Pavasara lēnā tuvošanās atstāj laiku pārdomām par ilgām sadzirdēt sevi, pacelšanos pret sauli un ticēšanu, ka tas palīdzēs augt. Pavasara pārdomāšanu nelielā, gaišā telpā šoreiz rosinājis gavēnis. Vai ēšana, kuru nereti uzlūkojam vien kā parastu fizioloģisku vajadzību, var izrādīties esam filozofisks stūrakmens, kā paraudzīties uz sevi un sabiedrību? Telpā, kura piepildīja žāvētu aprikožu un zaļās tējas smarža, šis virsjautājums nebeidza virmot. To centās notvert piecas ļoti dažādas personības - mediju profesionālis Rolands Laķis, ārste – homeopāte Inguna Vecvagare, teoloģijas zinātņu doktors un praktizējošs psihoterapeits Gatis Līdums, uztura speciāliste Liene Sondore un žurnāla "Pie Galda!" izdevēja Liene Vilnīte.
Gavēt, lai attīrītos no sāļiem un gavēt, lai tuvinātos Dievam
Liene S: Kur ņemt enerģiju pavasarī? Daudzi, piemēram, ievēro gavēni. Kāds to ievēro kristīgo vērtību vadīts, cits iespaidojas no kolēģiem vai draugiem. Kādas ir jūsu pārdomas? Vai latviešiem gavēnis vispār ir jāievēro?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!