Tā ir pieskaitāma pie "traucējumiem, kas saistīti ar ēšanu". Līdzīgi kā anoreksija (neirogēnā jeb nervozā anoreksija), tas ir visnotaļ komplicēts veselības traucējums un abi pieder pie ēšanas traucējumu grupas, taču klīniskā aina abu traucējumu gadījumos atšķiras. Kaut vai centrālais simptoms – anoreksijas gadījumā cilvēks var zaudēt līdz pat 50% no normālā ķermeņa svara (tā ir kritiskā robeža un organisma dzīvotspēja var tikt apdraudēta), arī letalitāte anoreksijas gadījumā ir ievērojama, kad, atšķirībā no bulīmijas, svara zaudēšana ir progresējoša. Bulīmijas gadījumā svara svārstības ir citāda rakstura. Kopumā bulīmiju var raksturot kā slimīgu vēlmi atkal un atkal uzņemt barību, klīniskai ainai ir raksturīgi sekojoši:
Bulīmijas simptomi
- biežas, atkārtotas un nepārvaramas barības uzņemšanas lēkmes, kurās tiek uzņemts nekontrolēts barības daudzums, pie tam ar izteikti mazu laika intervālu - vidēji biežāk nekā ik pēc divām stundām (parasti cilvēka vēlme pēc barības uzņemšanas nav tik bieža, vēl jo vairāk tad, ja viņš pirms neilga laika ir sātīgi paēdis),
- kā minimums, vismaz trīs no tālāk minētajiem simptomiem:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!