Dzīve ķīmiskā kara apstākļos  (1)

Esmu dzirdējusi apgalvojumu, ka ķīmiskā saindējuma ziņā pasaule šobrīd dzīvo kā ķīmiskā kara apstākļos.

Tiesa, un šo situāciju labi raksturo fakts, ka Zemes ekoloģiskie kompensatorie resursi drīz būs izsmelti. Pēdējos 60 gados pasaulē sadzīves ķīmijā, medicīnā, kosmētikā u.c. ir ieviests aptuveni 70 000 dažādu ķīmisko vielu. Liela daļa no aprites gan ātri "aiziet", piemēram, DDT, taču liela daļa šo vielu joprojām tiek aktīvi izmantotas. Pašlaik ir vismaz 15 000 ķīmisko vielu, ko izmanto sadzīvē, bet nav vispusīgi izpētīta to toksiskā ietekme. Vismaz par 10 000 šo vielu mums nav nekāda vērā ņemama priekšstata, kā tās ietekmē cilvēka veselību un dabu. 99% gadījumos nav zināma šo ķīmisko vielu ietekme uz bērnu veselību, jo gan medikamentu, gan citu ķīmisko vielu ietekmi pēta tikai uz pieaugušajiem. Ar bērniem neviens pasaulē šādus pētījumus neiedrošinās veikt. Turklāt, tā kā vienā produktā, piemēram, traipu tīrītājā, ir desmitiem ķīmisku vielu, mēs nevaram noteikt, tieši kura izraisa alerģisku reakciju, spontāno abortu vai provocē vēža rašanos utt. ES reģistrētajos personīgās higiēnas produktos ir milzum daudz bīstamu ķīmisku vielu, no kurām 884 ir nekaitīgas mazās devās, bet šīs devas šajos produktos ir pārsniegtas, 146 var izraisīt onkoloģiskas saslimšanas, 218 var radīt reproduktīvus traucējumus, 376 var izraisīt ādas, elpceļu un acu kairinājumu utt.

Bet ražotāji turpina ražot un cilvēki patērēt...

No ārsta viedokļa, pasaule šobrīd izskatās pēc īstas ķīmiskas katastrofas. Un šis tuvredzīgais neprāts turpinās faktiski visās dzīves jomās. Paskatīsimies kaut vai uz tik elementāru lietu kā kosmētika. Vidēji sieviete regulāri lieto dažādus kosmētiskos līdzekļus sejas un ķermeņa ādas kopšanai, dzīves laikā izsmērējot 80 kg dažādu smāķu! Slēpjoties aiz komercnoslēpuma plīvura, ražotājs šo kosmētikas līdzekļu saturu neizpauž, tādēļ nevienam nav pat nojausmas, kāds ir šo krēmu patiesais saturs. Taču ir skaidrs, ka lielākoties šīs sastāvdaļas tiek sintezētas no akmeņoglēm vai naftas, un ir pierādīts, ka aptuveni 200 dažādu savienojumu, kas ietilpst kosmētikas sastāvā, ir ar kaitīgu vai vismaz negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību.

Tātad alternatīva ir iegadāties dabisko kosmētiku vai gatavot to pašam.

Jā, cilvēkiem ir jāsaprot, ka dzīvojam laikā, kad gan pārtika, gan kosmētika, gan sadzīves ķīmija un pat pārtika satur vielas, kas saistītas ar dažādiem riskiem cilvēka veselībai un videi. Daudzu ikdienā lietotu produktu sastāvā esošo vielu postošā ietekme var izpausties gan tūlīt, gan pēc ilgāka laika.

Kā šāda sadzīves ķīmija var ietekmēt cilvēka veselību?

Tā var izraisīt alerģijas, kairinājuma reakcijas, t.i., acu asarošanu, ādas niezi un elpceļu kairinājumu, kā arī apdegumus, elpceļu bojājumus, CNS traucējumus, kas izpaužas kā galvassāpes, galvas reiboņi. Savukārt ilgstošā laikposmā sadzīves ķīmija var izraisīt hormonālās sistēmas traucējumus, retikulāro orgānu, piemēram, aknu un liesas, bojājumus un hroniskas slimības, neauglību, veselības un attīstības traucējumus vēl nedzimušiem bērniem, ģenētiskas pārmaiņas nākamajām paaudzēm, onkoloģiskas slimības, astmu, paaugstinātu jutīgumu pret ķīmiskām un dabiskām vielām, nervu sistēmas bojājumus un CNS slimības, piemēram, Parkinsona sindromu utt.

Diemžēl lielākoties cilvēki pat neaizdomājas par to. Viņiem svarīgāka ir tā sauktā modernā labsajūta: viss pārspīlēti spodrs, balts un sterils. Valda tāda kā nevērīgi naiva labticība tam, ka, ja jau kāda lieta būtu kaitīga, tā netiktu pārdota.

Katru dienu reklāmās cilvēkiem tiek rādīta spodra māja, baltas un smaržīgas drēbes, tīras vannasistabas. Ir skaidrs, ka ar lielu ūdens daudzumu var noskalot ūdenī šķīstošas vielas, piemēram, cukura sīrupu, bet nevar nomazgāt ūdenī nešķīstošas vielas, piemēram, taukus un eļļas. Šajā gadījumā ir vajadzīgs mazgāšanas līdzeklis. Katrā mājā atrodas veļas pulveri un mīkstinātāji, trauku mazgāšanas līdzekļi, tualetes tīrīšanas līdzekļi, balinātāji utt. Taču to ietekme uz vidi un veselību nav pietiekami izvērtēta. Šie līdzekļi un to komponenti var būt toksiski ūdenī dzīvojošajiem organismiem, radīt ģenētiskas izmaiņas, iedarboties uz ūdens attīrīšanas iekārtu ķīmisko vai bioloģisko procesu. Daži savienojumi nokļūst dzīvajos organismos un akumulējas to šūnās.

Ar ūdeņiem un notekūdeņiem katru dienu vidē nonāk bezgala daudz ķīmisko vielu, kas akumulējas jūrā vai okeānā. Viena no galvenajām problēmām, ko rada mazgāšanas līdzekļi, ir upju, ezeru un jūras eitrofikācija jeb pārbarošana. Ūdenstilpju pārmēslošana ar slāpekļa un fosfora savienojumiem izraisa aļģu savairošanos un pēc tam to atmiršanu, pūšanu un skābekļa deficītu. Vissliktākajā versijā vērojams, kā cilvēce nevis mazgā veļu, bet gan pieber ar pulveri pasaules okeānus. Rezultātā lielākā daļa jūru, piemēram, Melnā jūra, Kaspijas jūra, arī Baltijas jūra, dziļākajās ieplakās ir mirušas. Un pie tā lielākoties vainojami fosfora savienojumi, kurus satur mazgāšanas līdzekļi. Lielākā daļa veikalos pieejamo tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu ir veidoti uz sintētisko ķīmisko vielu bāzes un var saturēt videi un veselībai bīstamas ķīmiskās vielas.

Tīrīšanas līdzekļu galvenā sastāvdaļa ir virsmaktīvās vielas. Tās ir vielas, kas, daļēji izšķīstot ūdenī un netīrumos, izraisa tīrīšanas procesu. Daļa šo vielu, it īpaši tās, kuras iegūtas no petroķīmiskajiem produktiem, var būt toksiskas un lēni noārdīties dabā. Piemēram, oktilfenols, kas atrodams veļas mazgāšanas līdzekļos, dezinfekcijas līdzekļos un traipu noņēmējos, iespējams, izraisa endokrīnās sistēmas traucējumus, kā rezultātā zivīm novērojama dzimuma maiņa. Savukārt DEA (dietanolamīns) un TEA (trietanolamīns) mazgāšanas līdzekļos izmanto kā emulgatorus vai putojošus līdzekļus. Tie ir amonjaka savienojumi un var izraisīt alerģiskas reakcijas, ekzēmu, dermatītu un ādas kairinājumu. Nonākot kontaktā ar nitrātiem, ko satur arī pārtika, tie veido vēzi izraisošus nitrozamīnus. Un tā es varētu uzskaitīt vēl ilgi. Diemžēl godīgi arī jāatzīst, ka viens un tas pats mazgājamais līdzeklis, kas ražots dažādās rūpnīcās, var atšķirties gan kaitīguma, gan arī efektivitātes ziņā, tāpēc svarīga ir ne tikai marka, bet arī izcelsmes valsts. Šā iemesla dēļ Latvijas patērētājiem neder citu valstu tirgus pētījumi par mazgājamo līdzekļu īpašībām, jo līdzeklis, kas guvis augstu novērtējumu vienā valstī, citā var krietni atšķirties.

Sadzīves ķīmija ir būtisks iekštelpu gaisa piesārņojuma avots, kā rezultātā trešdaļa Eiropas iedzīvotāju ir alerģiski. Taču cēloņsakarību starp kādu vielu un tās ietekmi uz veselību ir grūti pierādīt, jo, kā jau teicu, viens mazgāšanas līdzeklis sastāv no aptuveni 10 līdz 30 dažādām ķīmiskām vielām, bet to izpēte un analīze prasa milzu līdzekļus.

Izskatās, ka patiešām sēžam uz lielas ķīmiskas bumbas ar laika degli.

Sēžam gan. Neviens nekad nav gaidījis ķīmiskas vai radioloģiskas katastrofas.

Neviens negaidīja arī lielo spāņu inkvizīciju...

Bet tas ar mums ir noticis un notiek. Neviens taču negaidīja Černobiļu vai Fukušimu? Vislielākā ķīmiskā katastrofa pasaulē pērn notika Ungārijā, un tagad būs pietiekami daudz iespēju izpētīt alumīnija sāļu kaitīgo ietekmi uz cilvēku, to skaitā zīdaiņu, veselību. Pie mums būs mazliet grūtāk - Mārupītē satecēja 70 ķīmisko vielu, tādēļ mēs nevaram pateikt, tieši no kurām nosprāga visas zivis. Taču pilnīgi droši varam pateikt, ka tie cilvēki, kuri tās savāca, maisos aiznesa mājās, apēda paši vai izbaroja citiem, lēnām pārvērtīsies par ķīmiskām ražotnēm. Viņi eksperimentē un mēģina būt par bioloģiskās ķēdes galējo produktu - līdzīgi, kā tas bija ar DDT, par kuru zināms, ka tas visvairāk sakrājās jūras ērgļu aknās un dzimumšūnās. Sižets īsumā aptuveni šāds: DDT ar ūdeņiem nonāca ūdenstilpēs, kur nokļuva mazo zivtiņu organismā; mazo zivtiņu apēda lielā zivs; lielo zivi apēda kaija; kaiju apēda jūras ērglis, bet rezultātā jūras ērgļi vairs nevairojas. Pēc tādas analoģijas pieņemu, ka cilvēki, kuri ēd Mārupītes sprāgušās zivis, vairs nevairosies.

Mārupīte ir kliedzošs piemērs, bet vielas, kas būtiski ietekmē visas cilvēces attīstību, mēs uzņemam ik dienu...

Toksikoloģijas tēvs Paracelzs ir teicis, ka viss ir zāles un viss ir inde, iznākumu nosaka tikai deva. Taču necelsim paniku - svarīga ir samērojamība, sabiedrības izglītotība un spēja būtiski mainīt paradumus. Kas attiecas uz ķīmiskiem produktiem, pats cenšos izvēlēties tos, kam ir pazīstams ekomarķējums. Nelietoju veļas balinātājus, mīkstinātājus, smaržinātājus un citus porķus! Tie ir reklāmas triki, lai cilvēki virinātu maku un maitātu veselību, tad atkal virinātu maku aptiekā un slimnīcā. Taču jāatzīst, ka cīņa ar reklāmu ir diezgan bezcerīga. Vienā pusē ir milzīga industrija un nauda, otrā pusē - saujiņa ekoloģiski domājošu cilvēku un ārstu, kam jālāpa paša pacienta sarūpētās slimības. Paradoksāli, bet ārsta vārdos cilvēks ieklausās tikai tad, kad vairs nevar paelpot, paiet, kad streiko sirds un nāve dveš pakausī.

Kas ir neveselīgs uzturs?

Pārmērīga sāls un cukura lietošana. Palmu eļļa un hidrolizēti tauki, transtaukskābes. Arī dzīvnieku izcelsmes tauki. Rūpnieciski ražotais uzturs ir pārblīvēts ar dažādiem E: E - desas garša, E - desas smarža, E - sārta krāsa, E - konservants, ar ko kukaiņus iznīdēt utt. Ražotāji un tirgotāji dažādām metodēm cīnās, lai cilvēki pirktu neveselīgu pārtiku. Mūsdienu pasaules realitāte ir fakts, ka lielāko daļu pārtikas produktu, ko ēdam, mēs iegādājamies lielveikalos, nevis izaudzējam savā dārzā vai kūtī. Šodien visu dzīvnieku, kas tiek audzēti ar intensīvās nobarošanas metodēm, barībai tiek pievienotas antibiotikas, hormonu preparāti un citas vielas, lai maksimāli paātrinātu augšanu, novērstu jebkuru saslimšanu. Veikalu plauktos ir produkti, kas satur ģenētiski modificētus augus, kuru ietekme uz veselību nav izpētīta. Pat tad, ja mēs tieši nepērkam šādu produkciju, mums tos "iesmērē" dažādos citos veidos - kā kompleksu pārtikas produktu sastāvdaļas.

Un kā lai runā par veselību, ja ikdienas iepirkumu sarakstā ir veselībai kaitīgāko pārtikas produktu topa desmitnieks: saldinātie, gāzētie dzērieni; vārītās desas un citi līdzīgi gaļas produkti; margarīns; enerģijas dzērieni; konfektes un universālie šokolādes batoniņi; čipši, frī kartupeļi; belaši, čebureki, burgeri un cits fast food; majonēze; cepumi, kūkas, tortes; gludi, spīdīgi, vienādi svešzemju augļi, kas nekad nebojājas. Mūsu dārzos un augļu kokos aug dažādu izmēru augļi un dārzeņi. Ja es aizeju pie ābeles, es nekādi nevaru ieraudzīt divus vienādus ābolus, tas nav dabiski, bet veikalā - visi vienādi...

Lieltirgotāji pieprasa produkciju ar vienādu gatavības pakāpi, tādu, kas nav sabojājusies ilgajā, daudzu tūkstošu kilometru garajā transportēšanas ceļā, turklāt šim produktam ir jānoturas vizuāli nevainojamam līdz pārdošanas brīdim. Un vēl īpaša prasība: produktiem ir jābūt ar ārkārtīgi zemu pašizmaksu, jo pircēji ir izvēlīgi un liela daļa izvēli izdara, vadoties tikai pēc cenas - ka tik lētāk. Tas arī ir noteicošais, kādēļ atlase, selekcija, zinātnieku darbs augļu un dārzeņu audzēšanas jomā norit nevis, lai arvien uzlabotu augļu un dārzeņu kvalitāti un garšas īpašības, bet gan saskaņā ar tirgus pieprasījumu. Varu apgalvot, ka mūsu organisma audi un orgāni kļuvuši par toksisko vielu krātuvēm. Pārtikas piesārņojums būtiski ietekmē aknu, nieru, zarnu trakta, ādas, nervu un imūnsistēmas darbību un veselību. Visjutīgākās sistēmas cilvēka organismā ir reproduktīvā un imūnsistēma, un tās no vides piesārņojuma cieš nepārprotami un smagi.

Nekas nav aizliedzams, viss ir lietojams, svarīga tikai deva. Es ar prieku piekristu, piemēram, plašai kolas lietošanai, tikai - ne vairāk kā pa ēdamkarotei divas reizes dienā. Kolā ir 17% cukura, vienā divlitrīgajā pudelē - 350 gramu cukura! Divas glāzes tīra cukura! Ja reklāmas iespaidā ļaujat savam bērnam dzer šo dzērienu, jūs pakļaujat viņu ātrai nāvei kaut vai tāpēc vien, ka cukura tur ir ļoti par daudz. Bērns ātri dabūs cukura diabētu un ātrāk aizies no šīs pasaules. Vai tā ir vecāku loģika? Ražotāji un tirgotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai jūsu bērns būtu resns, mazkustīgs, apātisks un drīz vien kļūtu par insulinējamu diabētiķi. Man nekas nebūtu iebilstams pret kolas reklāmu televīzijā, ja vien to rādītu naktī.

Tas pats attiecas uz produktiem, kas satur transtaukskābes. Pateikt kaut ko labu par tām no veselības viedokļa ir neiespējami. Lietojot tādus produktus, mēs dodamies taisnā ceļā uz kapiņiem ar infarktu vai insultu, jo pārveidotie augu tauki aizdambē asinsvadus. Taču, ja mēs transtaukskābes izmantotu nevis margarīnā, saldējumā, fast food produktos, konfektēs, tortēs vai bēdīgi slavenajās vafelēs, bet, piemēram, durvju eņģu ieeļļošanai vai par biodegvielu, es pret to neiebilstu.

Vēl kāds piemērs: ārsti pamatoti aicina cilvēkus lietot uzturā zivis, taču arī te jāuzmanās. Industriālā zivjaudzēšana attīstījusies tik tālu, ka, ņemot vērā ķimikāliju saturu laša gaļā, fermā izaudzētu lasi varētu ēst tikai 1-4 reizes mēnesī, kurpretī dabiski augušu lasi - 8 līdz 12 reizes mēnesī. Taču arī te ir problēmas. Dabiskos apstākļos lasis kā jau plēsīga zivs ir barības ķēdes galējais posms, kura organismā uzkrājas dzīvsudrabs, DDT un visas pārējās kaitīgās vielas. Taču tas ir mazāks kaitējums nekā fermu "skaistie" piemēri, kur zivīm milzīgās devās tiek barotas antibiotikas, pēc tam tās peldina vieglā dihlofosa šķīdumā, bet pašās beigās lasim tiek iebarota krāsviela, lai gaļa sārta. Diemžēl līdzīga prakse ar antibiotiku lietošanu ir arī gaļas audzēšanas nozarē. Statistika liecina, ka tikai 15% visu saražoto antibiotiku izmato humānajā medicīnā. Pārējie 85% tiek dzīvniekiem un zivīm. Visvairāk - zivjkopībā.

Uz zemeslodes tikai 7% iedzīvotāju aizdomājas par vides veselību, bet tikai 1% ir gatavi aktīvi cīnīties, un viss, ko cilvēks ir ķīmiski sintezējis pēdējos gados, agri vai vēlu izrādās, ka ir kaitīgs, kur nu vēl veselīgs.

Saka, ka bezgalīgas esot tikai divas lietas - Visums un cilvēku stulbums.

Cilvēka prāts ir neaptverams gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Vai kāds aizdomājas, ka vienāds risks dzīvībai ir nobraukt ar automašīnu 4000 jūdžu, gadu strādāt ķīmiskajā rūpniecībā vai stundu nepārtraukti smēķēt? Bet vai tāpēc tiek pārtraukta, piemēram, cigarešu ražošana un reklamēšana?

Valsts būtiskākais uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēks dzīvo ilgi un kvalitatīvi. Taču nauda diemžēl uzvar saprāta balsi. Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir visas pasaules problēma, kas ir jārisina, jo ilgstoši šādi dzīvot nav iespējams.

Ārstu biedrība organizē pasākumu "Zaļās ceturtdienas", kur notiek gan preses konferences, kas veltītas kādam konkrētam produktam, gan vietējo pārtikas produktu tirdziņš.

Var izmērīt dzīves kvalitāti, bet nevar izmērīt laimi. Mēs nevaram klusēt, tādēļ meklējam iespēju uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, ko darām izglītojot - rīkojam preses konferenci un uzmanību piesaistošu tirdziņu. Ir loģiski un pamatoti izvēlēties Latvijā audzētus produktus. Pirmkārt, tādā veidā mēs veicinām Latvijas ekonomiku, otrkārt, pat tad, ja Latvijas produkts nav ekoloģiski sertificēts, tas tik un tā ir daudz labāks un tīrāks par ekvivalentu citzemju produktu, kas veicis tālu ceļu līdz mūsu zemei. Protams, tas ir sarežģīti, jo valsts finansiāli neatbalsta šādas mūsu aktivitātes.

Tātad šobrīd tā ir tikai ārstu pašu iniciatīva?

Ar sabiedrības veselības problēmām nodarbojas ārstu biedrības visā pasaulē, tā ir mūsu kopējā cīņas par veselīgu dzīvesveidu. Kurš gan cits, ja ne ārsts būs pirmais, kas sauks cilvēkus pie saprāta un centīsies viņam palīdzēt sākt domāt citādi par savu veselību, lai nodzīvotu ilgāku un veiksmīgāku dzīvi.

Uzskaitījāt virkni briesmīgu faktu. Tāda sajūta, ka jādodas dzīvot zaru būdiņā meža vidū, vai arī jāsatinas palagā un jātipina uz kapiņiem. Kā lai cilvēks izdzīvo šajos ķīmiskā kara apstākļos?

Ir četri uztura pamatprincipi, ko varu ieteikt ikvienam. Pirmkārt, nelietot sāli! Nebērt klāt jau gataviem ēdieniem, neēst sāļus produktus. Otrkārt, nedzert saldinātus dzērienus, nerīt kūciņas - cilvēkam nav jābūt resnam. Treškārt, lietot veselīgos taukus: zivju eļļu, olīveļļu, nerafinētas, auksti spiestas Latvijā ražotas eļļas. Ceturtkārt, lietot daudz šķidruma un dienā apēst 400-500 gramu dārzeņu, augļu, ogu un zaļumu. Kā arī daudz rūpīgāk apdomāt ikvienas ķimikālijas nepieciešamību sadzīvē un, ja nu tā patiešām ļoti nepieciešama, izvēlēties veselībai un videi visnekaitīgāko variantu. Vēl - bez kustības nav dzīvības, sportot līdz sviedriem vajag vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā! Bet visam iepriekš minētajam būs maza jēga, ja cilvēks smēķēs un regulāri piedzersies. •