Kā vēsta raidsabiedrība BBC, simtiem gēnu darbība tiek ietekmēta, ja miega ilgums tikai nedēļu pēc kārtas ir mazāks par sešām stundām.
Pētījums, kura rezultāti publicēti izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences", palīdz izskaidrot, kā miega trūkums bojā veselību.
Nepietiekams miegs var izraisīt sirds slimības, diabētu, lieko svaru un apgrūtinātu smadzeņu darbību. Tomēr precīza neizgulēšanās ietekme uz veselību vēl nav zināma.
Sarejas universitātes zinātnieku grupa analizēja 26 cilvēku asins paraugus pēc tam, kad viņi bija labi izgulējušies - līdz pat desmit stundām katru nakti nedēļas garumā, un salīdzināja šos rezultātus ar analīzēm pēc sešām stundām miega ik nakti.
Pārmaiņas miega ilgumā ietekmēja vairāk nekā 700 gēnus. Katrā no tiem ietverta informācija par kāda proteīna uzbūvi, tādējādi gēni, kas aktivizējās, saražoja vairāk proteīnu, mainot ķermeņa ķīmisko sastāvu.
Turklāt tika izjaukta organisma "dabiskā pulksteņa" darbība - daži gēni dienas laikā periodiski maina aktivitāti, bet šo efektu nomāca miega trūkums.
Sarejas universitātes profesors Kolins Smits uzsvēra, ka gēnu izmaiņas miega trūkuma dēļ bijušas ievērojamas.
Tāpat izmaiņas miega režīmā ietekmēja imūnsistēmu un ķermeņa reakciju uz stresu. Kā izteicās profesors Smits: "Skaidri redzams, ka miegs ir ārkārtīgi svarīgs, lai organisms varētu atjaunoties un saglabātu funkcionalitāti. Ja miegs ir nepietiekams, rodas dažāda veida traucējumi, kas var izraisīt saslimšanu."
Smits arī izteica pieņēmumu, ka daudzi cilvēki ikdienā var ciest no vēl lielāka miega trūkuma nekā eksperimenta dalībnieki, tātad šīs problēmas varētu būt daudz vairāk izplatītas, nekā domāts agrāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
