Jautājums: Manam draugam aptuveni gadu ir veģetatīvā nervu distonija. Viņš ir apmeklējis dažādus psihoterapeitus, veselīgas smadzeņu darbības seansus, dzēris antidepresatus utt - nekas nav palīdzējis. It kā ir brīži, kad paliek labāk, bet pēc tam atkal viss paliek slikti. Vienmēr esmu gatava viņam palīdzēt, bet es jau esmu nonākusi bezizejas situācijā - man nezināšanas pēc trūkst labu padomu - kā es varu viņam palīdzēt tikt ārā no šīs slimības?
Tāpēc jautāju Jums pēc palīdzības. Vai varat ieteikt kādu efektīvu padomu - kā palīdzēt? Pēdējais ko viņš pateica - ka vairs jau nesaprotot, ko viņš grib un ko negrib. Esmu izmisusi un ''sašauta''.
Atbild psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis (konsultācijas Rīgā, Maiznīcas ielā 12-1; pieteikšanās pa e-pastu: andrisvesel@inbox.lv vai telefonu: 29448680):
Atbilde: Veģetatīvā distonija signalizē, ka cilvēka nrevu sistēma ir pārslogota. Neizturamas emocijas, pagātnes notikumi, stress attiecībās un darbā pārslogo cilvēka prātu. Pārslodzes radītie impulsi sāk kairināt veģetatīvās nervu sistēmas centrus. No turienes tiek sūtīti impulsi uz dažādām ķermeņa daļām. Rodas sirdsklauves, svīšana, drebuļi, tirpšana, roku trīce utt.
Lai to izmainītu, spriedze prātā ir jāsamazina. Var palīdzēt psihoterapija. Psihoterapijai ir jābūt ilgstošai un regulārai. Veģetatīvās distonijas gadījumā terapija vidēji varētu būt četrus gadus divas reizes nedēļā. Dažas konsultācijas visdrīzāk neko neizmainīs. Ja reiz prātā impulsi ir sākuši skriet pa nepareiziem ceļiem, ir ļoti grūti tos ievirzīt pareizajā gultnē. Parasti ir nepieciešams liels darbs ar sevi.
Visu labu vēlot, Dr. Andris Veselovskis.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!