skrūves galvā
Foto: stock.xchng
Viena no biežākajām kaitēm, ar kuru pacienti ver ārsta - psihoterapeita kabineta durvis, ir veģetatīvā distonija. Nereti psihoterapeits ir kā pēdējais, garajā apstaigāto dakteru rindā, kurā nereti ir ģimenes ārsts, kardiologs, gastroenterologs, neatliekamās palīdzības speciālisti, endokrinologi un vēl citi, jo veģetatīvās distonijas pacients sūdzas par nespecifiskiem dažādu orgānu darbības traucējumiem – sirdsklauvēm, elpas trūkumu, reiboņiem, panikas lēkmēm, caurejām, aizcietējumiem, pastiprinātu svīšanu, paaugstinātu temperatūru un tā joprojām. (Veģetatīvās distonijas simptomi tiešām var būt tik dažādi, jo veģetatīvā nervu sistēma regulē it visu iekšējo orgānu darbību.)
Dažkārt pacients stāsta, ka ir juties labi un tad pēkšņi ne no kā, ne no šā viņam uznākusi lēkme, kas pēc kāda laika atkal it kā pati no sevis pārgājusi. Atkārtojoties šādām situācijām, pacients ir sācis pievērst pastiprinātu uzmanību savai veselībai - piemēram, pastāvīgi mērīt asinsspiedienu vai taustīt pulsu, kas izsauc atbilstošas veģetatīvas reakcijas un asinsspiediens tiešām paaugstinās un pulss paātrinās.

Nereti pacients ir stingri pārliecināts, ka viņam ir kāda veselībai un pat dzīvībai bīstama saslimšana, tikai neviens ārsts to nevar atrast. Pacients jūtas apjucis un izmisis, baidās nomirt vai sajukt prātā un viņam nav īsti, kam to izstāstīt. Ģimenes locekļos viņš izraisa bailes (ja nu tiešām kaut kas ir) vai nereti - dusmas (viss ir tavā galvā, beidz stresot!).Tādējādi pacients pastāvīgi ir rindā pie kāda speciālista un veic dažādus medicīniskus izmeklējumus un analīzes, kaut atkārtotas vizītes un analīzes liecina - viss ir normas robežās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!