Kliedējam mītus par redzi un acīm  (1)

Svešu optisko briļļu pielaikošana rada redzes bojājumus

Svešu briļļu pielaikošana rada vien attēla samiglošanos. Piemēram, bērns pielaikos vecmāmiņas brilles un pasaule, bērna acīm raugoties, izskatīsies miglaina. Tomēr redze bojāta netiks, protams, ja bērns nespēlēsies un nevalkās tās visu dienu! Svešas brilles nedrīkst lietot pastāvīgi pat tad, ja šķiet, ka redze ar tām uzlabojas! Brilles izgatavo pēc cilvēka individuāliem parametriem, piemēram, starpzīlīšu attāluma, stipruma, asīm utml., tādēļ svešu briļļu ilgstoša nēsāšana var radīt redzes izmaiņas. Ja tomēr cilvēks lieto svešas brilles un viņš jūtas labi, tas nozīmē, ka laiks pārbaudīt acis un ieraudzīt pasauli košākās krāsās un izvēlēties individuāli piemērotas brilles!

Skatoties televīziju tuvu ekrānam, redze tiek bojāta

Bērni mēdz skatīties televīziju, apsēžoties pavisam tuvu ekrānam. Ar to nav mierā mazuļu vecāki, kuri nepārtraukti atgādina, ka, skatoties TV pārāk tuvu, pasliktinās redze. Lai gan tiešu pierādījumu par to nav, der atcerēties- bērnam piedzimstot, redzes orgāna funkcijas vēl nav pilnvērtīgi attīstītas. Tās pilnveidojas pakāpeniski un savu pilnību sasniedz 6-7 gadu vecumā. Lai redzes attīstība noritētu normāli, bērna smadzenēm ir nepieciešams saņemt skaidru redzes impulsu no abām acīm, tādēļ bērns ikreiz meklē pozīciju, lai saredzētu labāk. Ar šo varam izskaidrot, kāpēc bērniem patīk skatīties televīziju tuvāk, nekā būtu pareizi. Tā bērns redz labāk sīkās detaļas, taču, ilgstoši skatoties ekrānā pārāk tuvu, acīm rodas nepareiza papildus slodze, kas var ierosināt negatīvu acs attīstību. No 1-3 gadu vecumam redzes asums ir dažāds, aptuveni 20% - 60%, no 4 – 6 gadu vecumam redzes asums var būt no 50% līdz 90%, taču 6-7 gados redzei būtu jābūt 100% asai.

Lasot vājā apgaismojumā, tiek bojāta redze

Mīts par to, ka lasīšana vai kādu smalku darbu veikšana vājā apgaismojumā bojā redzi, ir patiess. Ilgstoši lasīt šādā apgaismojumā ir grūti, jo grāmatas lapas un burtu kontrasts ir mazāks, tas nozīmē - ir grūtāk izšķirt burtus. Tādēļ ir jākoncentrējas un jāpiepūlas, kā rezultātā acis ļoti nogurst. Ļaudīm, kuri ir tuvredzīgi, redzes asums tālumā var pasliktināties vēl vairāk. Savukārt tiem, kuriem ir grūtības redzēt priekšmetus tuvumā, var rasties galvassāpes, dedzinoša sajūta acīs, veicinot asarošanu un nepieciešamību acis mirkšķināt papildus.

Briļļu lietošana rada redzes pasliktināšanos

Šo mītu varam kliedēt ar skaidrojumu- cilvēks, kuram ir izrakstītas brilles, pierod ar tām redzēt skaidri un labi, nesasprindzinot acis. Taču, tiklīdz brilles tiek noņemtas no acīm, cilvēkam šķiet, ka redze ir kļuvusi sliktāka, un ir piemirsies, ka tā pirms briļļu lietošanas ir bijusi tik pat neskaidra.Ja maniem vecākiem ir teicama redze, tas nozīmē, ka arī man brilles nebūs vajadzīgasJa vecākiem vai citiem ģimenē ir laba redze un brilles nav nepieciešamas, nenozīmē, ka arī bērnam tās nebūs vajadzīgas. Mēdz būt gadījumi, kad vecākiem brilles nav vajadzīgas, taču bērnam tās ir jālieto, kas var būt saistīts ar acs attīstību, acu slimību vai kādu iedzimtu saslimšanu. Turklāt der atcerēties, ka ikvienam no mums pēc aptuveni 40 gadu vecuma, kad iestāsies tā sauktais presbiopijas vecums, būs nepieciešamas lasāmbrilles.

Redzi ir nepieciešams pārbaudīt vien tad, kad cilvēks izjūt sūdzības

Šāds uzskats ir aplams, jo savam redzes stāvoklim ir nepieciešams sekot līdzi regulāri, un acis pārbaudīt arī tad, kad sūdzības neizjūtam. Sākotnējo redzes traucējumu simptomu var nebūt, vai ir neizteikti, tādēļ nepievēršam tiem uzmanību. Optometristi iesaka redzi pārbaudīt reizi pusgadā, vai vismaz reizi gadā.

Kontaktlēcu lietošana ir sarežģīta un neērta, turklāt tās bieži krīt ārā no acīm

Kontaktlēcu attīstība ir spērusi lielus soļus, un tās ir kļuvušas ērtāk lietojamas, savukārt kopšana- vienkāršāka. Kontaktlēcu pazaudēšana, tām izkrītot no acīm, nav bieži sastopama, jo mūsdienās kontaktlēcas ir stabilas, plānas un labi pieguļ acs virsmai. Protams, mēdz būt gadījumi, kad acs ir sausa un intensīvi berzējot, lēca izkļūst no acs. Iespējams, nav izvēlēta kontaktlēca ar īpaši jūsu acīm atbilstošiem parametriem.

Ja esmu kontaktlēcu lietotājs, dekoratīvo kosmētiku izmantot nedrīkstu

Arī kontaktlēcu lietotājs var lietot dekoratīvo kosmētiku, taču ir jāievēro kāds svarīgs priekšnoteikums- lēcas acīs ir jāieliek vispirms un tikai tad jāuzklāj dekoratīvā kosmētika. Tādā veidā ir iespējams izvairīties no kosmētikas daļiņu iekļūšanas acīs, kas var kairināt, radīt graušanas un diskomforta sajūtu, asarošanu un arī apsārtumu. Izvēloties sev piemērotāko, lēcu lietotājiem ir nepieciešams ņemt vērā kosmētikas konsistenci un noturību, neuzklājot to pārāk tuvu acīm. Īpaši ieteicams izmantot uz ūdens bāzes gatavotu kosmētiku.

Ir droši lietot kontaktlēcas arī pēc to lietošanas termiņa beigām

Ierasti kontaktlēcām ir norādīti dažādi lietošanas ilgumi, piemēram, 1 diena, 2 nedēļas, 1, 3, 6 vai 12 mēneši. Šis termiņš ir pamatots, jo ar lēcām ir veikti pētījumi, kā rezultātā iegūts norādītais lietošanas ilgums. Tas atbilst kontaktlēcu materiāla īpašībām, dizainam, izgatavošanas tehnoloģijas īpatnībām. Svarīgi ir ievērot šo lietošanas ilgumu, jo uz kontaktlēcām rodas dažādi nosēdumi- proteīni, tauki, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Tādēļ lēcu lietošanas termiņu nevajadzētu pārsniegt, un nav svarīgi, cik reizes tās ir bijušas ievietotas acīs.

Arī tirgū pirktas saulesbrilles, kas maksā vien dažus latus, pasargā acis no UV stariem

Ir būtiska atšķirība, vai saulesbrilles tiek iegādātas optikas salonā, vai tirgū. Pārdevējs tirgū nedod garantiju, ka brillēm patiešām ir UV staru filtrs un tās pilnvērtīgi pasargā acis. Un pat, ja tirgus brilles ir marķētas ar īpašo uzlīmi, kas varētu liecināt par aizsardzību pret kaitīgo starojumu, ne vienmēr tas atbilst patiesībai, jo uzlīmēt marķējumu var pavisam vienkārši. Nevar noliegt, arī dažām tirgū pirktām brillēm mēdz būt UV staru filtrs, taču tā ir laimes spēle- būs vai nebūs. Tā kā acis mums ir tikai divas, vērts padomāt – vai vēlamies riskēt?

Mellenes un burkāni labvēlīgi ietekmē redzi. Ēdot šos produktus, cilvēka redze uzlabojas

Burkāni un mellenes satur daudz A vitamīna, kā arī dabīgos antioksidantus, cinku, kāliju, dzintarskābi, pektīnus un citas vērtīgas vielas. A vitamīns ir svarīga redzes funkciju sastāvdaļa, savukārt dzintarskābe palīdz nodrošināt asinsvadu sieniņu elastību, cinks uzlabo asinsrites procesus un regulē ogļhidrātu apmaiņu, bet pektīni nodrošina pretiekaisuma darbību. Mellenes un burkāni neatbrīvos no brillēm, taču uzlabos acs pašsajūtu. Acis pratīs novērtēt šīs rūpes!