Jautājums: Jau 8 mēnešus esmu sevi fiziski un garīgi izsmēlusi dēļ šādas problēmas. Pēkšņi sāku regulāri svīst, bija arī stresa situācijas, bet vairāk tas notika naktīs. Sāka pastiprināti svīst kājas un arī nepatīkami ost, kaut arī mazgāju regulāri. Dermatologs, nepaņemot analīzes, noteica, ka droši vien kāju un nagu sēnīte. Izrakstīja stiprās Flukonazola kapsulas, pēc tam sāku smērēt kājas līdz potītēm ar Travogen. Kājas dega ārprātā, bet es cietu. Psiholoģiski grūti ir pārvarēt sievietei kaunu, ko izraisa tāda smirdēšana. Ož tā kā zeķes būtu nēsātas ilgstoši.
Kājas nebija slapjas, mainīju un mainu kokvilnas zeķītes 8 pārus dienā. Augustā atsāku darbu - jūniju un jūliju ārstējos ar nervu nomierinošiem līdzekļiem, jūnijā uz slimības lapas, jūlijā paņēmu atvaļinājumu lai ārstētos. Rezultāti? Viss tas pats, izņemot kājas tā nesvīst, bet smaka palika.... Pēc analīzēm, kuras man uztaisīja pirms devos pēc psihiskas palīdzības, bija, ka āda uz kājām ir vesela, no nagiem neņēma analīzes, biju viņus pakāpeniski novīlējusi, un tad vēl nebija izauguši pavisam.
Teica smērēt barojošu krēmu, odu vienkārši šausmīgi, bet darbu jāiet. Esmu pārdevēja nelielā veikaliņā pie veļas, saprotiet manu situāciju. Smird pēc veča. Kurpes slēgtas nēsāt nevaru, velku sandalītēs kokvilnas zeķītes. Tikko atkal neizturēju spriedzi, devos atkal pie psihologa, baidos jau no katra pircēja.
Šajā laikā esmu bijusi pārbaudīt aknas, nieres, plaušas, biju pie ginekologa. Nu ginekologs man sataustīja kaut ko padusē, aizsūtīja uz sonogrāfiju, tas sataustīja kaut ko krūtī, aizsūtīja uz mamogrāfiju. Tas izrādījās kaut kas nekaitīgs.
Tikko uztaisīju atkārtotas analīzes pie dermatologa, nekas neesot, tikai kaut kāds micēlijs, bet tas esot ļoti sīks. Ieteica man kādu smēri. Tad vēl ieteica man pedikīru. Tas teica, ka nagus neaiztiks, jo viņi ir kārtībā, arī āda esot laba, noņēma tikai mazliet no papēža un mīkstās daļas. Viņa vēl teica, ka nebūtu man ieteikusi iekšķīgas zāles, un ieteica man Nitrofungin un Terbisil, vēl vajagot bērt apavos vienu pulveri. Tad kas tad man īsti ir?
Viņa man ieteica aiziet pie ginekologa pārbaudīt hormonu līmeni. Vai tiešām kājas bez sēnītes var tā ost no hormoniem? Kur man vēl griezties, kā sev atklāt apslēpto slimību? No vēnas asinis arī ņemtas, sirdi pārbaudīju, alerģijas pārbaudīju uz kokiem putekļiem, putekšņiem un mājdzīvniekiem, sīkāk gan ne. Biju uz spirogrāfiju, pie LORa pateica, ka deformēta deguna starpsiena, bet tas tak' nav iemesls. Ko man darīt? Mani spēki ir galā. Mana ģimene cieš.
Lūdzu, atbildiet man, esmu izmisumā. Negribas tās nervu zāles arī dzert, bet nevaru gulēt, visa istaba ož. Darbu varu pazaudēt. Nolika jau tagad uz pus likmi ar citu pārdevēju, jo strādājām divatā. Tūlīt būs jāatgriežas darbā, jo nauda zālēm vajadzīga, arī ārsta apmeklējumiem un analīzēm. Paldies, ja sapratāt, un gaidīšu ar nepacietību atbildi. Ar cieņu, Ieva no Liepājas.
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv):
Atbilde: Sveicināta,Ieva! Jūs esat veikusi ārkārtīgi daudz izmeklējumu, un tie ir atklājuši sīkasvainas, par kurām Jums agrāk nav bijis pat jausmas. Ko Jūs pati domājat par to,ka izmeklējumi nesniedz atvieglojumu, bet mudina Jūs meklēt vēl un vēl?Gadījumos, kad izmeklējumi apstiprina fizisko veselību, bet ir ievērojamasgrūtības atbilstoši justies, ir vērts koncentrēties uz psihisko palīdzību, kāJūs rakstāt.
Ja divumēnešu laikā esat saņēmusi ārstēšanu ar zālēm, Jums droši vien ārsts ir arīizskaidrojis, kas notiek no medicīniskā viedokļa jeb noteicis iespējamodiagnozi. Šīs grūtības tad arī būtu jāārstē ar zālēm ( ja ārsts psihiatrs vaiģimenes ārsts tā nosaka) vai/un ar vārdu jeb psihoterapeitiski, ja tas iriespējams.
Nopsihoterapeitiskā viedokļa būtu svarīgi saprast, kas notika martā vai iepriekš,ja jau Jūs minat, ka bija arī stresa situācijas. Tā mēdz būt, ka psihiskasciešanas izpaužas caur ķermeni un rodas vēlēšanās meklēt un ārstēt tikai miesasvainas, aizmirstot par dvēseli.
Liepājāvarat uzmeklēt pieredzējušus psihoterapeitus ar ārsta izglītību. Aizskriešanapie psihologa, kā Jūs rakstāt, var nebūt risinājums ilgstošā laika posmā, josniedz īslaicīgu atbalstu, bet pamata grūtības paliek neārstētas. Jūsu izmisumāvairāk var līdzēt koncentrēšanās uz vienu lietu un paļaušanās uz ārstu, nekājauni izmeklējumi un analīzes.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!