Ērce - maza, bet bīstama!  (1)

Ērces kodums un inficēšanās
Ērču kodumu cilvēks nejūt, jo sākumā tas nesāp. Ērce, piesūcoties, caur atskabargaino snuķīti koduma brūcē ielaiž siekalas, kurās ir anestezējošas vielas, kas mazina sāpes un neļauj asinīm sarecēt. Galvenokārt ar siekalām, kurās atrodas vīruss, ērces izplata gan ērču encefalītu, gan Laima slimību. Aptuveni 80% ērču Latvijā ir inficētas ar ērču encefalītu. Turklāt tā kā mazās ērces (nimfas) un tēviņi sūc asinis tikai īsu brīdi, cilvēks var arī nepamanīt, ka viņam piesūkusies ērce. Nereti inficēšanās notiek ērci nepareizi noņemot, jo slimības izraisītāji atrodas ērces zarnu traktā. Saspiežot ērces vēderu, slimības ierosinātāji caur tās snuķīti un kodumu ādā, gluži, kā caur šprici nonāk cilvēka organismā.

Piesūkušos ērci vislabāk izņemt ārstniecības iestādē, taču, rūpīgi to darot, var veikt arī mājas apstākļos. Pirms noņemšanas ērcei uzliek spirtā samērcētu vates tamponu. (Nevajag lietot taukainus līdzekļus, jo tie ērcei izraisa vemšanu, tādējādi radot vēl lielākas iespējas inficēties ar encefalītu.) Pēc tam ap ērces snuķīti apsien diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. No ērces var atbrīvoties arī ar īpašu pinceti, ērci satverot pēc iespējas tuvāk ādai un saudzīgi izņemot tā, lai tās snuķītis nepaliktu ādā. Pēc tam šo koduma vietu nodezinficē ar spirtu. Izņemot ērci, nedrīkst to saspiest, lai koduma brūcē neiekļūtu tās iekšējais saturs un nepalielinātu iespējamību saslimt ar kādu no ērču izraisītajām slimībām. Ņemot ērci ar rokām (arī likvidējot tās mājdzīvniekiem), bojātas ādas gadījumā var notikt inficēšanās.

Ar ērču encefalītu var saslimt arī dzerot inficētu, nevārītu pienu, īpaši kazas.

Dabā ērces sastopamas 10 cm līdz 50 cm augstumā uz zāles stiebriem vai krūmos un visbiežāk tās nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Lai izsargātos no ērcēm, dodoties aktīvā atpūtā, vēlams izvēlieties gluda un slidena materiāla piegulošu apģērbu, gumijas zābakiem pie kuriem ērcēm ir grūtāk pieķerties. Ieteicams ir arī gaišs un vienkrāsains apģērbs, lai ērces vieglāk būtu pamanāmas. Apģērbu un atklātās ķermeņa daļas var apstrādāt ar ērces atbaidošiem šķīdumiem, ziedēm vai aerosoliem, tomēr jāņem vērā, ka šie līdzekļi nodrošina aizsardzību tikai uz dažām stundām.

Ērču izraisītās slimības
Vispirms ērces piesūkšanās var izraisīt ērču encefalītu, kas ir bīstama infekcijas slimība, kuras smagākās sekas ir kustību traucējumi, paralīze un muskulatūras vājums. Nedaudz vieglākā formā encefalīts izraisa spēcīgas galvassāpes, vemšanu, augstu temperatūru, atmiņas pasliktināšanos un nespēku. Vieglākās saslimšanas gadījumā slimība noris līdzīgi gripai (drudzis, galvassāpes un augsta temperatūra) un, atšķirībā no iepriekšējām slimības formām, šī nerada neiroloģiskus traucējumus. Ērču encefalīta simtomi var parādīties ne vēlāk kā 20 dienas pēc inficēšanās. Parasti pēc dažām dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze - visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt, daudz spēcīgāk izteiktas.

Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu gan  mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem. Pārsvarā ērlihioze norit vieglā formā un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi, taču atsevišķos gadījumos var būt arī nopietnākas sūdzības.

Piesūcoties ērcei, var saslimt arī ar laima slimību. Atšķirībā no ērču encefalīta, kad vīruss tiek ievadīts tieši asinīs, šī slimība no piesūkšanās vietas izplatās cilvēka organismā pēc vairākām diennaktīm. Šīs saslimšanas simptoms izpaužas kā ādas apsārtums 3- 4 cm diametrā, kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc pāris nedēļām un pēc tam pazūd. Atsevišķos gadījumos laima slimība izplatās tālāk par ērces koduma vietu (ne vienmēr pirms tiem ir novērojams ādas apsārtums). Par to var liecināt nervu sistēmas traucējumu simptomi, nogurums, galvas sāpes, nelabums, neliela temperatūra, svara zudums, sāpes roku, kāju locītavās (uztūkums) vai mugurā. Iespējama pat daļēja sejas paralīze. Turklāt šie simptomi var parādīties pāris nedēļām vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Vairākus gadus pēc inficēšanās var parādīties ādas bojājumi, kas atgādina vecus apsaldējumus.

Ārstēšanās
Ja radušās aizdomas par ērču encefalītu, slimnieks noteikti jānovēro un, ja nepieciešams, jāārstē slimnīcā. Apkārtējiem cilvēkiem slimnieks kā infekcijas avots nav bīstams. Jāatzīst, ka nav specifisku medikamentu, kas iedarbotos uz encefalīta vīrusu.Tā kā pret citām ērču izraisītajām saslimšanām nav iespējams vakcinēties, ādas apsārtuma un citu neskaidru simptomu gadījumā nekavējoties jāapmeklē ārsts un jāveic laboratoriski izmeklējumi. Šīs slimības iespējams ārstēt ar antibiotikām, tomēr, pārslimojot, nav 100% garantija, ka varētu nenotikt atkārtota inficēšanās un saslimšana ar ērču encefalītu. Imūnvielas pret ērču encefalītu organismā jākontrolē, veicot attiecīgas analīzes.

Vakcīnas
Veicot vakcināciju pret ērču encefalītu, organisms imūnā sistēma izstrādā aizsargvielas pret vīrusu, kas, piesūcoties inficētajai ērcei, pasargā no saslimšanas. Taču, ja potējas pirmo reizi, imunitāte iestājas tika pēc otrās potes. Intervāls ir atkarīgs no tā, vai tā ir standarta vai paātrinātā vakcinācija. Ja potēšanos uzsāk pavasarī, pēc ātrās vakcinācijas shēmas, pirmās divas devas var saņemt ar 2 nedēļu intervālu. Ja šo divu nedēļu laikā, gan divas nedēļas pēc otrās potes nedrīkst pieļaut, ka piesūcas ērce. Ja ērce tomēr piesūcas, jāvēršas pie ārsta. Pēc 9 līdz 12 mēnešiem nepieciešama trešā pote. Turpmāk jāsaņem viena pote ik pēc trim gadiem.

Pēc vakcinācijas alerģisku reakciju konstatē ļoti reti. Ja tomēr cilvēks ir alerģisks, dažas dienas var būt paaugstināta temperatūra, nespēks. Pēc vakcinācijas var būt neliels apsārtums un pietūkums injekcijas vietā. Ja cilvēks ir apslimis vai lieto antibiotikas, šajā periodā nevajadzētu potēties. Ieteicamāk potēties ziemas mēnešos vai agrā pavasarī, kamēr gaisa temperatūra nav augstāka par +7 C° un ērces sākušas aktivizēties. Grūtniecības pirmajā trimestrī nav vēlams vakcinēties pret encefalītu, tomēr par potēšanās grafiku vēlams konsultēties ar ginekologu. Bērnus, atkarībā no dzīves vides, vēlams potēt sākot no gada vecuma, izvēloties bērnu vakcīnu, kas paredzēta cilvēkiem līdz 12 gadiem. Ja bērns slimo ar epilepsiju, vēlams konsultēties ar neirologu. Arī alerģiskiem bērniem nepieciešama ārsta konsultācija un uzraudzība potēšanās laikā. Vakcīnas drīkst apvienot, tātad vienlaikus potēties pret dažādām saslimšanām.

Šobrīd īpašas cenas vakcinācijai pret ērču encefalītu Veselības centrā 4 http://www.vc4.lv/pub/index.php?id=53

VC4 VAKCINĀCIJAS DIENESTA VAKCINĀCIJAS KABINETI

Vakcinācijas kabineti Veselības centrā 4
Valsts apmaksātās programmas vakcīnām
(ar ģimenes ārsta norīkojumu)
Rīgā, Kr. Barona 117, 123 kabinetā.
Darba laiki:
Darba dienās 8.00-19.00
Sestdienās 9.00 - 15.00
Tālrunis: 67847100

Vakcinācijas kabinets
Rīgā, Kr. Barona 117, 102. kabinetā.
Darba laiks:
Darba dienās  8.00 - 20.00
Sestdienās 9.00 - 13.00
Tālrunis: 67847140

Vakcinācijas kabinets
Rīgā, Brīvības ielā 180 3. stāvā.
Darba laiks:
Darba dienās  10.00 - 18.00
Tālrunis: 67844246

Vakcinācijas kabinets  VC4 Diagnostikas centrā
Rīgā, Grebenščikova1, 1. stāva,  175. kab.
Darba laiks: katru darba dienu 12.00-17.00
Tālrunis: 28657399