ūs droši vien jau pazīstiet dažus no depresijas simptomiem, un esiet piedzīvojuši tās postošo ietekmi uz Jūsu dzīvi.
Depresija ir bieži sastopama slimība, kas piemeklē daudzus cilvēkus visā pasaulē. Aptuveni 10 – 15 % no visiem iedzīvotājiem dzīves laikā cieš no depresijas, un tā biežāk skar sievietes un vecus cilvēkus. Tai pašā laikā depresijas ārstēšanai pieejami vairāki terapijas veidi, un lielākajai daļai cilvēku depresiju var sekmīgi izārstēt.
Viena no īpatnībām, kuru dēļ depresijas noteikšanā var rasties grūtības ir tā, ka jebkuriem diviem cilvēkiem nekad nebūs pilnīgi vienādi simptomi, kas saistīti ar depresiju.
Visbiežāk novērojamie simptomi: aizkaitināmība, vainas un/vai bezspēcības apziņa, trauksmes sajūta, nespēja koncentrēties vai pieņemt lēmumus, samazināta apetīte, intereses zudums par personisko izskatu, intereses zudums par iecienītajām izklaidēm, miega traucējumi (iespējamas aizmigšanas grūtības pirmo reizi dodoties pie miera, vai arī grūtības aizmigt pēc pamošanās nakts laikā), no rītiem grūtības piecelties no gultas, pastāvīga noguruma sajūta vai enerģijas trūkuma izjūta, svara izmaiņas, fiziski simptomi - tādi kā galvas sāpes, vai muguras sāpes,
Šie simptomi parasti attīstās vairāku nedēļu vai mēnešu ilgā laika periodā un vienlaicīgi kopā ir vairāki no tiem.
Vadošie uzskati par depresiju
- Ir svarīgi saprast, ka depresija nav: tikai nedaudz sliktāka pašsajūta: depresijai piemīt dziļš iespaids uz jūsu ikdienas dzīvi.
- Vājuma pazīme: vadošais uzskats par depresiju ir tāds, ka depresiju rada līdzsvara izmaiņas smadzenēs.
- Cilvēka personība un stresu veicinoši notikumi dzīves laikā var veicināt depresijas epizodes attīstību.
- Sods par to, ka esat slikts cilvēks: depresija ir slimība, kas var piemeklēt jebkur kaut kas par ko būtu jājūtās vainīgam: atcerieties - tā nav Jūsu vaina.
Var arī pārmantot
Daudzi cilvēki uzskata, ka depresija izzudīs, ja cietējs vienkārši papūlēsies domāt pozitīvi vai arī uzsāks izklaides. Diemžēl jāsaprot, ka depresija ir slimība, kurai nepieciešama īpaša ārstēšana - tāpat kā jebkurai citai slimībai.
Šāds sapratnes trūkums pats par sevi var veicināt depresijas pacienta bezpalīdzības un atsvešinātības sajūtu attīstību. Tas nozīmē arī to, ka cilvēki ar depresiju bieži nevēlas pavēstīt par savu stāvokli kolēģiem un draugiem.
Dažkārt cilvēki nonāk depresijā pēc tam, kad tie piedzīvo stresu pārpilnu periodu savā dzīvē - piemēram pēc tuva radinieka vai drauga nāves, vai arī pēc darba pazaudēšanas, šķiršanās no dzīvesbiedra un ir pierādījumi tam, ka vismaz daži cilvēki pārmanto depresijas attīstības risku.
Depresijas ārstēšanai pieejams zināms daudzums efektīvu zāļu un psiholoģisku terapiju, tādēļ daudziem cilvēkiem slimību var sekmīgi ārstēt.
Apmeklējot savu speciālistu un nosakot savu depresijas veidu jūs jau esat spēruši pirmo soli ceļā uz izveseļošanos.
Veltiet lielu uzmanību, pozitīvu attieksmi, sniedzot atbalstu
Citiem vārdiem sakot, nepieciešama ļoti atbalstoša, iedrošinoša un mīloša attieksme. Tā var likties kā auklēšanās ar mazu bērnu, taču tas ir nepieciešams, jo viens no depresijas cēloņiem - bērnībā pietiekošā daudzumā nav saņemta vecāku pozitīva klātbūtne. Rūpēs par depresijas nomākto tuvinieku nebūtu vēlams arī visu atbildību par situāciju uzkraut tikai uz saviem pleciem. Var gadīties, ka tuviniekam pašam šajā laikā jātiek galā ar problēmām darbā, jāvelta uzmanība bērniem un ir ļoti grūti izturēt šo samilzušo sāpi. Jo cilvēks ilgāk cieš un mokas, jo depresija kļūst smagāka, un jo grūtāk kļūst viņam palīdzēt. Tādēļ, jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo labāk. Tā jācenšas tūlīt, nevis jāgaida, kamēr sastrutos. Jāatgādina, ka depresijas gadījumā komplikācijas ir daudz smagākas un bīstamākas - tās izpaužas iznīcinošā rīcībā, kas var novest līdz pat nāvei."
Daži vārdi, kas var palīdzēt jūsu tuvākajam cilvēkam
Ko var un vajadzētu teikt:
- Tu man daudz nozīmē
- Tu neesi viens/viena. Es tev palīdzēšu kā vien varēšu.
- Man žēl, ka tev tik ļoti sāp.
- Tu neesi traks/traka
- Es nezinu kā tu jūties, bet varu piedāvāt savu atbalstu.
Izteicieni no kā vajadzētu izvairīties.
- Par ko tad tev būtu jājūtas nomāktam?
- Tās ir tikai tavas iedomas.
- Saņemies un izvelc sevi no visa ārā.
- Es pilnībā saprotu kā tu jūties.
- Tev tikai ir žēl sevis
- Tev ir tik daudz par ko justies pateicīgam/pateicīgai.
- Un tu domā, ka problēmas ir TEV?
- Kādam vienmēr klājas vēl sliktāk nekā tev, piemēram...
- Uztver lietas vieglāk.
Ieteikumi, kā palīdzēt depresīvam cilvēkam?
Tā, kā tā ir kāda no diezgan samilzušām problēmām, kas Jūs ir skārusi pēdējā laikā, tad nu te būs daži padomi kā pret to cīnīties papildus profesionālajai palīdzībai(medikamentu terapijai, psihologam, psihoterapeitam).
- Vēlams pārāk ilgi neuzturēties savā mājā vai dzīvoklī ilgāk par pāris stundām. Nomācošajām domām ir tendence pastiprināties, ja esat viens.
- Nepieņemiet svarīgu lēmumu, kamēr nejūtaties labāk. Ja tas tomēr jāpieņem parunājiet par to ar vismaz vēl 2 cilvēkiem, kam jūs uzticaties.
- Cik vien iespējams plānot savus rītus, katru rītu ejat dušā, pat ja īsti negribas neko darīt.
- Izvairieties no alkohola, jo tas var padziļināt depresiju.
- Ja zudusi apetīte, dienas laikā apēdiet vairākas mazas uzkodas, nespiediet sevi ieturēt vienu kārtīgu maltīti.
- Ja nakts vidū pamostaties, dariet kaut ko (piemēram, palasiet kaut ko iedvesmojošu).
- Katru dienu iziet vismaz 20 minūšu pastaigā. Fiziska slodze palīdz vieglas depresijas gadījumā.
- Palīdz arī cilvēka iedrošināšana veikt aktivitātes, kas agrāk sniegušas gandarījumu (hobiji, sports, kultūras aktivitātes), taču jārēķinās, ka depresīvs cilvēks nebūs gatavs uzņemties pārāk daudz aktivitāšu uzreiz. Ir vajadzīgas izklaides un kompānija, taču pārlieku augstas prasības var veicināt neveiksmes, bezspēcības izjūtu.
- Mēģināt uzturēt fiziskas aktivitātes (pastaigas, vingrošana, braukšana ar velosipēdu), jo fiziska tonusa uzturēšana palīdz uzturēt arī emocionālu stabilitāti.
- Izvairieties pieņemt šajā periodā nopietnus lēmumus (piem., par darba pamešanu, šķiršanos u.tml.). Ja nepieciešams lēmumu pieņemt, pakonsultējieties ar citiem cilvēkiem, kuri spēj objektīvi izvērtēt situāciju.
- Centieties pārtraukt savas uzmācīgās negatīvās domas, neļaujiet, lai tās jūs vada un mēģiniet formulēt un pieturēties pie pozitīvām domām (piem., "es gribu izārstēties; es ticu, ka esmu pietiekami labs cilvēks; es zinu, ka spēju priecāties par dzīvi, jo spēju to darīt arī agrāk").
- Ja vairāk nekā 2 nedēļas jūtaties nomākts, parunājiet ar kādu - ar savu tuvāko cilvēku, kas jūs uzklausītu, ar ārstu, mācītāju vai terapeitu
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!