Traumatalogs-ortopēds medicīnas zinātņu doktors un Ortopēdu apvienības vadītājs Almants Lācis uzskata, ka ir divas būtiskas problēmas:
Pirmkārt, bērniem netiek pievērsta uzmanība! Tas pietiekami netiek darīts ne ģimenē, ne mācību iestādēs. Skatieties un vērojiet bērnu! Atrodiet laiku, lai pavērotu, kā bērns staigā un maksimāli veiciet "izpētes" darbu, pirms palaižat bērnu bērnudārzā vai skolā. Tad, kad 10-12 gadu vecam bērnam konstatē, ka viņam ir šķība mugura, tas nebūt nav no skolas somas. Pēdas un staigāšana ietekmē stāju un var izraisīt, piemēram, muguras sāpes.
Otrkārt, tiek izdarīti steriotipiski pieņēmumi. Bērns vēl nav sācis staigāt, bet viņam pēc pēdu apskates tiek noteikta diagnoze - plakanā pēda. Bērniem līdz piecu gadu vecumam pēdu velves vēl nav attīstījušās un, protams, ka tās ir plakanas.
Treškārt, ir jāizvērtē sava bērna gaita, jāparunājas ar viņu. Ja bērns saka, ka kurpe spiež, nevajag viņu pārliecināt, ka tā iestaigāsies. Svarīgi ir ērti apavi. Supinatori ir, protams, modē, bet ne visiem tie ir nepieciešami. Ne visi apavi ar izcēlumu ir labi, jo katram ir savādāka pēdiņa. Svarīgi ir stabili apavi, kas satur bērnam kājiņu, bet jāskatās, lai tie nav arī ļoti smagi. Jaunākiem bērniem ir svarīgi, lai potīte būtu diezgan stingri nofiksēta, jo, piemēram, starpbrīžos pēc 45 minūšu sēdēšanas, bērni labprāt izskrienas. Tas dažreiz ir diezgan mežonīgi un var pat izraisīt sadursmes vai radīt kādu traumu, tāpēc bērna pēdai un potītei ir jābūt pasargātai.
Ja ir aizdomas, ka ir izveidojušās bērnam pēdiņas problēmas, tad vislabāk ir pirkt apavus bez visiem domātiem izcēlumiem, bet gan apavus ar "taisnu" pēdu, kam pēc konsultācijas ar ortopēdu un pēdas trīsdimensiju skenēšanas jāpiemeklē vai jāizgatavo speciālā ortopēdiskā pēdiņa.
Arī apavu eksperte Līga Matīsa atzīst, ka apaviem ir jābūt atbilstošiem pēdas dabiskajai formai un īpaši jāpievērš uzmanība apavu platumam. Būtu ieteicams, ka apavi ir izgatavoti no ādas vai citiem mīkstiem un elpojošiem materiāliem. Tāpat apaviem ir jābūt ar gludu iekšpusi, lai tie neberztu pēdiņu, kā arī jāatbilst bērna vecumam un attīstībai. Īpaša uzmanība jāpievērš arī apavu zolei - tai ir jābūt vieglai, elastīgai un stabilai, kā arī tā nedrīkst slīdēt. Svarīgi, lai apavi aizsargātu kāju pirkstus, papēdi un potīti.
Tāpat bērnam skolā būtu nepieciešami vismaz divu veidu apavi - ikdienas un sporta. Bērns būtu jāradina arī pie tā, ka maiņas vai sporta apavi nav "parasta" somas sastāvdaļa un to nepieciešams atdalīt vismaz ieliekot maisiņā, vislabāk nesot citā somā. Tāpat svarīgi būtu saprast, ka sporta apavus uzreiz pēc sporta nodarbības, kad tie ir sasvīduši, nevajadzētu likt maisiņā. Tiem jāļauj "atdzist". Ziemas laikā būtu ieteicams skolā turēt arī maiņas apavus, jo visu dienu pavadīt siltos un visdrīzāk smagos apavos nav ne ērti, ne veselīgi.
Katrs vecāks uzskata, ka viņa bērns ir individualitāte un ka viņš ir unikāls, kas patiesībā tā arī ir. Līdz ar to vecākiem atliek tā arī pret savu bērnu attiekties - veltīt tam laiku un sekot rūpīgi līdzi tā attīstībai.
Pamēģiniet uzdot sev jautājumu, cik maksā jūsu kājas? Dr. med. Lācis atbildi uz šo jautājumu zina: "Miljonu!"