Parastie brīnumi

Foto: EPA/LETA
Ar katru gadu parādās arvien vairāk slimības gadījumu, kuri nepakļaujas tradicionālās medicīnas ārstēšanas metodēm. Vēl pirms gadiem piecpadsmit, diagnosticējot slimniekam rozi, ārsti, daudz neprātojot, sūtīja viņu pie tantiņas – tautas dziednieces, kuras atšķirībā no diplomētiem speciālistiem veiksmīgi tika galā ar šo kaiti. Tagad ārsti bieži vien izskatās bezspēcīgi pat gripas priekšā.

"Ko tad jūs iedomājaties, palūk, kāda ekoloģija, kāds uzturs!" izteiksmīgi noplātot rokas, viņi rod izskaidrojumu. Iespējams, tāpēc cilvēki turpina meklēt alternatīvas ārstēšanas metodes. Dažādas zālītes, enerģētiskās masāžas, ārstēšana ar adatām un magnētiem, braucieni pie dziedniekiem pat uz visattālākajiem planētas nostūriem - tas viss ir tik pamatīgi iegājies mūsu dzīvē, pat neraugoties uz to, ka šādām metodēm līdz šim tā arī nav rasts zinātnisks pamatojums. Tomēr cilvēkiem, kuriem nepieciešama ārkārtēja palīdzība, patiesībā ir vienalga, ka dziedniekam nav zinātniskā grāda, publikāciju žurnālos un medicīniskās izglītības. Šie cilvēki gaida brīnumu. Un visbiežāk tas arī notiek.

Alternatīvo ārstēšanas metožu pretinieki apgalvo, ka tamlīdzīgi brīnumainās izveseļošanās gadījumi ir nekas cits kā vien placebo efekts. Cilvēks ir emocionāla būtne, un ar pašiedvesmu viņš spēj gan izdziedināties, gan sevi iedzīt postā. Mūsu ārsti poliklīnikā vairumā gadījumu izrakstīs kārtējos pretsāpju līdzekļus, nevis sūtīs pacientu uz aromaterapijas seansu vai ieteiks meditāciju kursu. Un tad pacients jūtas kā krustugunīs. Šo lietu sarežģītāku padara tas, ka alternatīvās medicīnas pasaulē šarlatānu nav mazāk kā paviršu sava amata darītāju Rietumu medicīnā. Te arī jautājums - kura no abām medicīnām būtu uzskatāma par tradicionālo: tā, kurai 200 gadu sena vēsture, vai tā, kas eksistē kopš cilvēces pirmsākumiem.

Līdz šim oficiālā medicīna un tautas dziedniecība atradušās pretējās frontes pusēs. Taču nu viss liecina par to, ka XXI gadsimtā sācies pamiers. Ja pieņemam, ka dzīve virzās pa spirāli, tad senās zināšanas jaunajā spirāles posmā arī mainās, iegūst citas aprises, pielāgojoties mūsdienām. Amerikas Preventīvās medicīnas institūtā, ko savulaik nodibinājis terapeits Dins Ornišs, tradicionālās un alternatīvās ārstēšanas metodes iet roku rokā. Joga un taiči tiek pētītas zem mikroskopa. Un šo ļoti skrupulozo zinātnisko pētījumu rezultāti ir pārsteidzoši cerīgi: efekts tiešām ir! Kompromiss starp medicīnu un burvestību atrasts arī vēl kādā amerikāņu klīnikā Chopra Center for Wellbeing: šeit veiksmīgi tiek izmantota gan joga, ājurvēda, meditācijas un citas Austrumu mācības, taču pirms tam pacientam tiek veikta sīka diagnostika ar vismodernākajiem datoriem.

To visu apkopojot, var teikt, ka nav tālu tā diena, kad zinātne mums izskaidros tādas noslēpumainas lietas kā biolauku, čakras un karmu. Iespējams, šamaņa profesija tiks iekļauta oficiālajā medicīnas profesiju reģistrā, bet burvestības tiks izrakstītas pēc receptes.

Mūzikas skaņas

Mūzikas terapija nav vienkārši garastāvokļa uzlabošana vai attiecīga noskaņojuma radīšana, šodien tas ir mūzikas zinātnisks lietojums terapeitiskos nolūkos, kur iedarbība tiek panākta ar skaņas, ritma, melodijas un harmonijas elementiem kvalificēta speciālista vadībā. Mūzikas terapija ir kļuvusi par lielisku palīgu fiziskas un garīgas invaliditātes, attīstības un uzvedības traucējumu, smadzeņu bojājumu, neirožu, runas, psihes un dzirdes traucējumu gadījumā. Tiek izmantotas pasīvās (klausīšanās) un aktīvās metodes (dziedot, spēlējot), gūstot pārsteidzoši labus rezultātus. Īpaši labi šī terapija iedarbojas uz bērniem. Protams, dažus atklājumus var lietot arī ikdienā, piemēram, pirms matemātikas eksāmena klausoties Sebastiana Baha skaņdarbus. Bet, ja runa ir par terapiju, tad būs jāmeklē speciālisti no Latvijas Mūzikas terapeitu asociācijas - www.muzikasterapija.lv

Dakteris zirgs

Latvijā nav pieejama visā pasaulē tik populārā delfīnterapija, toties ir reitterapija - ārstniecības metode, kurā galvenais dziednieks ir zirgs. Reitterapiju veiksmīgi izmanto virknei centrālās un perifērās nervu sistēmas slimību, mugurkaula problēmu ārstēšanai un pat ja konstatēta bronhiālā astma un zarnu atrofija. Šī terapija spēj tikt galā ar miega traucējumiem, depresiju, stresu un hronisku nogurumu. Nodarbības notiek sertificēta instruktora vadībā ar speciāli apmācītiem zirgiem un ponijiem. Zirgi apbrīnojami labi izprot savas terapeita funkcijas un izjūt slimā cilvēka garastāvokli un vajadzības. Zirga ritmiskās trīsdimensiju kustības, dzīvnieka ķermeņa siltums, terapeita un pacienta sadarbība - tas viss stimulē organisma sistēmu darbību. Notiek pastāvīga jātnieka muskulatūras trenēšana, samazinās muskuļu sasprindzinājums, uzlabojas koordinācija un līdzsvars. Zirga soļiem ir četrtaktu kustība. Ir pierādīta zirga un cilvēka gaitas līdzība vidukļa un iegurņa rajonā. Tas izskaidro, kāpēc jājot pacientam rodas līdzīgas sajūtas kā cilvēkam ejot. Īpaši patīkamas šīs sajūtas ir tiem, kas paši nespēj staigāt. Reitterapija nelielu labumu sniedz, pat ja pacients nemaz nekāpj zirgam mugurā, bet tikai paglauda vai to vēro. Bērni reitterapiju vairāk uztver kā rotaļu, nevis ārstniecisku procedūru (www.ponijs.lv / www.nrcvaivari.lv)

Baha ziedu dziedinošais spēks

Pirms vairāk nekā 80 gadiem pazīstamais angļu ārsts - ķirurgs un homeopāts Edvards Bahs atklāja, ka uz slimībām var iedarboties caur emocionālo pasauli ar savvaļas augu enerģiju. Ārsta izveidotajā dziedināšanas sistēmā ietilpst dažādu ziedu esences (tie atgādina homeopātiskos preparātus), kur katrs palīdz pārvarēt kādu noteiktu emocionāli psiholoģisko stāvokli (bailes, neizlēmību, izmisumu, greizsirdību, aizvainojumu) un atgūt iekšējo mieru. Katrs cilvēks tīri intuitīvi jūt, kādi ziedi viņam var līdzēt, bet, ja jums grūti izvēlēties pareizo kombināciju, ņemiet piecu ziedu formulu, ko sastādījis pats Bahs un nosaucis par glābejlīdzekli. Ja nu tomēr Baha ziedu esences nav sniegušas vēlamo efektu, tās arī nebūs kaitējušas - http://ziedu-energija.lv

Deju un kustību terapija

1946. gadā profesionāla amerikāņu dejotāja un deju skolotāja Mariana Čeisa, kas savā deju studijā eksperimentāli atklāja un pētīja dejas dabisko dziedinošo potenciālu, tika uzaicināta strādāt ar pacientiem psihiatrijas klīnikā. Viņas darbs atstāja lielu iespaidu uz psihologiem un psihiatriem. Deju un kustību psihoterapijas metode balstās pieņēmumā, ka cilvēka ķermenis un psihe ir savstarpēji mijiedarbīgas sistēmas. Izmantojot deju, ir iespēja izlādēt fizisko un emocionālo sasprindzinājumu, atbrīvoties no negatīvām emocijām. Deju un kustību terapija strādā ar plašu klientu loku: cilvēkiem, kas piedzīvo emocionālas grūtības, kam ir mācīšanās traucējumi, cilvēkiem ar garīgām un fiziskām slimībām, kā arī veseliem cilvēkiem, kas grib izmantot deju un kustību terapiju personības attīstībai. www.arttherapy.lv

Aromātu spēks

Augu aromātiskās īpašības bija zināmas jau tālā senatnē: gan Senajā Babilonā un Persijā, gan Ķīnā un Indijā. Bet tieši jēdzienu "aromterapija" ieviesa franču ķīmiķis Renē Moriss Gatefoss 1928. gadā, kas veiksmīgi darbojās savas ģimenes parfimērijas biznesā. Kādudien laboratorijā notika avārija, un viņš stipri apdedzināja roku. Lai atvēsinātu apdegušos audus, zinātnieks roku apzieda ar lavandas ēterisko eļļu un pārsteigts konstatēja, ka roka sadzijusi daudz labāk nekā ar ierastajiem ārstniecības līdzekļiem. Ķīmiķis secināja, ka virkne aromātisko eļļu piemīt dziedniecisks efekts. To apstiprina arī mūsdienu pētījumi. Tiesa, ēterisko eļļu īpašības nav pilnībā izpētītas (no 300 komponentiem to sastāvā izpētīti tikai 170). Jāatgādina, ka nemākulīga šo vielu lietošana var arī kaitēt. Tālab daudzās valstīs, arī Francijā, aromaterapeita sertifikātu var iegūt tikai diplomēti mediķi.  

Pilnu rakstu lasi žurnālā L'Officiel marta numurā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!