Saslimstības pieaugums saistāms gan ar plašākām un pieejamākām agrīnās diagnostikas iespējām, gan ar pieaugošo riska faktoru (palielināta ķermeņa masa, hormonaizstājterapijas lietošana, saskare ar radiāciju dzīves laikā, vēlīna pirmā grūtniecība/bezbērnība, smēķēšana, alkohola lietošana)* izplatību sabiedrībā, kā arī iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanos.
1990.gadā vidējais sievietes vecums brīdī, kad tika diagnosticēts krūts ļaundabīgs audzējs bija 58 gadi, 2000.gadā tie bija 60 gadi, bet 2011.gadā tie jau ir 62 gadi. Taču tas nenozīmē, ka šī slimība neskar arī gados jaunākas sievietes, skaidro SPKC speciālisti. Latvijas dati liecina, ka saslimstība ar krūts vēzi straujāk sāk pieaugt sievietēm sasniedzot 35 - 40 gadu vecumu.
Latvijā krūts vēzis agrīnās stadijās (1. un 2.slimības stadijā) tiek atklāts 62 procentiem sieviešu. Tas nozīmē, ka šīm sievietēm izredzes nodzīvot piecus un vairāk gadus ir 82 procentos gadījumu. Savukārt, ja slimība tiek atklāta novēloti (3. un 4. slimības stadijā), izredzes nodzīvot piecus un vairāk gadus samazinās līdz 32 procentiem gadījumu.
SPKC direktore Inga Šmate uzsver: ”Ir ļoti būtiski atklāt krūts vēzi agrīni, jo tas palielina iespēju, ka slimība tiks pilnībā izārstēta un samazināsies slimības recidīva un/vai progresijas risks. Vēlamies aicināt sievietes nenobīties, bet savlaicīgi un regulāri veikt profilaktiskās pārbaudes. Atgādinām, ka ikvienai sievietei sasniedzot 50 gadu vecumu, jāizmanto iespēja veikt valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu, lai bez maksas pārbaudītu savu krūšu veselību. Tikai izglītojot sabiedrību, veicinot izpratni par šo slimību un aicinot sievietes pārbaudīt savu krūšu veselību, ir iespējams samazināt šīs slimības radīto slogu gan katrai sievietei individuāli, gan valstij kopumā."
* Plašāku informāciju par krūts vēža riska faktoriem sievietēm meklējiet arī SPKC mājas lapā www.spkc.gov.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!