Profilakse noder
"Ne visiem smēķētājiem attīstās plaušu vēzis, bet gandrīz visi - jo vienmēr ir pāris izņēmumu - ar plaušu vēzi ir smēķētāji," atgādina P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne. Viņa norāda, ka 30 gadu periodā tikai smēķēšana ir izturējusi pārbaudi un apstiprinājusies kā būtisks kancerogēns faktors: vairums audzēju ir tieši saistīti ar smēķēšanas ilgumu un daudzumu. Ne tikai plaušu vēzis, kas Latvijā izplatības ziņā ir pirmajā vietā pēdējos piecus gadus gan kopvērtējumā, gan "vīriešu konkurencē". Smēķēšana provocē arī mutes dobuma, balsenes, barības vada, kuņģa un urīnpūšļa ļaundabīgos audzējus. "Tautā dzirdētas dažādas lietas - nedzer kafiju, saslimsi ar vēzi, nevar ēst tomātus. Bet vienīgais, kas apstiprinājies ar pētījumiem - smēķēšana ir kancerogēns faktors, tā ietekmē šūnas kļūst par audzēja šūnām," uzsver G. Purkalne. Iesaistīti ir arī daudzi citi apstākļi, piemēram, apkārtējā vide, hronisks stress, pārslodzes, taču smēķēšana kopējo buķeti ietekmē diezgan radikāli. Tas īpaši jāņem vērā, ja ģimenē iepriekš bijuši saslimšanas gadījumi vai cilvēks pieder riska grupai vecuma dēļ - tad ar vispārējo "fona profilaksi", kas nozīmē veselīgu un harmonisku dzīvesveidu, būs par maz. Vajadzētu gādāt arī par regulārām pārbaudēm, ņemot vērā, kādas lokalizācijas vēzis dzimtai vai vecumam raksturīgs. Pēc 50 gadu vecuma noteikti vajadzētu iesaistīties valsts apmaksātajā kolorektālā vēža skrīningā, veicot analīzes, kas nosaka slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!