Nereti saslimšana ar iesnām vien nebeidzas.

"Vīrusi bojā augšējo elpošanas ceļu gļotādu, un iekaisums skar arī deguna blakusdobumus, dzirdes kanālus," stāsta speciāliste, "iekaisums - tas ir paplašināti asinsvadi, gļotāda piebriest, nosprostojas deguna ejas, rodas elpošanas traucējumi, gļotāda sāk izdalīt sekrētu, jo vēlas no vīrusiem atbrīvoties. Deguns tek, nolobās iekaisusī gļotāda un pēc tam vajadzētu atlabt - pie nosacījuma, ja ar organisma imunitāti un spēju cīnīties pret dažādiem vīrusiem viss ir kārtībā. Ja organisma dabiskā mikroflora kādu iemeslu dēļ novājināta, pievienojas bakteriāls iekaisums, kas neārstēts var radīt komplikācijas, piemēram, deguna blakusdobumu, vidusauss vai apakšējo elpošanas ceļu - trahejas, bronhu, plaušu iekaisumu."

Daktere Jansone pieradusi, ka lielākoties pacienti pie viņas nāk jau ar ielaistām slimībām un daudzi nespēj pieņemt to, ka veselība patiesi ir visdārgākā manta. Grēko ne tikai pieaugušie paši, bet arī bērnu vecāki. Ja bērnam kaut neilgu laiku sāpējusi auss, LOR apskate būtu vajadzīga, lai noteiktu, vai auss funkcijas - dzirde - nav traucētas.

Diemžēl šos padomus laukos dzīvojošiem cilvēkiem kļūst aizvien grūtāk izpildīt. Ar satiksmes autobusu, kas kursē divreiz dienā, neveselu bērnu aizvest uz rajona centru...

Ārstēties, bet nepārcensties

Ir daži vienkārši padomi, ko vajadzētu ņemt vērā. "Akūtu iesnu gadījumā trīs četras dienas var lietot aptiekās nopērkamos gatavos deguna pilienus, lai atjaunotu elpošanu un tad brīvā (!) degunā pilināt dabīgās eļļiņas, jūras ūdeni, bet nesildīt degunu," brīdina Valerija Jansone.

Nereti, gribēdami ātrāk izveseļoties, cilvēki pārcenšas un, ja sāp kakls, skalo to ar stipru sālsūdeni, zilajiem graudiņiem vai ko citu. Šajā gadījumā drīzāk palīdzēs, ja sūkās aptiekā bez receptes nopērkamās tabletes, ko ieteiks farmaceits.

Sāpošā ausī - ja auss netek - var pilināt aptiekā nopērkamos ausu pilienus. Jāatceras, ka tie tikai noņem sāpes, bet neārstē. Var iedzert kādu pretsāpju tableti un noteikti jāpilina degunā deguna elpošanu atjaunojoši pilieni.

"Un vēl lūgums iedzīvotājiem," iesaka speciāliste, "ar šī raksta izlasīšanas brīdi izņemt no "ģimenes inventāra" tā saucamos ausu kociņus, jo ausī viss tā veidots, ka tā pati spējīga sevi attīrīt un sērs ir normāla auss sastāvdaļa. Neradīsim problēmas sev un papildus darbu LORiem!"

Slimniek, palīdzi sev pats!

Iedzīvotājiem jāiemācās pielāgoties situācijai, jo nav citas izejas. Medicīnas darbinieku pūliņi popularizēt veselīgu dzīvesveidu, lietot dabisku pārtiku, nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, norūdīties, rūpēties par apkārtējo vidi un censties mazināt stresu sev apkārt, atrod vien pa kādai dzirdīgai ausij. Ja tomēr gadījies saslimt, vajadzētu vismaz sazināties ar savu ģimenes ārstu un sekot viņa ieteikumiem. Slimību komplikāciju ārstēšana ir ilgstoša un arī makā var iecirst pamatīgu robu.

Daktere Jansone iedzīvotājiem iesaka lietot tos produktus - augļus, dārzeņus - kas iegādājami tepat pie mums sezonas laikā, bet no septembra līdz maijam organismam par labu nāks zivju eļļa un kādi attiecīgajam vecumam piemēroti, minerālvielas saturoši vitamīni.

SIA "A Aptiekas" "A Aptieka 53" vadītāja farmaceite Tatjana Ševčūna neslēpj, ka aptiekā no plašā bezrecepšu medikamentu klāsta pircējiem viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir zāļu cena. "Skatāmies, ko cilvēks var atļauties," viņa teic, "šobrīd tas arī ir aktuāli." Ja apmeklētājs jau bijis pie ārsta un atnāk ar recepti, gadās, ka farmaceits ņem telefona klausuli un zvana dakterim, lai noskaidrotu, vai iespējams izrakstītās zāles, kurām slimniekam naudas nepietiek, aizvietot ar kādām citām - lētākām. Jau ierasta prakse - iegādāties tikai daļu no kursam nepieciešamajām zālēm.