Kā sevi pasargāt no pārkaršanas?

Laikā, kad gaisa temperatūra sasniegusi 25°C un pat vairāk, īpaši uzmanīgiem jābūt vecāka gada gājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem. Par savu veselību karstajā laikā vairāk jādomā arī sportistiem, kā arī fiziska darba darītājiem, jo īpaši, ja darbs tiek veikts ārpus telpām, piemēram, ceļu labotājiem. Tāpat pārkaršana var kaitēt zīdaiņu un mazu bērnu veselībai.

Viens no pamatlikumiem, kā izvairīties no pārkaršanas, – neatrasties tiešos saules staros bieži un ilgstoši, jo īpaši dienas karstākajā laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00, kad saule karsē visintensīvāk. Tādēļ, ja iespējams, piemēram, dārza darbi jāveic agrāk no rīta vai vēlā pēcpusdienā. Tāpat arī vecāka gada gājuma cilvēkiem un sirds slimniekiem, piemēram, vizīte pie ārsta vai veikala apmeklējums jāieplāno dienas vēsākajā daļā un iespējami vairāk jāuzturas ēnā.

Tumšs apģērbs pievelk saules starus, gaišs – atstaro. Tādēļ saulainās dienās jāvelk gaiši, viegli un dabīga materiāla apģērbi. Turklāt, uzturoties ārpus telpām tiešos saules staros, noteikti jānēsā arī galvassega.

Lielajā karstumā, lai organismā neveidotos dehidrācija un nerastos citas problēmas, noteikti jālieto daudz šķidruma – vairāk nekā ikdienā ieteicami 1,5 litri. Var lietot ūdeni, minerālūdeni bez gāzes, vēsas un nesaldinātas tējas vai augļu sulas. Noteikti jāizvairās no pārmērīgas alkohola un kafijas lietošanas, jo tie organismā veicina dehidrāciju.

Ja iespējams, karstajā laikā vēlams vairākas reizes dienā iet vēsā dušā vai vannā. Kā norāda "Ģimenes aptieku" farmaceite Jeļena Čaupenoka - nevajag pārspīlēt un visur ir jāievēro mēra sajūta. Proti, nevajag sakarsušiem iet aukstā vannā vai mesties peldēties aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par 16°C vai 17°C.

Karstumā īpaši jāuzmana arī savi tuvinieki, kuri paši par sevi nevar parūpēties. Piemēram, ir jāraugās, lai slimnieki, kuri piesaistīti gultai, vai mazi bērni - atrastos vēsās un labi izvēdinātās telpās. Tāpat mazus bērnus un zīdaiņus nedrīkst atstāt gulēt automašīnās, kas novietotas stāvvietās. No darba nevēdinātās telpās būtu jāizvairās arī fiziska darba darītājiem un sirds un asinsvadu slimniekiem.

Tomēr, bēgot no karstuma, var iegūt arī pretēju efektu un saaukstēties. Tādēļ, piemēram, ja telpā tiek lietots kondicionētājs, nevajadzētu vienlaikus atvērt arī logu, kas radīs caurvēju. Būtiski arī ievērot, ka kondicionētāja temperatūrai ir jābūt par sešiem līdz astoņiem grādiem zemākai par temperatūru ārpus telpām.

Lai nesaaukstētos, pēc peldēšanās ir jānoslauka āda, it īpaši tad, ja ārā ir vējains vai ja pēc peldes uzreiz tiek apmeklēta telpa, kurā darbojas gaisa kondicionētājs. Tāpat, lai atvēsinātos, nav ieteicams dzert ledus aukstu ūdeni vai citus šķidrumus, jo tie var radīt kakla sāpēs un saaukstēšanos. 

Ja tiek novērota slikta, dūša, galvassāpes, miegainība, apsārtums, slāpes, paaugstināta temperatūra līdz pat 40°C, arī apjukums, krampji un samaņas zudums – no pārkaršanas nebūs izdevies izvairīties. Šo simptomu gadījumā cilvēks ir jāatgulda vēsā un labi vēdinātā telpā un jāatbrīvo no šaura apģērba. Lai normalizētu ķermeņa temperatūru, uz ķermeņa jāizklāj mitri, vēsi dvieļi, savukārt uz galvas jāuzliek ledus komprese. Ir jālieto arī daudz ūdens. Lai būtu lielāks efekts, vienam litram ūdens var pievienot tējkaroti sāls. Ja pārkaršanas simptomi ilgāku laiku nepāriet, noteikti jāsazinās ar ģimenes ārstu vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.

Savukārt, ja vienlaikus ar saules dūrienu ir apdegusi arī ķermeņa āda, būtiski to vairākas reizes dienā ieziest ar mitrinošu krēmu. Bet, ja apdegums ir smags un radušās pat čūlas, arī šajā gadījumā "Ģimenes aptieku" farmaceite iesaka vērsties pie ārsta.