10 smalkas iezīmes psihisko traucējumu noteikšanai  (125)

Portāls ”Delfi” iepazīstina ar simptomiem, kas jau laicīgi ļauj noteikt, vai cilvēkam ir viena no izplatītākajām, bet grūtāk nosakāmajām psihiskajām slimībām – bipolārie traucējumi. Tie ir maniakālās depresijas paveids, kas izpaužas kā vispārēji novājinoša garīga slimība, kuru raksturo regulāras mānijas un depresijas epizodes vai pat to kombinācija.

Ņemot vērā mūsdienu trauksmaino darba vidi, šādi psihiski traucējumi var viegli palikt nepamanīti, noveļot vainu uz pietiekamu neizgulēšanos vai savdabīgu personību. Veselības portāls ”health.com” apkopojis desmit tipiskākās pazīmes, kas ļauj atpazīt šo traucējumu pazīmes gan sevī, gan savos līdzbiedros.

Desmit bipolāro traucējumu pazīmes:

Bipolāro traucējumu laikā ir nepārtrauktas garastāvokļa maiņas, kurās brīžiem var uznākt pozitīva apmātība, bet brīžiem – mocīt depresija. Māniju laikā atsevišķi cilvēki var pat pilnībā zaudēt realitātes sajūtu.

Viens no traucējumu veidiem ir hipomānija. Tās laikā indivīds saglabā daļēju kontroli pār savu garastāvokli, pacilātību un domu aktivitāti, taču vienlaikus var justies kā apskurbis un pozitīvu emociju pārbagāts.

Šī stadija var būt pat visai patīkama ne tikai pašam hipomānijas ”cietušajam”, bet arī apkārtējiem cilvēkiem. Persona šajā laikā ir laimīga – viņam ir gan radošais pacēlums, gan enerģijas pieaugums, kurā to izmantot, kā rezultātā viņš var pat izjust pilnīgu eiforiju. Diemžēl šis ir labākais bipolāro traucējumu aspekts, kuru ne visi slimnieki izjūt. Turklāt, ja arī izjūt, tad tikai limitētu laiku.

Ja mājās ir kaudzēm iesāktu, bet līdz galam neizdarītu darbu, tā var būt pazīme, ka jūs moka bipolārie traucējumi.

Cilvēki, kas prot izmantot savu hipomānijas laikā esošo enerģijas lādiņu, var būt pat ļoti produktīvi. Tajā pat laikā daudziem ir novērota nespēja koncentrēt šo enerģiju racionāli. Tā vietā top viens nerealizējams milzu projekts pēc nākamā, kuri neviens tā arī nekad netiek pabeigti, jo tos iztraucē jau nākamie plāni.

Šādi cilvēki ir vairāk kaitnieciski kā noderīgi, jo pēc viņu superradošās darbošanās kādam visus iesāktos darbus ir arī jāpabeidz. Ierasti ģimenē vai birojā tas arī kādu laiku var notikt, taču ar laiku neizbēgami radīsies spriedze, kas var beigties ar ģimenes izjukšanu vai personas atlaišanu.

Pretēji hipomānijas etapam, personas, kura ir depresijas stāvoklī, garīgie traucējumi ir praktiski neievērojami. Viņš šajā laikā līdzinās ikvienam citam, kas izjūt parastu depresiju. Cietušajam ir arī tādas pat problēmas – apetītes, enerģijas un miega trūkums, kā arī nespēja koncentrēties.

Diemžēl, lai arī pazīmes ir tās pašas, parastie antidepresanti bipolāro traucējumu nomāktajiem cilvēkiem nepalīdz. Tā vietā tie situāciju var padarīt pat daudz ļaunāku.

Antidepresanti var paātrināt bipolāro traucējumu ciklu, ne tikai nenovēršot esošās problēmas, bet pat liekot zaudēt robežu starp realitāti un fantāzijām. Tādējādi zāļu lietošana cilvēku no depresijas var novest smagā mānijā.

Daži cilvēki, kuriem ir noteikti psihiskie traucējumi, cieš no tā saucamās ”jauktās mānijas”. Šajā laikā viņi vienlaikus piedzīvo gan mānijas, gan depresijas simptomus. Viņi ir ārkārtīgi uzbudināti un viegli aizkaitināmi.

Katram no mums var būt grūtās dienas, tāpēc šāda bipolaritātes pazīme var viegli palikt nepamanīta. Ikviena persona kādā brīdī var būt uzbudināta un kaprīza, taču cilvēkiem, kas cieš no bipolārajiem traucējumiem, šī stadija ir daudz biežāka un pašiem ierastāka, kas var novest pie attiecību saasināšanās.

Smagākajos gadījumos gan regulārais aizkaitinājums var arī tik ļoti traucēt pašu uzbudināto personu, ka viņai, pirmkārt, pašam sev nākas atzīt nespēju to kontrolēt.

Daudzi no mums ir dabiski atvērti un runātīgi, turklāt vai ikviens zina kādu, kas nespēj vien beigt stāstīt savus piedzīvojumus un ar grūtībām ir apklusināms. Taču ir cilvēki, kuru runas plūdi nešķiet dabīgi, bet gan piespiesti un samāksloti.

Šāda veida runu var atšķirt, ja rodas sajūta, ka cilvēks nerunā dialogā, bet labprāt viens pats ar savu sakāmo aizpilda visu telpu. Viņš var runāt raiti, turklāt, ja vēlēsieties iespraukties, persona parasti runās jums pāri.

Ātrie runātāji var viegli pārslēgties no viena temata uz nākamo, paši tam īpaši nepievēršot uzmanību. Tas gan parasti notiek gadījumos, kad viņi ir mānijas varā. Depresijas etapā cilvēks var būt arī pavisam kluss.

Daudziem cilvēkiem, kuri cieš no bipolārajiem traucējumiem, ir regulāras problēmas darbā. Tas ir tādēļ, ka daudzi no šai psihiskajai slimībai piemītošajiem simptomiem gluži vienkārši var traucēt pildīt darba pienākumus, kā arī saziņā ar citiem cilvēkiem.

Papildus nespējai pabeigt iesāktos darbus, viņus mānijas fāzē var mocīt bezmiega problēmas, regulārs aizkaitinājums un pārspīlēts egoisms, bet depresijas laikā nespēks un nevēlēšanās darboties.

Tajā pat laikā lielākā daļa darba laikā novēroto problēmu var rasties arī vides, ne psihiskas slimības dēļ. Lielākoties jebkuru no šiem simptomiem var izraisīt arī personas nepatika pret citiem kolēģiem vai kādu konkrētu indivīdu.

Gandrīz pusei no cilvēkiem, kas cieš no bipolārajiem traucējumiem, ir arī dažādas atkarību problēmas. Izplatītākās no tām ir alkoholisms un smēķēšana.

Daudzi cilvēki izvēlas iedzert, kad viņi cieš no slimības mānijas fāzes, lai tādējādi sevi ierobežotu un nomierinātu. Tāpat alkohols maldīgi var šķist brīnišķīgs līdzeklis, lai uzlabotu garastāvokli, kad "bipolāriķi" māc depresija.

Uznākot mānijas fāzei, cilvēkiem, kuri cieš no bipolārajiem traucējumiem, var ievērojami pieaugt pašnovērtējums. Viņi paši sev šķiet lieliski un it visas idejas izklausās ģeniālas. Tas savukārt traucē saskatīt sekas darbībām, ko paši šajā ekstāzē varētu sadarīt.

Divas galvenās anomālijas, ko personas piedzīvo šajā laikā, ir vēlme ārkārtīgi tērēties, kā arī nebijusi seksuālā aktivitāte.

Daudzi cilvēki mānijas iespaidā iesaistās finanšu afērās un trakās attiecībās, kādas nekad nebūtu darījuši, ja viņi neciestu no psihiskajiem traucējumiem. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki šajā stadijā piepilda savus sapņus. Veiktās darbības visbiežāk ne tikai nesaskan ar viņu slēptākajām vēlmēm, bet var būt pat pilnīgi pretējas tām.

Ciešot no bipolārajiem traucējumiem, persona bieži piedzīvo miega problēmas. Depresijas fāzē viņi var gulēt pat pārāk daudz un visu laiku justies noguruši.

Savukārt, uznākot mānijai, viņi nespēj ilgi pagulēt un vienlaikus nekad nejūtas noguruši. Pat gulējuši tikai pāris stundas, viņi visas dienas garumā var būt enerģijas pilni, krītot uz nerviem saviem kolēģiem un ģimenes locekļiem.

Tieši gulēšanas problēmas ir tās, ar kurām visvieglāk tikt galā. Arī ārsti iesaka uzsākt cīņu ar bipolārajiem traucējumiem, sev nosakot stingru gulēšanas laika grafiku.

Šo simptomu ir grūti ievērot, bet tas ir bieža mānijas fāzes pazīme. Šajā laikā persona pati sajūt, ka viņas prāts skrien ātrāk, turklāt pati to nevar kontrolēt, palēnināt vai pat izsekot savai domu gaitai līdzi.

Šī cīņa ar idejām un domu lidojumu var izpausties samocītos runu plūdos. Pats runātājs šādos gadījumos var nespēt vai negribēt izskaidrot runas plūdu iemeslus.

Nevēlēšanās atzīties slēpjas tajā apstāklī, ka neviens nevēlas kļūdīties, tostarp atzīt, ka viņa teiktais ir neregulētu domu rezultāts. Tas savukārt traucē noteikt, ka persona cieš no psihiskiem traucējumiem.