Meitai naktī rādās murgi, ka ar vecākiem notiek kas slikts  (1)

Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv):

Atbilde: Neapzinātā trauksme vai iekšējie konflikti, kas dienas laikā apziņai nav pieejami, izpaužas sapņos. Nenoliedzami bērns cenšas tikt galā ar apdraudējumu, sasprindzinājumu, ko rada reāli pārdzīvojumi viņas dzīvē. Arī Jūs dziļi skar tas, kas notiek ar meitiņu, un svarīgi, lai šis satraukums neliedz Jums būt drošajam balstam savam bērnam. Jūs esat uz pareizā ceļa, jo sapnis, lai cik apdraudošs, būtu jāuztver kā iespēja saprast jūtas un kā pamudinājums nākt talkā bērnam.

Bērna attīstība notiek pa posmiem, jo katrs vecums izvirza savas prasības bērna psihei. Gadās, ka attīstības krīzes pārvarēšana prasa no bērna daudz spēka, un viņš, pirms iet tālāk, pakāpjas kādu solīti atpakaļ, - uz laiku kļūst jūtīgs, kaprīzs vai trauksmains vai vairāk dusmojas, respektīvi - pieprasa vairāk atbalsta no vecākiem, un tas viņam noteikti ir jāsaņem. Doma par psihologu ir laba, ja meitiņa labprāt piekrīt, jo pārdzīvojumu noskaidrošanai būtu jāatbrīvo sapņi no biedējošā satura. Ieteicama būtu smilšu spēļu terapija. Psihologs palīdzēs arī vecākiem atrast veidu, kā palīdzēt bērnam.

Kur sapņi, tur zemapziņa, kur zemapziņa, tur vecais, labais Z.Freids. Un viņaprāt, laikā no 3 līdz 5 gadiem bērna psihei ir uzdevums, kura veikšana var būt saistīta ar spēcīgām apdraudējuma un vainas izjūtām. Šajā posmā meitene neapzināti var just apdraudējumu no mammas par savu vēlēšanos precēt tēti, kad izaugs, kā arī vainas izjūtu par vēlēšanos izkonkurēt savu māti un kļūt par tēta mīlulīti. Tās tiešām bērna psihei ir netveramas un neapzinātas lietas un var izpausties sapņos. Patiesībā tas, kas šajā posmā meitai ir vajadzīgs - vairāk uzmanības no abiem vecākiem, un īpaši no tēta, piedaloties viņas dzīvē. Vakara gulēt iešanas rituāli, samīļošana, muguriņas glaudīšana, ievadot viņu naktsmierā un "pasūtot" miedziņam jauku sapnīti. Ja meita pirms gulētiešanas prasa vairāk uzmanības, pašsaprotami, ka viņai šī uzmanība jādod. Tas viņu mierina un dod iespēju pastāstīt, ko viņa jūt. Šajā vecumā vēl ir grūti atšķirt fantāziju un sapņu pasauli no realitātes, tomēr šo atšķirības apjausmu jāmēģina nostiprināt. Kad apkārt ir gaišs un līdzās ir vecāks, bērns var izstāstīt sapņa saturu un sākt saprast, ka sapnim nav sakara ar realitāti. Ja kaut ko var ietērpt vārdos, uzzīmēt vai izspēlēt, tas zaudē krietnu daļu savas biedējošās iedarbības. Ja viņa trūkstas naktī augšā, ir labi, ja tas nenotiek tumsā, un blakus ir mamma.

Padomājiet, kas notika ģimenē, pirms sākās meitiņas murgi. Ikdienišķus vecāku strīdus bērns var uztvert ļoti jūtīgi. Arī tad, ja starp vecākiem ir saspīlētas attiecības, bet nav atklāta naidīguma, bērns to var uztvert, un zemapziņa var piešķirt jūtām dzīvnieku tēlus sapnī, tādējādi sapņi veic savu lomu, palīdzot psihei tikt galā ar pārdzīvojumiem. Bērnam ir dabiski just dusmas uz vecākiem (piemēram, par jaunāka bērna piedzimšanu, pārcelšanos uz citu dzīvesvietu utt.), bet apzināties, kur nu vēl paust šīs dusmas, ir pārāk biedējoši, jo tā var zaudēt vecāku mīlestību, tāpēc spriedze izlaužas sapņos. Arī par šādām jūtām, iejūtīgā un saprotamā veidā, varbūt nesaucot uzreiz dusmas vārdā, varat meitiņu iztaujāt.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.