"Stress ir normāla aizsargreakcija uz notikumiem, kas cilvēkam liek justies apdraudētam vai novirzītam no ierastā ritma. Pozitīvs, neliels stress palīdz koncentrēties, būt enerģiskam un laimīgam, taču pārsniedzot organismam pieļaujamo stresa līmeni, tas var ietekmēt veselību, kopējo labsajūtu, produktivitāti, attiecības darbā un ģimenē. Ir svarīgi laikus atpazīt stresa radītos simptomus un noteikt, kad tas pārsniedz organismam pieļaujamo robežu. Stress var kļūt bīstams, ja cilvēks to izjūt katru dienu un sāk pie tā pierast. Stress izpaužas kā hroniski simptomi - bailes, saspringtība, hronisks nogurums, uzbudināmība, miega traucējumi un citi simptomi. Tos nav vēlams nomākt ar dažādiem ķīmiskiem līdzekļiem - antidepresantiem, neiroleptiķiem vai trankvilizatoriem," uzsver homeopāte Monika Krātiņa. "Šīs ķīmiskās vielas saindē organismu, radot pieradumu, nomāc simptomus, rada nevēlamas blakus parādības, bet neatbrīvo no stresa radītajām problēmām - neatgriež organismu līdzsvarā - homeostāzes jeb harmoniskā stāvoklī," viņa papildina.
Stresa simptomi var būt visdažādākie, taču katram tie izpaudīsies citādi - kādam izteiktāki būs emocionāli, bet citam - fiziski traucējumi, kaut arī jebkuru fizisku traucējumu organismā pavada psihiski jeb emocionāli traucējumi. Visbiežāk stresa radītie simptomi ir atmiņas traucējumi, nespēja koncentrēties, grūtības pieņemt lēmumus, negatīvisms, satraukums, biežas garastāvokļa svārstības, aizkaitināmība, vientulības sajūta un depresija. Taču stress var izpausties arī kā sāpes, caureja, nelabums, galvas reibonis, strauja sirdsdarbība un sāpes krūšu kurvī, ēšanas paradumu un miega traucējumi, kā arī kaitīgo paradumu aktivizēšanās (smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!