2737378
Foto: PantherMedia/Scanpix
Iespējams, veselīgam dzīvesveidam nav jēgas, ja ar to cilvēks domā sevi pasargāt no vēža. Taču tam būs nozīme, ja organismam būs jāpārcieš smaga un agresīva ārstēšana. Rietumvalstīs vēzis esot katram trešajam, arvien vairāk cilvēku ar šo diagnozi iemācās sadzīvot līdzīgi kā ar citu hronisku saslimšanu, tāpēc aizspriedumaina klusēšana, stigmatizācija un noslēgšanās ir nevietā. Pēc diagnozes uzzināšanas, protams, var ļauties impulsam uzrakstīt beidzot testamentu, kas noderēs jebkurā gadījumā, taču jāpatur prātā, ka 40 procentu saslimušo jau šobrīd tiek pilnībā izārstēti un arī pārējie var nodzīvot piecus, desmit un vairāk gadu. Turklāt šajā gadsimtā straujiem soļiem sāk attīstīties mērķterapija, kad medikaments kā palaista raķete atrod un iedarbojas tieši uz vēža šūnu.


Profilakse noder

"Ne visiem smēķētājiem attīstās plaušu vēzis, bet gandrīz visi - jo vienmēr ir pāris izņēmumu - ar plaušu vēzi ir smēķētāji," atgādina P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne. Viņa norāda, ka 30 gadu periodā tikai smēķēšana ir izturējusi pārbaudi un apstiprinājusies kā būtisks kancerogēns faktors: vairums audzēju ir tieši saistīti ar smēķēšanas ilgumu un daudzumu. Ne tikai plaušu vēzis, kas Latvijā izplatības ziņā ir pirmajā vietā pēdējos piecus gadus gan kopvērtējumā, gan "vīriešu konkurencē". Smēķēšana provocē arī mutes dobuma, balsenes, barības vada, kuņģa un urīnpūšļa ļaundabīgos audzējus. "Tautā dzirdētas dažādas lietas - nedzer kafiju, saslimsi ar vēzi, nevar ēst tomātus. Bet vienīgais, kas apstiprinājies ar pētījumiem - smēķēšana ir kancerogēns faktors, tā ietekmē šūnas kļūst par audzēja šūnām," uzsver G. Purkalne. Iesaistīti ir arī daudzi citi apstākļi, piemēram, apkārtējā vide, hronisks stress, pārslodzes, taču smēķēšana kopējo buķeti ietekmē diezgan radikāli. Tas īpaši jāņem vērā, ja ģimenē iepriekš bijuši saslimšanas gadījumi vai cilvēks pieder riska grupai vecuma dēļ - tad ar vispārējo "fona profilaksi", kas nozīmē veselīgu un harmonisku dzīvesveidu, būs par maz. Vajadzētu gādāt arī par regulārām pārbaudēm, ņemot vērā, kādas lokalizācijas vēzis dzimtai vai vecumam raksturīgs. Pēc 50 gadu vecuma noteikti vajadzētu iesaistīties valsts apmaksātajā kolorektālā vēža skrīningā, veicot analīzes, kas nosaka slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos.

Tik specifiska profilakse kā vakcīna pagaidām ir tikai dzemdes kakla vēzim, jo iedarbojas uz tiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem, kuri izraisa dzemdes kakla vēzi. Tomēr arī pēc vakcinēšanās nedrīkst aizmirst par regulāru ginekologa apmeklējumu.

Onkoloģe atzīst, ka vēzis tomēr ir padzīvojušu cilvēku slimība, lai arī dažas lokalizācijas "kļūst jaunākas". Būtiski saslimstības izplatība pieaug pēc 40 gadu sliekšņa, nākamais lēciens - pēc 70. Ja sabiedrība noveco, dzīvildze palielinās, onkopacientu būs arvien vairāk. 20 gadu laikā vēža slimnieku skaits dubultosies.

Tradīcija traucē

"Diagnoze parasti pārsteidz sportisku, veselu cilvēku. Visa dzīve vienā dienā "saiet ripā". Arī ja bijis šis veselīgais dzīvesveids. Taču tad cilvēks ir gana vesels, lai izturētu agresīvu un smagu ārstēšanu," uzsver onkoloģe. Toties aktīvs dzīvesveids, pieradums pašam piedalīties savas dzīves un labklājības veidošanā palielina ārstēšanās izredzes, jo ir pamatotas cerības, ka vēzi diagnosticēs agrīnā stadijā, kad tas ir sekmīgāk, saudzējošāk un lētāk ārstējams. Turklāt tad ir zemāks recidīva risks un ilgāks prognozējamais mūžs. Taču sportisks dzīvesveids, rūpes par savu veselību Latvijā tikai tagad pamazām kļūst par normu.

"Saslimstības pieaugums Latvijā saskan ar tendencēm pasaulē, taču Rietumu valstīs mirstības līkne ir stabila, pat ar lejupejošu tendenci, kamēr Latvijā tai ir tendence palielināties," salīdzina G. Purkalne. Rietumu kolēģi brīnoties, kā gan tik daudz cilvēku pie ārsta vēršas novēloti. Citviet Eiropā pēdējās stadijās vēzi atklājot 10 - 12 procentos gadījumu, Latvijā pērn - vairāk nekā 37 procentos. Meklējot cēloņus šādai situācijai, kāds akmens tiek arī ģimenes ārstu dārziņā -  klibojot zināšanas par vēža izpausmēm, nepietiekami tiek novērtētas pacientu sūdzības par hronisku nogurumu.

"Stāsts par stadijām Latvijā ir gana bēdīgs. Pacienti pēdējos gados biežāk ierodas tik vēlu, ka nevar veikt nekādus izmeklējumus, lai stadiju precizētu," skaidro onkoloģe. Diemžēl Latvijā attieksme pret veselību bieži esot nevērīga, uzaicinājumi uz valsts apmaksātu skrīningu bieži mētājas, līdz pazūd. Kamēr vecajās Eiropas valstīs veselību uztver kā kapitālu, kas palīdz nodrošināt dzīves labklājību, to cenšas neizšķērdēt un nosargāt. Veselības aprūpes sistēmas līmenī tas nozīmē arī pēctecību - ja veiksmīgi izdevusies sarežģīta un dārga operācija, svarīgi gādāt, lai tai sekotu pilnvērtīga aprūpe.

Izaicinājumu pietiek

G. Purkalne vada rezidentūras programmu onkoloģijā un apliecina, ka jaunie joprojām izvēlas šo jomu. Ja gadsimtiem līderpozīcijās ārstēšanā bija ķirurģija, kam pievienojās staru terapija un "ķīmija", pēdējo gadu galvenie sasniegumi saistīti tieši ar medikamentozo terapiju. Jauns virziens esot mērķterapija, kas parādījusies gadsimtu mijā un strauji attīstās pēdējos gados, kad medikaments kā palaista raķete iedarbojas tikai uz konkrētu mērķi - vēža šūnu - neatkarīgi no vietas, kur audzējs lokalizējies. Aktīvā viela bloķē vēža šūnu augšanu un izplatību, saistoties ar specifiskām molekulām, kas par to ir atbildīgas. Ir mērķterapijas medikamenti, kas tieši var veicināt šūnas nāvi vai arī stimulēt imūnsistēmu, kuras ikdienas pienākumos ir apzināt un neitralizēt bojātās šūnas. Parasti imūnsistēma ar to tiek galā, līdz kādu dienu - klikšķ! - un tomēr attīstās vēzis.

Tieši ar mērķterapiju saistoties lielas izredzes, jo audzējs nesnauž un izaicinājumu pietiek, piemēram, jau zināmam un ārstējamam vēzim parādās forma, kas nepadodas ārstēšanai. "Nepadodas, un viss. Var būt iedzimta rezistence (tās faktori vēl jāpēta) un iegūta - no sākuma reaģē, pēc tam vairs ne. Tāpat arī jebkura ārstēšana neder jebkuram, jāatrod individuāla terapija, neaizmirstot arī paša pacienta vēlmes," uzsver G. Purkalne.

"Stradiņu" mājaslapā pacientiem domātās informācijas sadaļā "Aktuālie pētījumi" Onkoloģijas klīnika informē par iespēju piedalīties klīniskos pētījumos ar jauniem medikamentiem pavisam sešu diagnožu pacientiem.

"Klīnikas dalās savstarpējā informācijā par šādām iespējām. Piemēram, Austrumu slimnīcā kolēģis ieteic vērsties pie mums, zinot, ka ir viņa pacientam atbilstoša programma. Nepieļauju, ka citi onkologi neinformētu. Latvijā ir tāds absurds, ka cilvēks piekrīt, bet vēlāk radi, draugi, nepārzinot ārstēšanu, viņu atrunā. Skumji, bet tā gadās. Amerikā cilvēks tādas iespējas dēļ ir gatavs no Rietumkrasta doties uz Austrumkrastu, jo tā ir iespēja, kas citādi maksā lielu naudu," teic onkoloģe. Aptauja ASV atklājusi, ka 90 procentu pacientu piekristu lietot inovatīvus medikamentus arī tad, ja dzīvei tas dotu klāt vien mēnesi.

**

uzziņa

◆ Vēzis ir termins, ar ko apzīmē slimības, kam pamatā ir normai neatbilstošu, proti, izmainītu šūnu nekontrolēta dalīšanās un izplatība uz apkārtējiem orgāniem caur asinsrites un limfātisko sistēmu.

◆ Ir vairāk nekā 100 vēža veidu, no kuriem lielākā daļa tiek saukta tā orgāna vai šūnas veida vārdā, kur tas sākas. Piemēram, vēzi, kas veidojas ādas plakanajā epitēlijā, sauc par plakanšūnu vēzi.

◆ Veselas šūnas aug un dalās, iet bojā novecojot vai gūstot kādu bojājumu. Tomēr dažādu faktoru ietekmē šūnas ģenētiskais materiāls var tikt bojāts, veidojas vēža šūna, ar ko organisms vairs netiek galā. Savairojoties vēža šūnām, izveidojas audzējs.

Avots - www.cancer.org

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!