Zems cukura līmenis asinīs jeb hipoglikēmija  (1)

Cilvēka organismam ir nepieciešama glikoze, lai varētu notikt daudzi ar enerģiju saistīti procesi, un insulīns ir tas, kas nodrošina, lai glikoze nonāktu organisma šūnās. Cukura diabēta pamatā ir insulīna trūkums - daļējs vai pilnīgs. Ja nav insulīna, glikoze nevar iekļūt šūnās un paliek asinīs, tādējādi izraisot cukura līmeņa celšanos. Tieši tāpēc pacientam ir būtiski spēt regulēt savu cukura līmeni asinīs - arī ar insulīna injekciju palīdzību.

Hipoglikēmija - problēma cukura diabēta pacientiem

Viena no problēmām, ar kuru bieži saskaras cukura diabēta pacienti, ir hipoglikēmija. Endokrinologs prof. Alvils Helds skaidro, ka cukura diabēta ārstēšanas pamatprincips ir normalizēt cukura koncentrāciju asinīs, lai tā būtu pēc iespējas tuvāka vesela cilvēka cukura līmenim. Nelaime tā, ka gan nepietiekams uzturs, gan daļa tablešu un insulīns cukura līmeni var pazemināt pat tik daudz, ka tas ir zem normas. Tieši šādas situācijas sauc par hipoglikēmiju.

Kāpēc hipoglikēmija ir bīstama?

Hipoglikēmija ir bīstama, jo smagākos gadījumos var attīstīties smadzeņu šūnu bojājumi, bet īpaši smagos gadījumos tā var beigties pat ar nāvi. Diemžēl gandrīz katram cukura diabēta pacientam, kurš lieto kādu no cukura diabēta preparātiem, gadās situācijas, kad cukura koncentrācija ir pārāk zema.

Kā hipoglikēmija izpaužas ikdienā?

Daļa pacientu paši sajūt brīžus, kad cukura līmenis pazeminās, bet lielākai daļai pacientu ir tā sauktās slēptās hipoglikēmijas lēkmes. Visbiežāk tās notiek naktīs, kad pacients guļ un it kā neko nejūt, tomēr izmaiņas asinsvados un citur organismā notiek.

Ja cukura koncentrācija asinīs pazeminās dienas laikā, pacienti var just lielāku apetīti, pat bada sajūtu, nereti var būt trīcēšana, svīšana, nemiers, uzbudinājums. Citiem var šādu pazīmju nebūt vai var būt tikai kāda no tām, ja hipoglikēmija nav izteikta.

Cukura diabēta pacientiem jāzina, kas var notikt

Jebkurš cukura diabēta pacients tiek apmācīts, kas kurā situācijā jādara. Pirmais profilaktiskais pasākums ir ēšanas paradumu ievērošana - ir jāēd, kā ir mācīts, sevišķi, ja pacients lieto efektīvus preparātus, kas mazina cukura līmeni asinīs un insulīna preparātus. Katrā ēdienreizē pirms insulīna jāuzņem pietiekams ogļhidrātu daudzums. Jāņem vērā, ka, lietojot insulīnu, lielas fiziskas slodzes laikā cukura līmenis krītas. Tas nozīmē - ja gatavojaties darīt kaut ko fiziski smagāku, jāpalielina uzņemto ogļhidrātu daudzums vai jāsamazina insulīna deva.

Ja tomēr cukura līmenis pazeminās, jāapēd ogļhidrātu produkts, kas ātri uzsūcas. Vislabāk ir to iedzert šķidrā veidā - tā var būt salda tēja, salda sula. Ja nav šķidruma, var apēst pāris glikozes tabletes vai citu cukuru saturošu vielu. Tikai pēc tam, kad palīdzība (ogļhidrāti) sniegta, jāpārbauda cukura līmenis. Laikus nesaņemta palīdzība var būtiski kaitēt veselībai.

Katrā situācijā, kad cukura diabēta pacienta uzvedība kļūst neadekvāta, kad pacients sāk trīcēt, savādi uzvesties, jāiedod slimniekam iedzert saldu šķidrumu. Pat tad, ja uzvedība, iespējams, būs saistīta ar kaut ko citu (nevis cukura līmeņa pazemināšanos), tā nebūs kaitniecība. Ja tā būs bijusi hipoglikēmijas lēkme, dažu desmitu minūšu laikā cilvēks būs normālā stāvoklī. Hipoglikēmijas situācijās arī citi cilvēki var palīdzēt, tomēr nekādā gadījumā nedrīkst injicēt insulīnu, jo tas vēl vairāk pazemina cukura līmeni.

Cik bieži pārbaudīt cukura līmeni?

Tas, cik bieži jāpārbauda cukura līmenis asinīs, ir atkarīgs no cukura diabēta tipa. Ja pacientam ir pirmā tipa cukura diabēts un cilvēks saņem insulīnu, cukura līmenis jāpārbauda vairākas reizes dienā. Ja cilvēkam ir otrā tipa cukura diabēts, kurš lieto medikamentus, tad retāk. Minimālais pārbaužu skaits ir vairākas reizes nedēļā. Ar laiku pacienti, konsultējoties ar savu ārstu, izstrādā paši savu sistēmu, vadoties pēc ķermeniskām sajūtām.

Plašāk par hipoglikēmiju un cukura diabētu lasiet www.MSDpacientiem.lv Diabēta grāmatā: http://msdpacientiem.lv/lv/diabets/. Šajā interneta vietnē pieejams arī Latvijas endokrinologu saraksts.