Jautājums: Strādāju kādā nelielā lauku bibliotēkā jau vairāk nekā 15 gadus. Pēdējos gadus es nevaru vairs neko savā darba vietā izdarīt, varu vienaldzīgi sēdēt un neko nedarīt. Darbi krājas, krājas, bet es? Es sēžu, rokas neceļas...Un, ja darbi tiešām vairs nevar gaidīt un "ūdens "jau smeļas mutē", tad ar lielu un milzīgu piespiešanos veicu ikdienas darbus. Bet tas no manis prasa tādu piepūli un patērē milzu enerģijas. Zinu, ka tas nav normāli. Ar prātu saprotu, ka jādarbojas, jāstrādā.... Dīvaini tas, ka viss cits mani interesē... Pārējos darbus mājās daru ar prieku, atrodas enerģija, bet darbā esmu sagurusi un vienkārši nīkstu...
Atbild psiholoģijas zinātņu maģistre, hinduisma Durgas Tempļa vecākā skolotāja Nora De Gold, (pieteikšanās uz vizīti Rīgā notiek pa tel. 25888358 vai e-pastu info@durga.lv):
Sveika! 15 gadi vienā darba vietā ir ļoti ilgs laika periods, kāpēc jūtaties bez spēka un vairs nespējat veikt darba pienākumus darbā, jo esat izdegusi šajā darbā. Tikko cilvēks ir izdedzis darbā visu citu viņš var darīt ar vislielāko prieku, bet darbā vairs nekam neceļas rokas un darbi burtiski stāv uz vietas. Izdegšanas sindroms piemeklē darba vietās cilvēkus, kur darbs ir monotoms un vienveidīgs, kur nav dinamikas un regulāras pārmaiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!