Sākumā nebija pat aizdomu par slimību – "Vai nu ievērosi, ka kāds trauks biežāk izkrīt no rokām? Ņēmu krūzīti, un tā nez kāpēc rokās griezās otrādi. Mamma bārās: "Tu kā zilonis trauku veikalā. Trauki šķind vien." Varbūt tas jau bija kustību koordinācijas trūkums, bet tas viss ātri aizmirsās."
Katram MS pacientam simptomi ir citādāki. Pirmie simptomi ir pēkšņi un ātri vien pazūd. Parasti sākotnēji ir sensorie traucējumi. Šie simptomi visbiežāk ir asimetriski, piemēram, vienā rokā. Tie izpaužas kā stīvums, tirpšana, arī nespēja just. Izplatīts simptoms ir redzes traucējumi – miglošanās, redzes asuma zudums, attēla dubultošanās, arī īslaicīgs redzes zudums vienā acī. Ir iespējami koordinācijas un runas traucējumi – lēna runa un/vai neskaidra dikcija. Var būt grūtības, sēžot, stāvot vai kaut kur ejot.
"Man bija 33 gadi. Laukos, sienu vācot, šķūnī kļuva slikti. Vai nu mazums, kas var būt? Otrā dienā, braucot mājās, vairs nevarēju nostāvēt kājās – gāzos. Dēls mani piestutēja pie sienas. Pašai nāca smiekli – nekas taču nesāpēja. Cilvēki nosodoši skatījās un teica: "Vai tad tā nu vajag no paša rīta piedzerties?"
Pēc pāris dienām krāsoju pie spoguļa lūpas, redzēju, ka krāsojas, bet neko nejutu. Sāku taustīt – arī degunu un vaigus nejutu. Bet uz darbu jāiet, mājas gan pa ceļam tā drusku tālumā vibrēja. Ārsts nosūtīja uz slimnīcu."
MS pacienti bieži sūdzas par nogurumu, to izjūt līdz pat 70% MS slimnieku. Nogurums ir kā fizisks, tā psihisks, to rada pat vismazākā piepūle. MS ļoti ietekmē cilvēka garastāvokli, nereti izraisot depresiju, kas ir kā reakcija ne tikai uz MS simptomiem, bet arī uz pašu diagnozi, piemēram, nemiers, panika, bailes, neticība, pēkšņas skumjas vai vainas apziņa. Šīs izjūtas rodas gan slimības, gan diagnozes ietekmē, jo MS kā diagnoze ir nekonkrēta, nav iespējams paredzēt slimības attīstības gaitu.
"Vienā brīdī gulēju gultā kā baļķēns – nekustējās ne rokas, ne kājas, nevarēju izteikt ne vārda, īdēju kā teļš, reiba galva. Vai bija cerības uz atveseļošanos? Nebija. Tagad es zināju, kas ir MS. Vai gaidīju "kaulaino"? Varbūt reizēm, visumā viss bija vienalga.
Man bija jāturas mammītes dēļ. Dēls pat nezināja, kas ar mani notiek."
Pagaidām nav zināms, kā ārstēt vai kā kavēt slimības attīstību, tomēr ir iespējams mazināt MS simptomus un palēnināt slimības attīstības gaitu.
"Notika brīnums. Lietojot zāles, kļuva labāk. Uzvilku krēsla kājām zeķes un sāku pārvietoties pa istabu (toreiz vēl ratu nebija). Pavasarī ar spieķi un milzīgām bailēm pirmo reizi izgāju ārā. Uz ielas nez kāpēc cilvēki skrēja man virsū, laikam streipuļoju pamatīgi. Un, kad es atkal staigāju bez spieķa, teicu sev: "Tagad es palīdzēšu saviem līdzcilvēkiem," atceras Diāna. Viņa citiem palīdz, arī iesaistoties Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas (LMSA) darbībā.
Diāna ir viena no LMSA rīkotā pacientu stāstu konkursa "Dzīve ar MS" dalībniekiem. Gan viņas, gan citi stāsti lasāmi asociācijas mājas lapā www.MSlapa.lv. Asociācijas mājas lapā iespējams iegūt informāciju par multiplo sklerozi (MS), tās simptomiem, diagnostiku un ārstēšanas iespējām Latvijā, ielūkoties asociācijas darbībā un tās biedru veiktajās aktivitātēs, kā arī uzzināt visas vietas, kur Latvijā meklēt ārsta palīdzību saistībā ar MS.
Multiplā skleroze ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras gaita un attīstība katram pacientam ir atšķirīga. Tiek novērotas tādas slimības izpausmes kā redzes, jušanas, runas un koordinācijas traucējumi, grūtības noturēt līdzsvaru, muskuļu stīvums un pat paralīze. Multiplā skleroze ir slimība, ko nevar izārstēt, bet Latvijā ir pieejamas jaunākās terapijas, kas palīdz mazināt slimības paasinājumus un simptomus, tādējādi aizkavējot invaliditāti. Kombinējot dažādas ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar MS.
Plašāk www.MSlapa.lv
*vārds ir mainīts
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!