Vakcinācijas vēsture sākās laikā, kad pasaule slimoja ar vienu no visnežēlīgākajām slimībām - bakām. Baku epidēmija satricināja Romas impēriju un paņēma 5 miljonu cilvēku dzīvības. Tieši šī bīstamā slimība bija tā, kas pamudināja angļu mediķi un zinātnieku Edvardu Dženneru (Edward Jeener) meklēt veidu, kā ar mākslīgās imunitātes palīdzību cīnīties pret infekciju slimībām. Viņš bija ievērojis, ka slaucējas ar īstajām (melnajām) bakām neslimo. No pūslīšiem, kas atradās uz govs tesmeņa, viņš ņēma šķidrumu ar govju baku izraisītājiem un to ievadīja cilvēkiem. Tie, kuri šādu vakcīnu saņēma, ar īstajām bakām nesaslima. Ar to arī ir izskaidrojama vārda ”vakcinācija" izcelsme. Latīņu valodā ”vacca" nozīmē ”govs".
Pirms vakcīnu izgudrošanas gandrīz 80% bērniem pastāvēja risks saslimt un nomirt no dažādām infekciju slimībām. Slimo bērnu skaits strauji samazinājās laikā, kad bija pieejamas vakcīnas pret tādām slimībām kā stingumkrampjiem, difteriju, garo klepu u.c.
Mūsdienās jaundzimušajiem bērniem iesaka vakcinēties pret iespējamām infekciju slimībām: tuberkulozi, B hepatītu, garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem, masalām, poliomielītu u.c. Jaundzimušos bērnus ir ļoti svarīgi vakcinēt pret šīm infekcijām, jo tikko dzimušam bērnam vēl nav izveidojusies imūnsistēma.
Kopš 2009. gada vakcināciju skaits ir būtiski samazinājies. Nevakcinēto bērnu skaits pieaug, līdz ar to palielinās slimību un epidēmiju uzliesmojuma risks. Kā piemērs kalpo situācija Lielbritānijā, kurā vakcinācija pret garo klepu tika atcelta 1993.gadā, kad saslimstība ar šo slimību bija mazinājusies par 20%. Taču pēc obligātās vakcinācijas atcelšanas inficēto bērnu skaits ievērojami pieauga un daudzos gadījumos slimības rezultāts bija letāls. Arī Latvijā vakcinēšanās pret garo klepu nav obligāta, kā rezultātā šogad ir reģistrēti jau 82 saslimšanas gadījumi, un viens šādas saslimšanas gadījums beidzies letāli.
Aizsargājot un vakcinējot sevi un savu ģimeni, mēs aizsargājam arī visu sabiedrību. ”Tas jau sen ir pierādīts, ka vakcīnas palīdzēs novērsts infekciju slimības, un neapdraudēs sabiedrības veselību" savu viedokli pauž ģimenes ārsts Andris Baumanis. Jo vairāk cilvēku ir vakcinējušies pret slimībām, jo vairāk ir pasargāta sabiedrība.
Ekonomiskie pētījumi liecina, ka vakcinēšanās ir saimnieciski izdevīga. ASV ir aprēķināts, ka katrs cilvēks, kurš ir vakcinējies pret gribu, ietaupa 13,66 dolārus. Vakcinācija ir lētāk nekā ārstēšanās process.
Vakcinācijas ne tikai aizsargā ikvienu no saslimšanas ar smagām infekcijām, komplikācijām, samazina mirstību un ietaupa naudas līdzekļus, bet ievērojami uzlabo visas sabiedrības veselības stāvokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!