Latvijā palielinās slaidu meiteņu skaits ar būtisku uzturvielu trūkumu organismā.  (4)

Ārstu praksē un pētījumos* par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli ir novērots, ka pieaug bērnu skaits ar lieko svaru un aptaukošanās problēmām, vai gluži otrādi - pārāk slaidu meiteņu skaits ar izteiktu būtisku uzturvielu trūkumu organismā. Iemesli abu šo problēmu pamatā ir gan psiholoģiskas, gan fiziskas dabas.

Tiekšanās pēc pārlieka slaiduma

Izteikts uzturvielu trūkums organismā visbiežāk izpaužas kā anoreksija vai bulīmija. No visiem pacientiem, kuriem noteikta šo slimību diagnoze, aptuveni 95% ir pusaudzes un jaunas sievietes vecumā līdz 25 gadiem. Tas skaidrojams ar to, ka meitenes biežāk nekā zēni sevi uzskata par resnām, un viņas izmanto visdažādākos līdzekļus, lai kļūtu tievas, nedomājot par sekām.

Anoreksija, tās pazīmes un risinājumi: anoreksija ir slimība, kad, uzmācīgu domu vadīta un vēlēdamās kļūt tievāka, meitene vai jauna sieviete atsakās no kalorijām bagāta ēdiena, badojas, pastiprināti sporto, lieto caurejas līdzekļus. Ar anoreksiju slimo meitenes pat 10 gadu vecumā. Bieži šīs problēma sākas, iestājoties pubertātei. Anoreksijas pacientēm ir nepārvarama vēlme patikt sev un citiem (būt tievai), kas ir pretrunā ar vajadzību pēc ēšanas-bada sajūtu. Skatoties spogulī, viņas parasti redz, ka ir resnākas, nekā patiesībā. Ēdiens, viņu uztverē, ir drauds un var nodarīt pāri.

Uzvedība un pazīmes, kas sauc pēc palīdzības: izteikti tievs augums, ēd ļoti maz un tikai produktus ar zemu kaloriju daudzumu, daudz sporto un lieto caurejas līdzekļus, bet ar laiku kustēties kļūst arvien grūtāk, nav spēka un enerģijas. Meitenēm bieži izbeidzas mēnešreizes un zēniem parādās potences problēmas. No rītiem regulāri ir slikts garastāvoklis, agresivitāte, slikta pašsajūta un novērota noslēgšanās sevī. Smagos gadījumos pievienojas bezcerība un domas par pašnāvību.

Risinājumi: slimības ārstēšanā sākotnēji viss ir vecāku rokās, jo anoreksijas slimnieki visbiežāk neapzinās, ka ir slimi un paši pēc palīdzības nesauc. Ja vecāki redz, ka kaut kas nav kārtībā, tad primāri vajadzētu izrunāties ar bērnu. Ja viņam ir anoreksijas pazīmes un zaudēts vairāk nekā 15% no ķermeņa masas, jādodas pie ģimenes ārsta, lai konstatētu to orgānu veselības stāvokli, kas uztur pie dzīvības. Ja organisms fizioloģiski spēj funkcionēt un svars ir normāls, tad primāra ir vizīte pie psihoterapeita, bet ja slimība ir ielaista, tad jādodas pie psihiatra. Jauniem pacientiem (11-12 gadi) palīdz ģimenes terapija.  

Bulīmija, tās pazīmes un risinājumi: bulīmija ir biežas lēkjmveidīgas pārēšanās epizodes ko pavada uzmācīgas domas (neapmierinātiba ar savu ārējo izskatu un slimīgas bailes aptaukoties) un nepārvarama tieksme pēc ēdiena. Pacienti periodiski badojas, kam seko pārmērīga ogļhidrātiem un taukvielām bagāta uztura uzņemšana, no kā pēc ēšanas atbrīvojas, tīši izraisot vemšanu. Tam seko vainas sajūta un riebums, bet tai pat laikā slimnieki ļoti labi apzinās, ka nodara savam organismam kaitējumu. Bulīmijas pacienti ļoti kaunas par savu slimību, tāpēc bieži vien par to neviens nezina.

Pazīmes: badojas, lieto caurejas līdzekļus un pastiprināti sporto. Vērojamas regulāras svara svārstības. Bulīmiķus var atpazīt, rūpīgāk novērojot - no ledusskapja pazūd daudz pārtikas, ir pārmērīga interese par ēšanu, noslēpumainība. Pēc ēšanas bieži nozūd vannas istabā. Pastāvīgi izraisot vemšanu, kuņģa skābe bojā zobus - cieš zobu emalja, tie kļūst trausli, parādās mēles ievainojumi, trausli kļūst arī nagi un mati. Paralēlās saslimšanas - depresija, miega traucējumi, straujas garastāvokļa maiņas, impulsa kontroles traucējumi.

Risinājumi jeb jāpārvar kauns: slimniekiem jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita, kas arī būs galvenais sabiedrotais cīņā ar ēšanas traucējumiem. Vērsties pie ārsta parasti ir ļoti grūti, jo ir kauns, turklāt ir sajūta, ka neviens nevarēs palīdzēt. Tieši tāpēc ar bulīmiju bieži slimo ilgstoši, pat desmit un vairāk gadu. Bulīmijas un anoreksijas minimālais ārstēšanās ilgums ir trīs gadi.

Liekais svars - aptaukošanās

Liekā svara un aptaukošanās pamatā visbiežāk ir neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte ikdienā un pasīvs brīvā laika pavadīšanas veids.

Ne-Veselīgs uzturs: aptaukošanās attīstību un funkcionālus gremošanas traucējumus visbiežāk veicina trekns un salds ēdiens (krāsaini un saldināti dzērieni, smalkmaizītes, konfektes, čipši), tādēļ no tā jāizvairās. Ja bērniem ir īpaši izteikta vēlme pēc našķiem, ieteicams dot tādus saldumus, kas nesatur liekas krāsvielas un daudz taukus, piemēram, musli-graudu batoniņu vai hematogenu.

Pilnvērtīgam uzturam, jāēd produkti, kas bagāti ar olbaltumvielām (olas, piena produkti, liesa gaļa, zivis), kā arī minerālvielām un vitamīniem (augļi un dārzeņi). Lai nodrošinātu organismam nepieciešamo ogļhidrātu un šķiedrvielu daudzumu, katrā ēdienreizē bērnam jāēd saliktos ogļhidrātus saturošus produktus - pilngraudu makaroni, griķi, mieži, auzu pārslas, rupjmaize, pilngraudu brokastu pārslas, kartupeļi, burkāni, bietes, zirņi un pupiņas, banāni.

Izsekot bērna dienas gaitām un tam, ko viņš ēd, pilnībā nav iespējams, tāpēc kā risinājums noderēs sarunas par veselīgu uzturu vai arī kopīga maltīšu gatavošana. Ja liekais svars ir izteikts, jādodas pie uztura speciālista, kurš palīdzēs noteikt situācijas nopietnību un izstrādās svara samazināšanas programmu, nekaitējot bērna veselībai, augšanai un attīstībai.

Maz-Kustīgs dzīvesveids: cīņā pret aptaukošanos un lieko svaru labs palīgs ir aktīvs dzīvesveids gan ikdienā, gan brīvdienās. Jāseko līdzi tam, lai bērns apmeklē skolā obligātās sporta stundas un, ja iespējams, ārpus skolas sporta nodarbības. Tāpat vērtīgas ir vismaz 40 minūšu ikdienas pastaigas. Ģimenes sezonas sporta tradīciju ieviešana palīdzēs gan pret aptaukošanos, gan stiprinās ģimenes saites. Vasarā tā var būt kopīga riteņbraukšana, peldes, izbraucieni dabā un garas pastaigas pa mežu; ziemā slēpošana, snovošana vai slidošana; pavasarī arī riteņbraukšana, skrituļslidošana; rudenī - pat sēņošana.

*FINBALT veselības monitorings - Latvijas iedzīvotāju (15-64 gadu vecumā) veselību ietekmējošo paradumu pētījums (2008)