cūkgaļa gaļa
Foto: AFP/Scanpix
Grozoties lielveikalā vai tirgū pie gaļas stenda, vienmēr domāju: interesanti – visi it kā zina to, ka putnus, cūkas un liellopus baro ar ģenētiski modificētu lopbarību, bet nekad plašsaziņas līdzekļos neparādās ziņas par to, ka sivēni, teļi un cāļi dzimtu neveselīgi. Un tad jau, loģiski, var secināt, ka arī cilvēkam nekas ļauns nevar draudēt, jo lopiņi nu jau paaudžu paaudzēs pārtiek tikai un vienīgi no barības, kas to veselību nekādā ziņā neapdraud. Lielākā daļa cilvēku šo rūpnieciski audzēto gaļu ēd neaizdomājoties – ne par savu, ne savu bērnu veselību. Šopavasar beidzot tīmekļa vidē parādījās ziņas par to, ka daži dāņu zemnieki ģenētiski modificētas cūku barības vietā brīvprātīgi sākuši izmantot nemodificētu barību, lai pārliecinātos par to, vai tiešām tas tik ļoti sadārdzina produkciju, ka brīvdomātāji neglābjami bankrotētu. Jau uzreiz pateikšu: visi bija laimīgi – gan cūkas, kam vairs nesāpēja vēders, gan lopkopji, gan arī fermas saimnieks, kurš nevis izputēja, bet pat ietaupīja.

Jau dažas dienas pēc tam, kad dāņu cūkkopis Ibs Borups Pēdersens bija nomainījis lopbarību pret tādu, kas nesatur ĢM soju un kukurūzu, strādnieks, kurš par pārmaiņām neko nezināja, vaicāja, vai saimnieks nav mainījis barību. Izrādās, pieredzējušais strādnieks jau bija aizmirsis tos laikus, kad sivēni neslimotu ar caureju un katra diena nesāktos ar cīņu par viņu dzīvību. Bet tagad pirmo reizi pa šiem gadiem sivēniem nevajadzēja injicēt antibiotikas! Gaļas pircējiem jau neviens nesaka, ka cūkkopības neatņemama sastāvdaļa ir nemitīga cīņa ar lopu caureju. To ārstē ar antibiotikām "Borgal", turklāt pēc ikvienas cūku partijas nosūtīšanas uz kautuvi kūti nācās dezinficēt ar spēcīgiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas vēlāk kopā ar mēsliem nonāca uz tīrumiem..

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!