Svīšana ir normāls fizioloģisks process.
Diennaktī vidēji izdalās puslitrs sviedru, kas tūlīt nožūst, bet pārslodzes gadījumā tas varētu būt lielāks. Vairāk svīst plaukstas, pēdas, paduses un cirkšņi, jo tur atrodas lielāks daudzums sviedru dziedzeru. Cilvēks svīst, lai uzturētu (organismam izdalot siltumu) nemainīgu ķermeņa temperatūru un izdalītu vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Svīšana palīdz saglabāt arī asins osmotisko spiedienu. Kad paaugstinās ķermeņa temperatūra, sviedru dziedzeru darbība kļūst intensīvāka. Uz katru spēcīgu kairinājumu sviedru dziedzeri reaģē ar aktīvāku darbību. Smags fizisks darbs un liela treniņu slodze, kā arī atsevišķu medikamentu (antibiotikas, antidepresanti) un narkotisko vielu (kokaīns, amfetamīns, morfīns) lietošana var būt iemesls pārmērīgai svīšanai.
Fizioloģisku, pārejošu svīšanu var veicināt karstu dzērienu malkošana aukstā laikā un aukstu- karstā laikā, tāpēc, lai saglabātu vienmērīgu ķermeņa temperatūru, netiktu izjaukta organisma termoregulācija, vasarā vēlams dzert siltu šķidrumu. Cilvēks svīst vairāk, ja viņam ir daudz, tuvu ādai izvietoti sviedru dziedzeri vai arī nervu sistēmas disfunkcija. Jāatzīst, ka sviedru dziedzeru darbība dažādās situācijās, kas saistītas ar stresu un fizisko slodzi, var tikt pārmantota.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!