Diagnoze – veģetatīvā distonija  (37)

Deviņpadsmitgadīgā Liene (vārds mainīts) šobrīd cīnās ar veģetatīvo distoniju. Viņa piekrita sarunai, lai pastāstītu, ko tas nozīmē.

Ikdienā netraucē

Liene interviju sāk ar to, ka paziņo: "Es esmu normāla! Mana slimība nav reta, to varētu nosaukt par modernu jaunu cilvēku problēmu. Tikai pavisam nedaudzi zina, ka man ir veģetatīvā distonija, lielākā daļa neko nav pamanījuši un pat nenojauš. Ikdienā tā neliek sevi manīt."

Kas ar mani notiek?

Meitenei problēmas sākušās apmēram pirms pusgada. "Kamēr nebiju aizgājusi pie ārsta, nezināju, kas ar mani notiek, jo pazīmes, kas man lika meklēt daktera palīdzību, bija drausmīgas. Es naktīs sapņos dzirdēju balsis - kliedzošus, uzbudinātus cilvēkus. Gulēju ar atvērtām acīm un jutu, ka man apkārt skaļi runā neredzami cilvēki. Man bija nāves bailes, trūka elpas, svīdu, trīcēju, gribēju kliegt, bet nevarēju izdvest ne skaņas. Tas notika trīs vai četras reizes. Dzīvoju studentu kopmītnēs, tāpēc kājās sacēlu visas kojas - domāju, ka mani apciemo spoki. Pēc pēdējās reizes, kad tas notika, sākās tādas kā panikas lēkmes: bija bail no cilvēkiem, miega, sapņiem, faktiski no visa. Centos saglabāt vēsu prātu, internetā meklēju un izskatīju visus iespējamos variantus, lai noskaidrotu, kas ar mani notiek. Atcerējos, ka pirms vairākiem gadiem biju dzirdējusi, ka manam paziņam ir kaut kas līdzīgs. Tad arī atradu stāstus par veģetatīvo distoniju. Lielākā daļa slimības pazīmju sakrita ar manējām. Steidzīgi braucu uz Kuldīgu, lai apmeklētu dakteri Rutu Lūciņu." 

Svarīgi izprast slimību

"Ceļš no Rīgas uz mājām bija drausmīgs - jutu neaprakstāmas bailes, likās, ka visi mani vēro, autobuss cietīs avārijā, mājās kāds uz mani kliegs utt. Atceros, ka visu laiku bira asaras," stāsta Liene un piebilst, ka uzreiz nākamajā dienā pierakstījusies pie ārstes. "Biju pārbaidījusi ģimeni, jo izskatījos drausmīgi, blenzu vienā punktā un jutos slikti. Kad aizgāju pie ārstes, viss mainījās uz labu. Man izskaidroja, kas ar mani notiek un ka es tāda neesot vienīgā. Daktere noteica, ka man ir neiroze - veģetatīvā distonija. Viņa pastāstīja par cilvēka zemapziņu, apziņu un robežu starp tām. Naktīs, kad mani piemeklēja murgi, robeža kļuvusi vājāka, un zemapziņas krājumiem bija iespēja izlauzties."

Veidojusies jau sen

"Mana zemapziņa pildījusies jau kopš bērnības. Man bija problēmas ģimenē, tēvs bija alkoholiķis, un es to ļoti pārdzīvoju, šad tad bija tādas kā nervu lēkmes, bet tās bija ātri pārejošas, un ne es, ne kāds tuvinieks nepievērsa tām ilgstošu uzmanību un nemudināja meklēt ārsta palīdzību. Mani izbrīnīja tas, ka veģetatīvā distonija sākās tieši brīdī, kad biju prom no ģimenes. Pavisam mazas sadzīves problēmas un nogurums izraisīja murgus ar balsīm naktīs."

Neesmu traka

"Kopš dzeru zāles un esmu uzsākusi ārstēšanu, nekādu grūtību slimības dēļ nav. Ikdienā par to nedomāju. Regulāri lietoju antidepresantus, bet tas arī viss. Jūtos labi - esmu aktīva, dzīvespriecīga un laimīga, tikai tuvinieki zina par manu problēmu, citi pat nenojauš, ka kaut kas tāds varētu būt. Es to negribu atklāt, jo baidos, ka cilvēki mani nesapratīs, domās, ka esmu traka."

Bez zālēm grūti

"Problēmas sākas tad, kad aizmirstu laikus iegādāties zāles un pāris dienas tās neiedzeru. Tad man atsākas nepatīkamas sajūtas - reibst galva, slikta dūša -, bet pati jocīgākā ir savāda tirpoņa locekļos. Ik pa brīdim saņemu tādus kā elektrības sitienus pa muskuļiem, locītavām utt. Kad vairākas dienas neesmu dzērusi zāles, miegā murgoju, svīstu, mani piemeklē kas līdzīgs tām balsīm. Tas varot ilgt apmēram nedēļu, un tad viss normalizējas. Šī sindroma galvenais iemesls ir straujā antidepresantu lietošanas pārtraukšana, tas esot jādara tikai pēc stabilas uzlabošanās un ļoti pakāpeniski." 

Strādāju pati ar sevi

"Ārste saka - lai izārstētos, vajadzīga psihoterapija , kas palīdzētu tikt galā ar to, kas sakrājies manā zemapziņā un traucē labi justies. Tam vajadzīgs ilgs laiks un līdzekļi. Viens psihologa apmeklējums maksājot apmēram desmit vai piecpadsmit latu, tas jādara reizi nedēļā, iespējams, gadu vai pat ilgāk. Kad man būs pieejami šādi līdzekļi, tad to darīšu, bet pagaidām lietoju medikamentus, lasu dažādu literatūru, cenšos strādāt ar sevi un risināt problēmas."

Psihoterapeite Ruta Lūciņa apliecina, ka veģetatīvā distonija ir izplatīta slimība gan sievietēm, gan vīriešiem, parasti tie ir jauni cilvēki: pusaudži un darbspējīgie līdz 40 gadiem. 

Dienā ārsti apmeklē vismaz viens vai divi slimības upuri. Turklāt nenāk jau visi, kam to vajadzētu.
R.Lūciņa skaidro, ka šī slimība ir veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, ko izraisa neizreaģēti pārdzīvojumi, jūtas, depresijas, pārslodze, triecieni dzīvē u.c. Tie rada dažādas veģetatīvās reakcijas, piemēram, asinsvadu paplašināšanos vai sašaurināšanos, sirdsdarbības paātrināšanos, svīšanu un smagumu krūtīs, kas savukārt izraisa bailes, kas var būt milzīgas - kā panika. Tad cilvēks satraucas, ka tik ar viņu nenotiek vēl kas sliktāks ... Nereti šādā situācijā cilvēki sauc ātro palīdzību.
Ļoti slikti ir tad, ja cilvēks ar šo slimību, bailēm necīnās. Iepazīstot tās vairs nevalda pār slimnieku, bet otrādi. Ir jāiemācās šīs sajūtas kontrolēt un uzveikt.

Kompleksa ārstēšana

Lai izveseļotos, vajadzīga psihoterapeita palīdzība, ar ko kopā varēs atrast problēmu iemeslu un tad slimību uzveikt. Ar zālēm vien pilnīgi izveseļoties nevar, jo tās novērš slimības izpausmes, bet neiznīcina cēloņus. Ārstēšanai jābūt kompleksai - psihoterapijai jādarbojas kopā ar medikamentozu ārstēšanu -, tad slimība var arī neatgriezties. Jaunu uzliesmojumu var izraisīt lietas, ko cilvēks pats var neapjaust, piemēram, smaržas, trokšņi, dažādas situācijas un cilvēki, īpaši tad, ja nav atrasts slimības iemesls. Bieži cilvēki neapzinās, kas izraisījis šos traucējumus.

Jāpārbauda visas iespējas

Pazīmes, kuras liecina, ka jāmeklē speciālista palīdzība, vispirms ir neizprotamas bailes, trauksme. Ja turklāt ir arī orgānu sistēmu traucējumi, tad jādodas pie ģimenes ārsta, kas pārbaudīs sirdsdarbību, veiks analīzes utt. Svarīgi izslēgt citas slimības. Bieži slimniekiem liekas, ka tiem ir sirds saslimšanas, jo veģetatīvā distonija izraisa sirdsdarbības paātrināšanos un citas ar to saistītas problēmas. Ja pārbaudes neuzrāda organiskas saslimšanas, tad pacientam tiek ieteikts apmeklēt psihiatru vai psihoterapeitu. 

Nedrīkst padoties bailēm

Lai izvairītos no saslimšanas ar veģetatīvo distoniju un ātrāk atlabtu, ir jābūt informētam par to. Cilvēkam, kurš lasījis un izprot veģetatīvās distonijas mehānismu, vairs nav tik lielu baiļu, to slimība vairs nevar paņemt savā pavadā. Ja pacients saprot, ka citādi ir vesels, tikai veģetatīvā nervu sistēma ārdās, tad viņš var turpināt dzīvot kā vesels cilvēks un spēj uzveikt lēkmes, spēj būt dzīvespriecīgs un aktīvs. Protams, bez ārstēšanas iztikt nevar, jāatrod problēmas iemesls, lai to varētu izanalizēt, saprast, izdzīvot noliegtās jūtas un tad atlabt. 
Svarīgi no veģetatīvās distonijas lēkmēm nebaidīties, jo no tām neviens nav nomiris, kaut arī tās ir ļoti nepatīkamas. Sliktākais, kas ar slimnieku var notikt, ir sociālā norobežošanās savu izjūtu, domu dēļ. Tā var izpausties kā izvairīšanās no cilvēkiem, darba, pat draugiem. Cilvēkam var būt bail šķērsot ielu, iet uz veikalu utt.

Atkarīgs no ego

Slimības iemesli var krāties visu mūžu, bet tā var rasties arī pēkšņi pēc kādiem lieliem pārdzīvojumiem. Zemapziņa veido apmēram 80% no psihes, apziņa ir tikai 20%, tāpēc tad, ja pārdzīvojumi, bailes, negatīvas emocijas pārpilda zemapziņu, tas var pārkāpt robežu starp zemapziņu un apziņu un radīt problēmas ķermeņa funkcionēšanā kā veģetatīvo distoniju. Zemapziņa ir pilna ar dažādām domām, jūtām, tā pildās jau no dzimšanas brīža vai pat agrāk. Ir svarīgi, cik stiprs ir katra cilvēka ego, tā saucamais mugurkauls, kā personība spēj pārvarēt triecienus, pielāgoties reālajiem apstākļiem. Cilvēki dažādi reaģē uz situācijām, citi ir izturīgāki, citi pārdzīvojumu dēļ dekompensējas. Tātad liela nozīme ir arī iedzimtībai, audzināšanai. 

Iestājies atslābums

Interesanti ir tas, ka pirms kāda laika par veģetatīvo distoniju nerunāja, tāpat arī kara laikā, kad dzīves apstākļi bija daudz sliktāki. Cilvēks lielos stresa apstākļos ļoti labi mobilizējas. Mūsdienās ir iestājies zināms atslābums, un tas veicina šādas problēmas. Citreiz veģetatīvā distonija izpaužas atvaļinājumā, bet nevis tad, kad ir smagi jāstrādā un ir liela slodze. Atslābuma brīdī tā saucamā robeža starp zemapziņu un apziņu kļūst vājāka, tad labi noglabātās jūtas, pārdzīvojumi rod brīvu ceļu un pārtop par vieglāk saprotamu ķermenisku signālu, kas nozīmē: "Palīdzi man!" Tāpat tas var notikt, izkļūstot arī no problēmsituācijām, piemēram, nelabvēlīgas ģimenes. 

Nost ar aizspriedumiem!

Ir cilvēki, kuri nemeklē psihiatra palīdzību, bet mokās un mēģina paši tikt galā, cenšas tikai rast apstiprinājumu orgānu saslimšanām. Tas ir tādēļ, ka cilvēkam ir grūti sev atzīt, ka "man ir psiholoģiska problēma". Vēl joprojām dažreiz pret šādas jomas ārstiem pastāv aizspriedumi, kaut gan tie mazinās. Kāds varbūt baidās no tā, ka nevarēs pēc psihiatra apmeklējuma iegūt šofera tiesības... Bet tā nav, šie aizspriedumi veidojas pašu prātos. Cilvēki arī ar smagākām slimībām tiek pie transporta līdzekļa vadīšanas atļaujas, ja lieto medikamentus, ir atlabuši un jūtas normāli. Psihologs un psihoterapeits var noderēt jebkuram cilvēkam, kaut vai lai parunātos. Ārsta mērķis ir panākt cilvēka labsajūtu, mazināt viņa ciešanas. 

Pilnvērtīga dzīve

Ikdienā veģetatīvās distonijas slimnieki nekādi neatšķiras no apkārtējiem, viņi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Protams, ir arī tādi, kas neiziet no mājas, visu laiku ir norūpējušies par veselību un izjūt lielas bailes, bet, ja notiek ārstēšana, tad tam nevajadzētu tā būt. Arī medikamenti - antidepresanti -, ko lieto veģetatīvās distonijas slimnieki, neizraisa būtiskas blakus parādības vai atkarību. Tie neatstāj nekādas sliktas sekas. Ārstēšanas ilgums atkarīgs no tā, cik laicīgi cilvēks vēršas pēc palīdzības: jo īsāku laiku mokās un ātrāk meklē palīdzību, jo drīzāk notiek atveseļošanās. Ja reaģēts laikus, tad pietiek ar četriem, pieciem mēnešiem. Bet ir arī reizes, kad ārstēšana var ilgt gadu un vairāk, ja slimība ir ieilgusi. 
Daktere R.Lūciņa cilvēkiem, kuriem radušās līdzīgas problēmas, iesaka lasīt Andreja Kurpatova grāmatu Uzveiksim asinsvadu veģetatīvo distoniju. Šī grāmata noderēs cilvēkiem, kuriem saslimšanas pazīmju nav, bet ir vēlēšanās iepazīt nervu sistēmas darbību, emocijas utt.