Saskaņā ar pētījumu, kura rezultāti publicēti britu medicīnas žurnālā "BMC Medicine", šo produktu kaitīgums ir saistīts ar augsto sāls saturu un citiem konservantiem, ko izmanto gaļas produktu pārstrādē.
Pētījuma ietvaros vairāk nekā 13 gadu garumā tika izsekota gandrīz 500 000 cilvēku no 10 Eiropas valstīm saslimšanas vēsture. Katrs 17. no viņiem nomira šī novērošanas perioda gaitā.
Tika secināts, ka cilvēki, kas ēd daudz gaļas un kūpinājumu produktu, biežāk smēķē, ir pakļauti lielākam aptaukošanās riskam un viņiem ir vēl citas dzīvesveida īpatnības, kas ir kaitīgas veselībai.
Taču gaļas patēriņa faktoram ir īpaša nozīme. Tiem dalībniekiem, kas dienā patērēja vairāk nekā 160 gramus gaļas (kas ir līdzvērtīgi diviem cīsiņiem un gabaliņam bekona), priekšlaicīgas nāves iespējamība bija par 4% augstāka nekā tiem, kas patērēja tikai 20 gramus gaļas.
Kopumā gandrīz 10 000 pētījuma dalībnieku nomira no vēža, 5500 - no sirds un asinsvadu slimībām.
Profesore Sabīne Rormana no Cīrihes Universitātes uzsver, ka augsts gaļas produktu ar lielu apstrādes pakāpi patēriņš bieži ir saistīts ar mazāk veselīgu dzīvesveidu.
"It kā atmest smēķēšanu ir daudz svarīgāk nekā samazināt pārstrādātās gaļas patēriņu, bet es tomēr ieteiktu cilvēkiem apsvērt atteikšanos no gaļas," paziņojusi Rormana. Profesore uzskata, ja visi pētījuma dalībnieki patērētu ne vairāk kā 20 gramus gaļas dienā, tas varētu samazināt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu par 3%.
Britu ārsti iesaka ierobežot gaļas patēriņu līdz 70 gramiem dienā, kas ir līdzvērtīgi divām bekona šķēlītēm dienā.
Tomēr pētnieki arī uzsver, ka gaļas un gaļas produktu patēriņš nelielos daudzumos tomēr pozitīvi ietekmē veselību. Ursula Arensa no Dietologu asociācijas uzskata, ka, piemēram, svaiga maltā gaļa nav klasificējama kā bīstama. "Lielākajai daļai cilvēku nav nepieciešamības samazināt svaigas gaļas patēriņu. Satraucošā statistika attiecas tikai uz gaļu, kas tiek apstrādāta kūpinot, žāvējot vai papildināta ar sāli un citiem konservantiem," uzver speciāliste.
Dr Reičela Tompsone no Pasaules vēža pētniecības fonda uzskata, ka jaunā pētījuma rezultāti nopietni apstiprina jau zināmo informāciju par riskiem, kas saistīti ar gaļas pārstrādājumu lietošanu uzturā. "Mūsu pētījums, kas publicēts 2007.gadā un šis jaunais labi parāda saikni starp gaļas produktu patēriņu, piemēram, bekonu, šķiņķi, desas un cīsiņu patēriņu, un slimībām, tādām kā, piemēram, zarnu trakta vēzis".
Saskaņā ar Pasaules vēža pētniecības fonda datiem tikai Lielbritānijā vien zarnu vēža izplatība samazinātos par 4000 gadījumiem gadā, ja pārstrādātās gaļas patēriņš samazinātos līdz 10 g dienā.
Treisija Pārkere no Lielbritānijas Kardioloģijas fonda uzskata, ka Eiropas pētījumu rezultātus noteikti ietekmēja arī citi faktori, kas saistīti ar cilvēku paradumiem un uzvedību.
"Cilvēki, kas dod priekšroku kūpinājumiem, žāvējumiem arī mazāk uzturā lieto augļus un dārzeņus, un, visticamāk, biežāk smēķē, kas nevarēja neietekmēt kopējos rezultātus," -Pārkere teica.
"Svaiga gaļa - liellopu, jēra un cūkgaļa - var būt daļa no sabalansēta uztura," saka dietoloģe. "Ja jūs mēģināsiet ēst vairāk liesu gaļu un izmantot vārīšanas vai grilēšanas metodi, tas palīdzēs saglabāt veselīgu sirdi. Bet vēl labāk, ja bez šīs gaļas biežāk ēdīsiet pupas, lēcas un zivis."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
