Ērces kodums un inficēšanās
Ērču kodumu cilvēks nejūt, jo sākumā tas nesāp. Ērce, piesūcoties, caur atskabargaino snuķīti koduma brūcē ielaiž siekalas, kurās ir anestezējošas vielas, kas mazina sāpes un neļauj asinīm sarecēt. Galvenokārt ar siekalām, kurās atrodas vīruss, ērces izplata gan ērču encefalītu, gan Laima slimību. Aptuveni 80% ērču Latvijā ir inficētas ar ērču encefalītu. Turklāt tā kā mazās ērces (nimfas) un tēviņi sūc asinis tikai īsu brīdi, cilvēks var arī nepamanīt, ka viņam piesūkusies ērce. Nereti inficēšanās notiek ērci nepareizi noņemot, jo slimības izraisītāji atrodas ērces zarnu traktā. Saspiežot ērces vēderu, slimības ierosinātāji caur tās snuķīti un kodumu ādā, gluži, kā caur šprici nonāk cilvēka organismā.
Piesūkušos ērci vislabāk izņemt ārstniecības iestādē, taču, rūpīgi to darot, var veikt arī mājas apstākļos. Pirms noņemšanas ērcei uzliek spirtā samērcētu vates tamponu. (Nevajag lietot taukainus līdzekļus, jo tie ērcei izraisa vemšanu, tādējādi radot vēl lielākas iespējas inficēties ar encefalītu.) Pēc tam ap ērces snuķīti apsien diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. No ērces var atbrīvoties arī ar īpašu pinceti, ērci satverot pēc iespējas tuvāk ādai un saudzīgi izņemot tā, lai tās snuķītis nepaliktu ādā. Pēc tam šo koduma vietu nodezinficē ar spirtu. Izņemot ērci, nedrīkst to saspiest, lai koduma brūcē neiekļūtu tās iekšējais saturs un nepalielinātu iespējamību saslimt ar kādu no ērču izraisītajām slimībām. Ņemot ērci ar rokām (arī likvidējot tās mājdzīvniekiem), bojātas ādas gadījumā var notikt inficēšanās.