Jautājums: Kā novērst trauksmes sajūtu, kas ir gandrīz nepārtraukta un traucē pat miegā?
Atbild Guna Čače, psihoterapeite
Atbilde: Trauksme ir viena no svarīgākajām aizsargfunkcijām un ir noteicoša izdzīvošanai. Šāds stāvoklis pats par sevi nav nekas slimīgs, taču gadījumos, kad trauksme ir tik viegli ierosināma, ka paņem no cilvēka ļoti daudz enerģijas un tās izpausme vai iedarbība ir nomācoša, grūti savaldāma, tad šie simptomi noteikti satur kādu dziļāku psiholoģisku problēmu.
Ja ir trauksme, tas nozīmē, ka cilvēks dzīvo. Tā liecina par to, ka noris cīņa (tāpat kā drudža gadījumā), kamēr tā turpinās, vēl nav par vēlu atrast problēmas jeb iekšējā konflikta konstruktīvu risinājumu. Kad trauksme beidzas, arī cīņa ir beigusies un var sekot depresija.
Trauksme ir biļete, lai dotos dzīvē - nav biļetes: nav iespēju; nav iespēju - nav dzīves. Trauksme parasti parādās tad, kad rodas nepieciešamība virzīties uz priekšu, apzināmies mēs to vai ne.
Mēs varam bēgt no trauksmes līdz spēku izsīkumam, bet tas nozīmē - bēgt no dzīves. Trauksmes pamatā vienmēr ir bailes, un nepieciešams tās pārvērst darbības programmā. Vajadzīga drosme ieraudzīt un atzīt to, kas rada mūsos bailes. Bieži vien trauksme saistīta ar bailēm bērnībā, kuras saistītas ar apkārtējo, visbiežāk, vecāku attieksmi pret bērnu, kas radījis es viņiem nepatikšu, viņi mani vairs nemīlēs izjūtu. Kļūstot pieaugušam, šīs izjūtas var mainīt. Tas, ja cilvēks spējīgs apzināties, uz ko viņš var paskatīties tieši, un izturēties pret to kā pieaugušais, atbrīvo viņu no saitēm ar pagātnes bailēm.
Trauksme var būt saistīta ar pārslodzi, ar ārējām neatrisinātām problēmām vai konfliktu. Ja trauksme ir pastāvīga, traucē pat miegā vai cilvēks pats kļuvis par trauksmi, viņam nebūs iespējams saviem spēkiem atrast, saprast, un atrisināt tās iemeslus. Augsts trauksmes līmenis rada arī dažādas somatiskas reakcijas un simptomus. Tad noteikti jāvēršas pie speciālista - psihoterapeita vai psihiatra.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!