"Ko tad jūs iedomājaties, palūk, kāda ekoloģija, kāds uzturs!" izteiksmīgi noplātot rokas, viņi rod izskaidrojumu. Iespējams, tāpēc cilvēki turpina meklēt alternatīvas ārstēšanas metodes. Dažādas zālītes, enerģētiskās masāžas, ārstēšana ar adatām un magnētiem, braucieni pie dziedniekiem pat uz visattālākajiem planētas nostūriem - tas viss ir tik pamatīgi iegājies mūsu dzīvē, pat neraugoties uz to, ka šādām metodēm līdz šim tā arī nav rasts zinātnisks pamatojums. Tomēr cilvēkiem, kuriem nepieciešama ārkārtēja palīdzība, patiesībā ir vienalga, ka dziedniekam nav zinātniskā grāda, publikāciju žurnālos un medicīniskās izglītības. Šie cilvēki gaida brīnumu. Un visbiežāk tas arī notiek.
Alternatīvo ārstēšanas metožu pretinieki apgalvo, ka tamlīdzīgi brīnumainās izveseļošanās gadījumi ir nekas cits kā vien placebo efekts. Cilvēks ir emocionāla būtne, un ar pašiedvesmu viņš spēj gan izdziedināties, gan sevi iedzīt postā. Mūsu ārsti poliklīnikā vairumā gadījumu izrakstīs kārtējos pretsāpju līdzekļus, nevis sūtīs pacientu uz aromaterapijas seansu vai ieteiks meditāciju kursu. Un tad pacients jūtas kā krustugunīs. Šo lietu sarežģītāku padara tas, ka alternatīvās medicīnas pasaulē šarlatānu nav mazāk kā paviršu sava amata darītāju Rietumu medicīnā. Te arī jautājums - kura no abām medicīnām būtu uzskatāma par tradicionālo: tā, kurai 200 gadu sena vēsture, vai tā, kas eksistē kopš cilvēces pirmsākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!