Klasiska alerģija ir imūnsistēmas neadekvāta reakcija pret pavisam parastām lietām. Viens no faktoriem var būt arī iedzimtība - ja vienam no vecākiem ir alerģija, tad varbūtība, ka tā būs arī bērnam, ir 20-40%. Ja alerģija ir abiem vecākiem, tad varbūtība ir augstāka - 50-80%. Tomēr pēdējā laikā ir novērots, ka vecākiem, kuriem pašiem alerģiju nav, piedzimst alerģiski bērni, tādēļ alerģiju izcelsmes skaidrojums jāmeklē apkārtējā vidē.
Ļoti bieži ķermenis uz dažāda veida problēmām reaģē ar psihosomatiskām saslimšanām, it īpaši agrīnajā vecumā - jo mazāks bērns, jo izteiktāk tas reaģē ar ķermeni. Tas tāpēc, ka citādāk viņš nemāk pievērst apkārtējo uzmanību savām problēmām. Viena no šādām izpausmēm ir arī alerģija. Pastāv uzskats, ka alerģiju sekmē apspiestas trauksmes un dusmu izjūtas. Pētnieki atzīst psoriāzes (ādas slimība) saikni ar emocionālo stresu 40-60% gadījumos, bērniem pat biežāk, bet atopiskā dermatīta saikne ar emocionālo stresu parādās 80% gadījumos. Nātrenei stress ir viens no palaidējfaktoriem.