Maldi par un ap vakcināciju ir jākliedē  (63)

Slimības uzliesmojumi ir neizbēgami

Analizējot vakcinācijas aptveres datus, var teikt, ka mēs Latvijā patlaban dzīvojam uz iepriekšējos gados imunizācijas jomā ieguldītā darba rēķina, kad tika nodrošināta bērnu vakcinācijas aptvere virs 95%. Faktiski iepriekšējo gadu labā aptvere joprojām nodrošina labu populācijas aizsardzību. Tomēr ar laiku šī situācija var mainīties. Tādām izteikti lipīgām slimībām kā masalas, cūciņas un vējbakas ir nepieciešama 95% vakcinācijas aptvere. Ja tādas nav, slimības uzliesmojumi ir neizbēgami. Citām slimībām šī aptvere var arī būt mazāka, , tomēr sporādiski uzliesmojumi vienalga var notikt.

Jāatceras, ka Latvijā ļoti nopietna problēma ir tuberkuloze, kam parādās aizvien vairāk rezistento formu. Diemžēl valstī pieaug tuberkulozes gadījumu skaits bērniem - šis fakts pēc būtības norāda uz to, ka kaut kas nav kārtībā ar saslimšanas gadījumu diagnostiku un epidemioloģisko uzraudzību. Iespējams, tās ir sekas Tuberkulozes un plaušu slimību centra neveiksmīgajai reorganizācijai pirms diviem gadiem. . Jāatceras, ka tuberkulozes vakcīna aizsargā bērnus no smagām slimības formām. Diemžēl daudzi vecāki izlemj bērnus pret šo slimību nevakcinēt, un tas ir ļoti tuvredzīgs lēmums.

Pēdējos gados Eiropā aktuālas kļuvušas masalas, jo ievērojami kritusies bērnu vakcinācijas aptvere. Arī Latvijā ir reģistrēti masalu gadījumi, kas ir ļoti nepatīkams signāls. Masalas ir īpaši bīstama infekciju slimība, kas bērniem izraisa izteiktu imūnsupresiju un padara tos uzņēmīgus pret bakteriālām infekcijām.

Diemžēl nekur īsti nav pazudusi difterija, pret kuru ir pieejama efektīva vakcīna . Latvijā katru gadu tiek diagnosticēti difterijas gadījumi pieaugušajiem, kas nozīmē, ka slimība cirkulē populācijā un tāpēc arī bērniem vajadzētu būt vakcinētiem. Difterija bērniem var būt nāvējoša slimība.

Skaidrojumi tam, kāpēc cilvēki mazāk vakcinējas, ir dažādi. Internetā ir pieejama plaša negatīva informācija par vakcīnām un to blaknēm, notiek dzīva diskusija sociālajos tīklos, kurā negatīvā viedokļa paudēji bieži vien ir daudz agresīvāki. Sava ietekme ir arī smagajām sociālajām problēmām, kuru dēļ daži bērni līdz ģimenes ārstiem tā arī nenonāk un tāpēc vakcīnas arī nesaņem. Cilvēki ir arī kļuvuši daudz egoistiskāki, ja tā var teikt, un maz uztraucas par sabiedrības labumu. Esmu dzirdējis viedokli - ja visi pārējie savus bērnus vakcinē, tad es varu savu atvasi nevakcinēt un viņa tāpat nesaslims, jo 95% jau tiks vakcinēti. Pieaug arī alternatīvās medicīnas pakalpojumu skaits, kas ir ļoti ienesīgs bizness ar labi nostādītu reklāmu.

Tomēr galvenais iemesls, manuprāt, ir tas, ka Latvijā cilvēki netic veselības aizsardzības sistēmai, saviem ģimenes ārstiem un arī oficiālajai informācijai sabiedriskajā telpā. Šo ticību iespējams atkarot, tikai ilgstoši un rūpīgi pie tā mērķtiecīgi strādājot.

Svarīgākais – izglītība no mazotnes

Latvijā pēdējo gadu laikā vakcinācijas kalendārs ir papildināts ar vairākām jaunām valsts apmaksātām vakcīnām. Tas ir ļoti labs kalendārs, kas pielīdzināms lielākajai daļai attīstītāko pasaules valstu kalendāru . Diemžēl kalendāra sniegtās iespējas sabiedrība pietiekami nenovērtē un neizmanto, jo valsts, aizbildinoties ar naudas trūkumu, nav pievērsusi pietiekamu uzmanību tās informēšanai.

Pašreiz cilvēku izglītošanā par vakcīnu noderīgumu netiek ieguldīti praktiski nekādi valsts līdzekļi. Tajā pašā laikā viens nāvējošs tuberkulozā meningīta vai difterijas gadījums, kas skāris bērnu , valstij un sabiedrībai neienestos nodokļos un darbaspēka zudumā izmaksā tikpat, cik daudzu gadu finansēta kampaņa, nemaz nerunājot par morālo zaudējumu. Uzskatu, ka naudu sabiedrības informēšanai vajag atrast - tā nav tik liela summa. Mans piedāvājums būtu tāds, ka tas budžeta finansējums, kas konkrētajā kalendārajā gadā netiek iztērēts imunizācijas valsts programmā paredzētajai bērnu vakcinācijai, nākamajā gadā tiktu novirzīts informatīvās kampaņas rīkošanai par vakcinācijas nepieciešamību un vērtību. Protams, savā ziņā tas ir naivs priekšlikums.

Tāpat svarīga ir sabiedrības savlaicīga izglītība veselības jautājumos. Ja par veselības jautājumiem nesāk runāt jau skolas laikā, tad šī informācija līdz lielākai sabiedrības daļai vēlāk nemaz nenonāk. Tādās valstīs kā Somija vai Zviedrija diskusija par vakcināciju, tās sabiedrisko nozīmi un nepieciešamību tiek uzsākta jau pamatskolā.