Deguns signalizē - ķermeņa aromāts un slikta elpa  (12)

Dezodorantu dāvināšana nepalīdz
Lielākoties situācijās, kad kādam no kolēģiem ir nepatīkams aromāts, šis cilvēks pats to nemaz neapjauš, jo mēs ļoti ātri aprodam ar savu ķermeņa aromātu. Bet organizāciju psiholoģe, SIA "O.D.A." vadītāja Gitāna Dāvidsone, kurai vairākkārt nācies risināt šādas kutelīgas un sarežģītas situācijas, teic, ka reizēs, kad kolēģi sāk žēloties, ka ar kādu vairs nav iespējams strādāt kopā, jo šis cilvēks izplata nepatīkamu aromātu, noteikti par to ir jārunā. To nevajag paciest, jo darbā ikvienam cilvēkam jājūtas ērti, lai viņš maksimāli efektīvi varētu pildīt savus pienākumus. Bet vai tas būs iespējams, ja visu laiku vajadzēs ar vienu roku turēt aizspiestu degunu? Nē, taču!

Higiēnas paradumi cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi - vieni uzskata, ka dušā jāiet divas reizes dienā, kamēr citi domā, ka pietiek to darīt vienreiz nedēļā, no kā apkārtējie, protams, cieš. Bet vajag nošķirt situācijas, kad rodas sliktais aromāts, - vai nu tās ir problēmas ar personīgo higiēnu, kad cilvēks nepietiekami regulāri kopj savu ķermeni un apģērbu, vai arī tas saistīts ar veselības problēmām, kuras var risināt ārsta kabinetā. Protams, par radušos nepatīkamo situāciju jārunā jebkurā gadījumā, bet risinājumi būs atšķirīgi. Taču mājienu došana caur puķēm jeb košļājamo gumiju vai dezodorantu dāvināšana, ja kolēģim ir slikta elpa vai sviedru aromāts, parasti nepalīdz. Tas var līdzēt vienīgi tad, ja cilvēks pats ir apzinājies savu problēmu un saprot, ka arī kolēģi to ir apjautuši, bet, kā likums, šādi cilvēki parasti problēmu jau risina.

Draudzīga, bet neērta saruna
Ir skaidrs, ka situācijā, ja kolēģis slikti ož, par to ir jārunā, bet kā to darīt un kurš būs tas cilvēks, kuram nepatīkamo ziņu vajadzēs pateikt? Gitāna Dāvidsone iesaka šai sarunai, pirmkārt, izvēlēties tā paša dzimuma cilvēku, lai saruna būtu maksimāli neitrāla un cilvēkam nerastos vēl papildu kauns, ja šo nepatīkamo ziņu teiktu pretējā dzimuma pārstāvis. Otrkārt, sarunai jāizvēlas kolēģis, kas ir uzticamības persona. Tas ir ļoti svarīgi, jo saruna ir psiholoģiski smaga, to noteikti nevar risināt cilvēks no malas, bet organizāciju psihologs var palīdzēt sagatavoties. Ja tas nav iespējams, jārunā vadītājam. Jābūt gatavam, ka par šo sarunu tevi neiemīlēs, uz tevi dusmosies, uzskatīs, ka esi "uzēdies", bet, ja cilvēkam izdosies problēmu atrisināt, galu galā viņš, protams, būs pateicīgs. Bez šaubām, nav patīkami par to runāt, bet, ja sliktais aromāts traucē tagad, tas traucēs arī nākamajā darbavietā. Labāk to atrisināt, nekā dzīvot neizpratnē, kāpēc tevi kolektīvā nepieņem un cenšas no tevis norobežoties.

Kā runāt?
Jāpārdomā katrs vārds. Šī nav no tām reizēm, kad var sarunāties, zinot tematu. Te svarīga katra pateiktā frāze, jo aizvainot cilvēku ir ļoti viegli. Sarunai jābūt mierīgai un draudzīgai. Stāstot par problēmu, jācenšas maksimāli precīzi raksturot aromātu, izteikt pieņēmumus, no kā tas rodas, - tas var būt gan sviedru aromāts, gan slikta elpa, gan ar ķermeni nesaistīta smaka. Visgrūtāk ir tad, ja smaka ir nenosakāmas izcelsmes, tad to ir visai grūti raksturot un problēmu ir arī grūtāk risināt. Organizāciju psiholoģes praksē bijusi šāda situācija un izrādījies, ka aromātu rada kāda medicīniska ziede, kuru lietoja nevis darbinieks, bet viņa ģimenes loceklis. Ja kolēģi pamanījuši, kurās situācijās aromāts vairāk jūtams, jāpasaka arī tas, piemēram, nedēļas beigās vai pirms svarīgām tikšanās reizēm, kad cilvēki mēdz pastiprināti svīst. Protams, vajag teikt, ka citiem tas traucē, un mudināt cilvēku pašu meklēt risinājumu. Tāpat jāsaka, ka tas nav vienreizējs gadījums, ka situācijas atkārtojas un tam ir pierādījumi.

Šai sarunai nopietni jāsagatavojas arī tāpēc, ka cilvēks var reaģēt dažādi un ļoti īpatnēji. Protams, viņš var to noliegt, teikt, ka rūpējas par personīgo higiēnu. Cilvēks var būt dusmīgs, satraucies, sākt sevi aizstāvēt, izjust milzīgu kaunu. To vajag mierīgi noklausīties un teikt, ka saruna taču ir paša cilvēka labā. Šai sarunai jākļūst par signālu, kas paziņo, ka ir problēma, kuru vajag risināt; tā ir kā draudzīgs žests, nevis centieni norādīt, kā un ko vajadzētu darīt. Gitāna Dāvidsone teic, ka situācijās, kad risinājusi šādus jautājumus, viņa nav jutusi apvainošanos no cilvēku puses, tas drīzāk bija milzīgs apmulsums un apjukums, šie cilvēki paši nesaprata, kas notiek. Bet risinājumi vienmēr tikuši atrasti.

Ja cilvēks nav gatavs risināt radušos problēmu, tad, visticamāk, agrāk vai vēlāk viņam nāksies pamest šo darbavietu, kaut gan tas, bez šaubām, nav risinājums, jo nākamajā darbavietā būs jāsaskaras ar to pašu. Protams, ir situācijas, kad šādus cilvēkus nosēdina atsevišķā kabinetā un pie viņiem tikpat kā neviens neiet, bet te rodas jautājums, vai šādi viņš jutīsies komfortabli.

Cilvēks dienā izsvīst litru
Bet no kā rodas sliktās smakas? Visizplatītākais sliktā aromāta iemesls ir svīšana. Tas, cik daudz cilvēks svīst, ir atkarīgs no viņa vielmaiņas. Biežāk svīst cilvēki, kuriem ir liekais svars, kad mazāka slodze izraisa lielāku piepūli. Tāpat daudz svīst cilvēki, kuriem ir ātra vielmaiņa, arī tad, ja viņi ir ļoti slaidi.

Dermatoveneroloģe Vita Priedīte skaidro, ka svīšana ir normāla mūsu ķermeņa reakcija, tā ir sava veida aizsargsistēma, jo svīstot cilvēks regulē savu temperatūru, ar sviedriem no organisma izdala sāļus un šlakvielas. Normāli cilvēks diennaktī izsvīst litru šķidruma, pie lielākām fiziskām slodzēm var izsvīst arī 3-5 litrus. Interesanti, ka šo litru sviedru mēs uz savas ādas nejūtam; situācijās, kad mugura un paduses jau ir slapjas, mēs svīstam vairāk. Izsvīsto litru šķidruma cilvēks arī nejūt kā slāpes. Patiesībā, ja organisms signalizē, ka ir izslāpis, cilvēks jau ir izsvīdis vairāk par normu; tā bieži vien notiek, ceļojot pa siltajām zemēm.

Bet sviedri nemaz nesmird. Smaka veidojas no baktērijām, kas ir uz ādas. Katram cilvēkam uz ādas ir sava mikrovide, kas veidojas no tā, ko cilvēks ēd, kā dzīvo, ar ko un cik bieži mazgājas. Kad sviedri sastopas ar baktērijām, veidojas smaka. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka regulāri jāmazgājas un uz ādas jāveido tāda vide, lai baktērijām būtu mazāk vietas, kur pieķerties, proti, ja paduses ir izskūtas, tad ir mazāk vietas baktērijām, līdz ar to mazāka smaka.

Nenoliedzami sviedru aromātu nepatīkamu var darīt arī dažādas saslimšanas, un tas, kā cilvēks smaržo, ir atkarīgs no viņa vielmaiņas. Arī dažādi medikamenti var izraisīt nepatīkamu sviedru aromātu. Tāpēc gadījumā, ja kolēģi vai tuvinieki sāk sūdzēties un nepatīkamo aromātu nav iespējams novērst ar dušu, vajag doties vizītē pie ģimenes ārsta.

Ar botoksu pret sviedriem
Skaidrs, ka svīšanu novērst nav iespējams, bet pret pārmērīgu svīšanu gan var cīnīties. Pirmās "zāles" ir vēss ūdens, kas samazinās sviedru izdalīšanās kanālus. Tāpat jāizvēlas piemēroti mazgāšanas līdzekļi. Vita Priedīte neiesaka antibakteriālās ziepes, jo tās maina ādas dabīgo mikrofloru, iznīcinot gan labās, gan sliktās baktērijas, tās var arī veicināt ādas sausumu un radīt iekaisumus. Iespējams, no šīm ziepēm sākumā būs labāk, bet prātīgāk izvēlēties saudzīgu mazgāšanas līdzekli uz eļļas bāzes. Var izmantot arī mazgāšanas līdzekli, kam pievienota Austrālijas tējaskoka eļļa, kas neitralizē aromātu un stabilizē ādas mikrovidi. Tāpat var lietot antiperspirantus, bet ir ļoti svarīgi, kad cilvēks tos lieto. Protams, tikai uz tīras ādas, jo, lietojot pretsviedru līdzekli uz netīras ādas, tas var izraisīt ādas iekaisumu, turklāt smaku ar to novērst nevar, tikai izmainīt un, iespējams, padarīt vēl nepatīkamāku. Vita Priedīte arī iesaka rūpīgi izvēlēties antipersiprantu - pretsviedru līdzekļi uz talka bāzes var kairināt ādu un aizsprostot poras, tāpēc tie nav ieteicami.

Ir arī medikamenti, ar kuriem var novērst pārmērīgu svīšanu, bet tos var izrakstīt tikai ārsts. Un ir vēl kāda iespēja cīnīties ar svīšanu - tās ir botulīna toksīna injekcijas. Botulīna toksīnu injicē ne tikai sejā, lai neredzētu krunkas, to var injicēt arī padusēs, plaukstās un pēdās, lai novērstu svīšanu. Vienīgi šīs injekcijas nedarbojas mūžīgi - atkarībā no cilvēka organisma, to iedarbība ilgst no trim līdz deviņiem mēnešiem.

Gaļa + alus = slikta elpa
Vēl viena problēma, kas ikdienā var traucēt, ir slikta elpa. Tam var būt vairāki iemesli - bojāti zobi, iekaisušas smaganas, problēmas ar gremošanas traktu. Elpa var būt slikta, ja cilvēks nav kārtīgi ēdis vai ieturējis specifisku diētu, piemēram, cilvēkam, kurš ietur olbaltumvielu diētu, elpa ar laiku kļūst salkana. Slikta elpa var būt arī tad, ja cilvēks badojas, jo tad organisms sāk šķelt rezerves, kuras ikdienā, kad normāli ēd, neizmanto. Tāpat daudziem ir slikta elpa no rītiem. Tas atkarīgs no tā, kas un cik daudz iepriekšējā vakarā ēsts un dzerts. Ja cilvēks aiziet gulēt pēc tam, kad apēdis kārtīgu gaļas gabalu un izdzēris pudeli alus, diez vai elpa būs laba, bet, ja aiziets gulēt ar gandrīz tukšu kuņģi, nav pamata sliktam aromātam no mutes.

Kā cīnīties ar sliktu elpu? Vispirms jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā ar veselību - jādodas vizītē pie stomatologa un ģimenes ārsta. Nākamais - regulāri jātīra zobi un arī mēle, jo uz mēles sakrājas mikrobi. Zobus var tīrīt arī biežāk nekā divas reizes dienā, bet tad nevajag izmantot abrazīvās un baltinošās zobu pastas, kā arī jāizvēlas mīksta zobu suka. Var lietot mutes atsvaidzinātājus, bet to iedarbība ir īslaicīga. Jālieto daudz šķidruma, vēlams no rīta tukšā dūšā izdzert glāzi istabas temperatūras ūdens.