Jautājums: Jau 8 mēnešus esmu sevi fiziski un garīgi izsmēlusi dēļ šādas problēmas. Pēkšņi sāku regulāri svīst, bija arī stresa situācijas, bet vairāk tas notika naktīs. Sāka pastiprināti svīst kājas un arī nepatīkami ost, kaut arī mazgāju regulāri. Dermatologs, nepaņemot analīzes, noteica, ka droši vien kāju un nagu sēnīte. Izrakstīja stiprās Flukonazola kapsulas, pēc tam sāku smērēt kājas līdz potītēm ar Travogen. Kājas dega ārprātā, bet es cietu. Psiholoģiski grūti ir pārvarēt sievietei kaunu, ko izraisa tāda smirdēšana. Ož tā kā zeķes būtu nēsātas ilgstoši.
Kājas nebija slapjas, mainīju un mainu kokvilnas zeķītes 8 pārus dienā. Augustā atsāku darbu - jūniju un jūliju ārstējos ar nervu nomierinošiem līdzekļiem, jūnijā uz slimības lapas, jūlijā paņēmu atvaļinājumu lai ārstētos. Rezultāti? Viss tas pats, izņemot kājas tā nesvīst, bet smaka palika.... Pēc analīzēm, kuras man uztaisīja pirms devos pēc psihiskas palīdzības, bija, ka āda uz kājām ir vesela, no nagiem neņēma analīzes, biju viņus pakāpeniski novīlējusi, un tad vēl nebija izauguši pavisam.
Teica smērēt barojošu krēmu, odu vienkārši šausmīgi, bet darbu jāiet. Esmu pārdevēja nelielā veikaliņā pie veļas, saprotiet manu situāciju. Smird pēc veča. Kurpes slēgtas nēsāt nevaru, velku sandalītēs kokvilnas zeķītes. Tikko atkal neizturēju spriedzi, devos atkal pie psihologa, baidos jau no katra pircēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!